-2.7 °C, 3.6 m/s, 71.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāŪdenslīdēji izpēta Jelgavas apkaimes ūdenstilpnes (+video)
Ūdenslīdēji izpēta Jelgavas apkaimes ūdenstilpnes (+video)
22/03/2011

Lai atsvaidzinātu iemaņas un iepazītu Jelgavas apkaimes ūdenstilpņu īpatnības, šodien Ozolnieku dīķī notika ūdenslīdēju mācības. VUGD Zemgales reģiona brigādes Jelgavas daļas komandieris Artūrs Hroļenko norāda, ka šādas nodarbības Jelgavas un Tukuma ūdenslīdējiem notiek regulāri, reizi mēnesī, bet līdz šim treniņi notikuši Tukuma puses ūdeņos.

Ilze Knusle-Jankevica

 

Lai atsvaidzinātu iemaņas un
iepazītu Jelgavas apkaimes ūdenstilpņu īpatnības, šodien Ozolnieku
dīķī notika ūdenslīdēju mācības. VUGD Zemgales reģiona brigādes
Jelgavas daļas komandieris Artūrs Hroļenko norāda, ka šādas
nodarbības Jelgavas un Tukuma ūdenslīdējiem notiek regulāri, reizi
mēnesī, bet līdz šim treniņi notikuši Tukuma puses
ūdeņos.

 

«Šodien galvenais uzdevums bija
atsvaidzināt ūdenslīdēju iemaņas darbā zem ledus, kā arī
noskaidrot, cik liela ir redzamība konkrētajā ūdenstilpnē,» stāsta
A.Hroļenko, piebilstot, ka Ozolnieku dīķī redzamība bijusi 4,5
metri, un tas ziemas apstākļos esot ļoti daudz. Tāpat mācībās tiek
pārbaudīts aprīkojums un atstrādāta tā lietošana, piemēram, ja
aizsalst reduktors jeb caurule, pa kuru ūdenslīdējs saņem gaisu, tā
operatīvi jānomaina. Arī šodien mācību laikā bijis viens tāds
gadījums. «Tāpat ļoti būtiska ir glābēju sadarbība, jo tam, kurš
augšā tur virvi, jāsaprot katrs signāls, ko no ūdens dzīlēm dod
kolēģis. Viņam jāsaprot, vai šajā mirklī kolēģim palicis slikti,
vai virve jāpievelk vai jāpalaiž vaļīgāk,» skaidro Jelgavas daļas
komandieris.  

 

Mācībās piedalījās četri ūdenslīdēji –
viens no Jelgavas un trīs no Tukuma. «Jelgavā ir tikai viens
ūdenslīdējs, kaut gan vajadzētu vismaz 12,» norāda A.Hroļenko,
piebilstot, ka ūdenslīdēji tiek speciāli apmācīti Liepājā, bet
vietu skaits ir ierobežots. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau
rakstīja, ka no Jelgavas daļas šajās apmācībās piedalījās seši VUGD
darbinieki, bet sarežģītos pārbaudījumus nokārtoja tikai divi.
Turklāt vienam no viņiem spiediena maiņas rezultātā pēc laika sākās
problēmas ar bungādiņu un viņš vairs nevar nirt.

 

A.Hroļenko norāda, ka vasarā ūdenslīdējiem
vairāk jāveic meklēšanas darbi zem ūdens, bet ziemā – glābšanas.
Pēc VUGD datiem, Jelgavas daļa ziemas periodā saņem vidēji vienu
izsaukumu mēnesī, kurā nepieciešama ūdenslīdēju palīdzība.

 

Foto: Ivars Veiliņš