Lai atsvaidzinātu iemaņas un iepazītu Jelgavas apkaimes ūdenstilpņu īpatnības, šodien Ozolnieku dīķī notika ūdenslīdēju mācības. VUGD Zemgales reģiona brigādes Jelgavas daļas komandieris Artūrs Hroļenko norāda, ka šādas nodarbības Jelgavas un Tukuma ūdenslīdējiem notiek regulāri, reizi mēnesī, bet līdz šim treniņi notikuši Tukuma puses ūdeņos.
Ilze Knusle-Jankevica
«Šodien galvenais uzdevums bija atsvaidzināt ūdenslīdēju iemaņas darbā zem ledus, kā arī noskaidrot, cik liela ir redzamība konkrētajā ūdenstilpnē,» stāsta A.Hroļenko, piebilstot, ka Ozolnieku dīķī redzamība bijusi 4,5 metri, un tas ziemas apstākļos esot ļoti daudz. Tāpat mācībās tiek pārbaudīts aprīkojums un atstrādāta tā lietošana, piemēram, ja aizsalst reduktors jeb caurule, pa kuru ūdenslīdējs saņem gaisu, tā operatīvi jānomaina. Arī šodien mācību laikā bijis viens tāds gadījums. «Tāpat ļoti būtiska ir glābēju sadarbība, jo tam, kurš augšā tur virvi, jāsaprot katrs signāls, ko no ūdens dzīlēm dod kolēģis. Viņam jāsaprot, vai šajā mirklī kolēģim palicis slikti, vai virve jāpievelk vai jāpalaiž vaļīgāk,» skaidro Jelgavas daļas komandieris.
Mācībās piedalījās četri ūdenslīdēji – viens no Jelgavas un trīs no Tukuma. «Jelgavā ir tikai viens ūdenslīdējs, kaut gan vajadzētu vismaz 12,» norāda A.Hroļenko, piebilstot, ka ūdenslīdēji tiek speciāli apmācīti Liepājā, bet vietu skaits ir ierobežots. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka no Jelgavas daļas šajās apmācībās piedalījās seši VUGD darbinieki, bet sarežģītos pārbaudījumus nokārtoja tikai divi. Turklāt vienam no viņiem spiediena maiņas rezultātā pēc laika sākās problēmas ar bungādiņu un viņš vairs nevar nirt.
A.Hroļenko norāda, ka vasarā ūdenslīdējiem vairāk jāveic meklēšanas darbi zem ūdens, bet ziemā – glābšanas. Pēc VUGD datiem, Jelgavas daļa ziemas periodā saņem vidēji vienu izsaukumu mēnesī, kurā nepieciešama ūdenslīdēju palīdzība.
Foto: Ivars Veiliņš