22.5 °C, 1.7 m/s, 69.7 %

Kultūra

Uz izstādi ielūdz lielie jubilāri!
02/11/2012

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāta izstāde «No 50 līdz 90», kas apmeklētājiem būs skatāma līdz gada nogalei. Tajā savus darbus rāda astoņi pilsētas mākslinieki, kuri šogad svin apaļu – 50, 70, 80 vai 90 gadu – dzimšanas dienu. Izstādē «uzstājas» dizainere Ilizane Grīnberga, gleznotāja Baiba Ūlande, rotkalis Gints Strēlis, kuri svin 50. jubileju, keramiķe Valda Semane, gleznotāji Marita Landau un Mārcis Stumbris, kuriem šis ir 70. dzimšanas dienas gads, astoņdesmitgadnieks gleznotājs Gunārs Ezernieks un keramiķis Alberts Blūms, kurš šogad svin 90. dzimšanas dienu.

Ritma Gaidamoviča

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures
un mākslas muzejā atklāta izstāde «No 50 līdz 90», kas
apmeklētājiem būs skatāma līdz gada nogalei. Tajā savus darbus rāda
astoņi pilsētas mākslinieki, kuri šogad svin apaļu – 50, 70, 80 vai
90 gadu – dzimšanas dienu. Izstādē «uzstājas» dizainere Ilizane
Grīnberga, gleznotāja Baiba Ūlande, rotkalis Gints Strēlis, kuri
svin 50. jubileju, keramiķe Valda Semane, gleznotāji Marita Landau
un Mārcis Stumbris, kuriem šis ir 70. dzimšanas dienas gads,
astoņdesmitgadnieks gleznotājs Gunārs Ezernieks un keramiķis
Alberts Blūms, kurš šogad svin 90. dzimšanas
dienu.

Zīmīgi, ka lielākā daļa jubilāru svētkus
svin tieši šomēnes. Izstāde arī atklāta šodien – tieši G.Ezernieka
dzimšanas dienā. «Man liels prieks, ka mēs te tā turamies. Paldies
kuplajam izstādes apmeklētāju pulkam,» tā klātesošos uzrunāja šīs
dienas jubilārs.

Māksliniekus izstādes atklāšanā sveica
arī Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, kurš atzina, ka
priecājas par Jelgavas māksliniekiem, kuri spēj radīt dižus darbus.
«Pilsēta lepojas ar jums, jūsu devumu. Gribu novēlēt, lai Valsts
svētku priekšvakarā šī ir jūsu dāvana arī Latvijai, kas lepojas ar
jums un ceru, ka arī jūs lepojaties ar to,» tā A.Rāviņš, ierosinot
visiem kopā šīs dienas gaviļniekam nodziedāt arī «Augstu laimi,
prieku…». Muzeja direktores vietniece Marija Kaupere šo izstādi
raksturo: «No stabilas klasikas pagājušā gadsimtā līdz mūsdienu
Gada balvai dizainā». Redzēt ko ir daudz – vienkopus satikusies
keramika, ādas māksla, rotas un gleznas. «Paldies, ka jūs esat tik
stipri un varoši,» tā M.Kaupere.

Līdz ar izstādi atvērta arī grāmata par
G.Ezernieku «Gleznotājs Gunārs Ezernieks», ko veidojis Jelgavas
Mākslinieku biedrības priekšsēdētājs Māris Brancis, palīdzot Ilonai
un Ilmāram Drīliņiem, Harijam Daina Liepiņam. Grāmatas tapšanu
finansiāli atbalstījusi arī Jelgavas pilsētas pašvaldība.
Skatītājiem šodien bija iespēja saņemt arī jubilāra M.Stumbra
grāmatu – albūmu ar gleznām un grafikām.

 

«Esmu sajūsmā par to, kas mums
apkārt»

Visi mākslinieki atzīst, ka ir ļoti
svarīgi savus darbus rādīt mājiniekiem – jelgavniekiem. Viņi strādā
šeit, tāpēc arī jāatskaitās savējiem. Katra izstāde esot kā
atskaites punkts, kad var izvērtēt paveikto. «Tu redzi sevi no
malas, lai novērtētu, kas izdarīts, ko darīt tālāk,» tā M.Stumbris,
piebilstot, ka kopš iepriekšējās personālizstādes pagājuši pieci
gadi un patiešām esot ko rādīt. M.Stumbris savās gleznās priekšroku
dod dabai, ko viņš šajā pasaulē sauc par ideālo. «Daba ir tas
pozitīvais, kas mums apkārt. Lietas, ko cilvēki rada, var būt
labas, sliktas, taču daba vienmēr ir ideāla, to arī gleznās nevajag
izskaistināt. Esmu sajūsmā par to, kas mums apkārt. Tiesa, mēs,
cilvēki, šodien nenovērtējam, cik dzīve patiesībā ir skaista – mēs
taču elpojam, dzīvojam brīnišķīgā brīvā Latvijā. Gribētos, lai caur
manām gleznām cilvēkam nedaudz pamainās skats uz dzīvi,» spriež
M.Stumbris. Jāpiebilst, ka šobrīd Ādolfa Alunāna mājā skatāma arī
M.Stumbra personālizstāde «… un arī ziedi». Bet G.Ezerniekam 10.
novembrī pulksten 14 tiks atklāta personālizstāde arī Jelgavas
Svētās Trīsvienības baznīcas tornī «Tā reiz gleznoju».

