Pilsētā

Jānis Kovaļevskis

«Stratēģiski esam pieņēmuši pareizu lēmumu par ražotnes
attīstību bijušās cukurfabrikas teritorijā, jo RAF teritorijā, kur
sākotnēji bija plānots izvietot rūpnīcu, mums nebūtu iespēju
attīstīties. Šobrīd paralēli sākotnēji iecerētajam ražošanas
korpusam tiek projektētas vēl divas ražošanas ēkas konteinertipa un
kompozītmateriālu vagonu ražošanai. Esam pētījuši tirgu un
konstatējuši, ka pēc šāda tipa vagoniem ir pieprasījums,» stāsta
A.Sačiks.

27. jūnijā svinēsim spāru svētkus galvenajam ražošanas
korpusam. Ar projekta realizāciju uz priekšu virzāmies pietiekami
strauji un iekļaujamies sākotnēji plānotajos termiņos. Jau decembrī
ēkas tiks nodotas ekspluatācijā un uzsāksim ražošanas procesa
sertifikāciju, lai ar pilnu jaudu sāktu strādāt 2015. gadā.
Paralēli turpināsies darbs pie jauno ražošanas korpusu būvniecības,
kuros ražošana tiks uzsākta 2016. gada sākumā. Vēlos uzteikt mūsu
projekta realizācijā iesaistītos uzņēmumus, īpaši ģenerāluzņēmēju
SIA «RUP», kuri profesionāli tiek galā ar izvirzītajiem
uzdevumiem.

Tas ir ekonomiski pamatots solis, jo šobrīd pieprasījums pēc
dzelzceļa vagoniem pārsniedz piedāvājumu. Īpaši tas attiecas uz
tādiem «nišas» produktiem kā konteinertipa vagoni ķīmisko kravu
pārvadāšanai un kompozītmateriālu vagoniem, kuriem būs ievērojami
mazāka pašmasa. Līdz šim neviena koncerna «Uralvagonzavod»
struktūrvienība šādus vagonus neražo, mēs būsim pirmie. 

Galvenokārt orientējamies uz NVS un Baltijas valstu tirgu. Arī
Krievijas dzelzceļa kravu operatori būs ieinteresēti pirkt mūsu
saražotos vagonus ar savu meitas uzņēmumu starpniecību, jo Eiropas
Savienības teritorijā aizdevumi uzņēmumiem ir lētāki nekā Krievijā,
tādēļ par produkcijas noietu lielu bažu nav. Pēc vagoniem ir
stabils pieprasījums, jo dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms
pieaug.

Līdz šim mums visus jautājumus izdevies atrisināt veiksmīgi.
Salīdzinot ar situāciju Krievijā, birokrātijas ir mazāk, daudzi
procesi notiek centralizēti. Arī pārmaksātā PVN atmaksu saņemam
laikā. Mums ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar pašvaldību, kas
realizē infrastruktūras attīstības projektu, lai nodrošinātu ērtāku
piekļuvi mūsu ražošanas korpusiem. Valsts regulējums ir salīdzinoši
samērīgs, un nekādas aizķeršanās projekta realizācijā birokrātisku
šķēršļu dēļ mums nav bijis. 

 

Galvenokārt no Krievijas, jo vagonbūve ir samērā specifiska
nozare, ar savām kvalitātes prasībām. Tomēr esam atvērti sadarbībai
arī ar citiem piegādātājiem, kuri ir gatavi startēt šajā jomā un
ieguldīt līdzekļus ražošanas pielāgošanai mūsu prasībām, jo katrai
vagona komplektējošajai detaļai jābūt atbilstoši sertificētai, lai
mūsu vagoni atbilstu visām kvalitātes prasībām.

 

Mums ir draudzīgas attiecības ar šīs rūpnīcas vadību, tomēr
tiešā veidā sadarbību neveidosim. «Amo Plant» ir moderna un
mūsdienu prasībām atbilstoša kompānija ar nākotni. Maskavas valdība
ir ieinteresēta šīs kompānijas attīstībā, un jau tuvāko mēnešu
laikā varētu būt zināma virzība. 

Personāla atlasi uzsāksim tuvākajā laikā, lai augustā varētu
sākt apmācības. Esam vienojušies ar pašvaldību, ka apmācības
organizēs Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs.
Galvenokārt mums būs nepieciešami metālapstrādes speciālisti,
metinātāji un atslēdznieki, tāpat arī krāsotāji un elektriķi.
Neiztiksim bez kvalificētiem inženieriem, tomēr lielākā daļa
strādājošo būs iesaistīti ražošanas procesā. Daudzās jomās
izmantosim arī mātes kompānijas pakalpojumus, piesaistot
nepieciešamos resursus. Precīzas vakances plānojam izsludināt
tuvākajā laikā, bet cilvēki darbam mūsu uzņēmumā var pieteikties
jau šobrīd, sūtot savu pieteikumu un CV pa e-pastu
info@uvz-baltija.com.

 

Sākuma posmā darbā pieņemsim ap 200 cilvēku, kuri strādās
vienā maiņā. Ja pieprasījums pēc produkcijas pieaugs, esam
izvērtējuši iespēju strādāt arī divās maiņās. 

Zinām, ka pēdējos gados daudzi ekonomisku iemeslu dēļ ir
pametuši Latviju, bet domāju, ka šobrīd situācija ir
stabilizējusies. Mēs saviem darbiniekiem piedāvāsim konkurētspējīgu
atalgojumu un sociālo nodrošinājumu, tādēļ problēmām nevajadzētu
būt. Iespējams, kāds izmantos šo iespēju un atgriezīsies
Latvijā.

Mēs neesam ieinteresēti pārvilināt darbiniekus no citiem
uzņēmumiem, bet domāju, ka attiecībā uz atalgojumu mūsu darbinieki
nebūs vīlušies. «UVZ Baltija» ir sociāli atbildīga kompānija ar
interesi ilgtermiņā strādāt Jelgavā. Uzņēmuma mātes kompānijai ir
apstiprināta darbinieku sociālā atbalsta programma, kura veidota
saskaņā ar uzņēmuma misiju un vērtībām. Programma paredz atbalstu
darbiniekiem un viņu ģimenēm vairākos virzienos – sporta, veselības
uzlabošanas un atpūtas jomā.

Tas nav obligāti. Latvijā valsts valoda ir latviešu, tādēļ
primāri vērtēsim darbinieku profesionālo kvalifikāciju. Tomēr no
savas puses esam gatavi apmaksāt krievu valodas kursus tiem
darbiniekiem, kuri nepārvalda šo valodu. Arī mana sieva pirms
diviem gadiem, kad šeit atbraucām dzīvot un strādāt, pieteicās
latviešu valodas kursos un nokārtoja eksāmenu. Bērns skolā arī
mācās latviešu valodu.

Vagonbūves rūpnīca Jelgavā ir ekonomisks projekts, savukārt
situācija Ukrainā vairāk ir saistīta ar politiskiem lēmumiem.
Eiropas un Krievijas ekonomikas ir samērā cieši saistītas, mums ir
abpusēji izdevīgi sadarboties, tādēļ nedomāju, ka sekos kādas
ekonomiskās sankcijas, kuru dēļ projekts būtu «jāiesaldē» vai
jāaptur. No savas puses varu izteikt līdzjūtību Ukrainas tautai,
kura pārdzīvo traģiskus brīžus un ir ierauta pilsoņu karā.
Interesanti, ka daļa no mūsu rūpnīcas tehnoloģiskajām iekārtām tiek
izgatavotas uzņēmumā «Tohnomash» Ukrainas pilsētā Kremeņčukā,
Poltavas apgabalā. Ekonomiskā sadarbība ar Ukrainu joprojām
notiek.

Centrālais birojs būs Rīgā, jo tā mums būs ērtāk risināt
jautājumus saistībā ar mātes kompāniju un klientiem. Savukārt
inženiertehniskais personāls un ražošanas vadītāji strādās Jelgavā.
Projektā blakus ražošanas ēkai tiks izbūvēta atsevišķa biroja ēka,
un visi jautājumi saistībā ar ražošanu tiks risināti Jelgavā.

Lieliski, jo šeit esmu dzimis un audzis. Savas dzīves pirmos
16 gadus pavadīju Liepājā. Domāju, ka Latvijā pavadīšu savu
atlikušo profesionālo karjeru – biznesa jomā man šeit ir daudz
izaicinājumu.

 

Foto: Ivars Veiliņš