«Sliktākais, ja cilvēks iet uz
izstādi un ir vienaldzīgs»

Jubilāri uzsver, ka šī nav parasta
izstāde, jo tā likusi arī katram pārdomāt, ko viņš savos gados ir
paveicis, kas varbūt vēl būtu jāizdara un ko pasaulē gribētu
mainīt. G.Ezernieks, kurš iepriekš jau apgalvoja, ka 2012. gads ir
viņa, atzīst, ka padarīts daudz – pasaule esot «piemālēta», tikai –
vai no tā ir guvums sabiedrībai, īsti nezinot, taču centies. «Kad
pelnīju pensiju, mācīju mazajiem zīmēt, bet nu esmu aizņemts pats
ar sevi. Tiesa, skatos uz darbiem, kas nav maz, bet kaut kā šķiet,
ka par nenopietnu esmu piegājis. Esmu apņēmies strādāt nopietnāk,»
saka G.Ezernieks. Viņš ir mākslinieks, kurš, šķiet, garām nepalaiž
nevienu pilsētas kultūras dzīves notikumu. «Man interesē
apkārtējais, tas, kas notiek ar cilvēkiem,» tā G.Ezernieks, taču ar
žēlumu nosaka, ka šodien ir grūti noskatīties uz cilvēkiem, kas
mākslu un kultūru uztver ar lielu vienaldzību. «Ģederts Eliass ir
teicis: «Sliktākais ir tad, ja cilvēks iet uz izstādi un ir
vienaldzīgs.» Patīk, nepatīk – tas vismaz ir kaut kas, taču
vienaldzība – tas ir briesmīgi. Un ir bēdīgi, ka uz šādiem
cilvēkiem nākas bieži skatīties šajos pasākumos. Cilvēki, dzīve ir
jāpiepilda! Taču ne ar naudas kāri, lieliem šoviem, bet ar
grāmatām, kultūru, inteliģentiem cilvēkiem,» tā
G.Ezernieks.

Svarīgākais – ielikt darbā sirdi
un dvēseli

Vecākais izstādes jubilārs A.Blūms šo
izstādi sauc par senu. Ne jau tāpēc, ka viņš svin cienījamo 90 gadu
jubileju, bet gan tāpēc, ka tajā eksponēs 50 gados tapušos darbus.
«Taču tas jau nav no svara, jo visos darbos esmu ielicis sirdi un
dvēseli, kas māksliniekam ir pats svarīgākais,» spriež A.Blūms.
Jāpiebilst, ka viņa redzamākie darbi Jelgavā ir ornamenti starp
Lielupes tilta margām un lielā grīdas vāze Annas
baznīcā.

Vecākā jubilejas izstādes dalībnieka
viedoklim piekrīt arī I.Grīnberga, kura saņēma «Gada balvu dizainā»
par somu kolekciju «Lielpilsēta – NY». «Es neveidoju lietas tikai
taisīšanas pēc. Ielieku darbos mīlestību pret materiālu, savu
mūsdienu izjūtu un funkcionalitāti. Ja tā ir grāmata, iedziļinos
tās saturā, ja modes aksesuārs – tā funkcijās, valkātājas stila
izjūtā. Radu sevī izjūtas, un no tām rodas mans darbs,» atzīst
dizainere, kura ir arī par pedagoģe Jelgavas Mākslas skolā, tāpēc
šodien nesanāk tik daudz laika radošajai darbībai. Taču viņa cer to
mainīt pēc 50…

Māksliniekam jābūt
brīvam

Spriežot, kādam vēl jābūt māksliniekam,
rotkalis G.Strēlis piebilst: brīvam. Mākslinieks nevar pakļauties
apkārtējām negācijām, jo tas ļoti iespaidojot darbu. «Tev jābūt
brīvam savā domāšanā,» tā G.Strēlis, papildinot, ka izstādēs
brīviem jāļauj būtu arī skatītājiem. Proti, pašiem saskatīt darbā
kaut ko. «Pasakot priekšā, ko ar to domāju es, atņemu cilvēkam
fantāziju. Un, zināt, katrs cilvēks vienmēr saskata ko citu. Tas
māksliniekam dod jaunas ierosmes, tieši tāpēc katra skatītāja
viedoklis māksliniekam ir svarīgs,» tā G.Strēlis, kurš izstādei
sagatavojis gan rotas, gan mazas koka un metāla skulptūras – tā ir
viņa pēdējo gadu aizraušanās.

V.Semane, paskatoties uz savu dzīvi un
mazliet pārdomājot, kā gadu gaitā viss mainījies, atzīst, ka ir
viena būtiska atšķirība, kas šodien apslāpē jaunos talantus. «Katrs
laiks nāk ar kaut ko savu. Kad es sāku, mums bija ļoti jāpiedomā
pie idejām – ko drīkstam atļauties, ko ne. Bet šodien ideju ir
daudz, var brīvi izpausties, par materiālu daudzveidību arī nevar
sūdzēties, taču entuziasmu nosit «pasakainās» cenas. Cik agrāk
maksāja elektrība, māls? Kapeikas! Tagad – 400 lati tonna! Mazliet
žēl, ka jauno mākslinieku idejas nereti izkūp kaut kur gaisā. Es
ceru, ka spējīgākie izsitīsies un mēs pēc gadiem jau citu jubilāru
izstādē redzēsim tik daudz,» tā māksliniece V.Semane.

Jāpiebilst gan, ka izstādē bija
jāpiedalās arī Valerijanam Dadžānam un Georgam Svikulim, taču viņi
šogad aizgāja mūžībā.
A.Rāviņš izstādes
atklāšanā klātesošos, izrādot cieņu abiem māksliniekiem, lūdza
ieturēt klusuma brīdi. Plānots, ka p
iemiņas izstāde
V.Dadžānam muzejā būs janvārī, bet G.Svikulim –
martā. 

Foto: Ivars
Veiliņš