21.6 °C, 1.6 m/s, 86.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāUz pašvaldības palīdzības rēķina taisa biznesu
Uz pašvaldības palīdzības rēķina taisa biznesu
06/11/2008

Jelgavā ir ap 200 cilvēki, kam saskaņā ar likumu pašvaldība nodrošinājusi sociālo palīdzību – piešķīrusi lietošanā dzīvokļus. Vēl ap 100 dzīvokli gaida rindā. Kamēr vieni gaida, citi pamanās uz pašvaldības piešķirto mitekļu rēķina nopelnīt, to pretlikumīgi izīrējot. 

Zane Auziņa
Jelgavā ir ap 200 cilvēki,
kam saskaņā ar likumu pašvaldība nodrošinājusi sociālo palīdzību –
piešķīrusi lietošanā dzīvokļus. Vēl ap 100 dzīvokli gaida rindā.
Kamēr vieni gaida, citi pamanās uz pašvaldības piešķirto mitekļu
rēķina nopelnīt, to pretlikumīgi izīrējot. 
 
Jelgavas domes Īpašumu konversijas pārvaldes vadītāja
vietnieks Dzīvojamā fonda sektora vadītājs Edijs Mercs informē, ka
saskaņā ar likumu par sociālās palīdzības nodrošināšanu Jelgavā
dzīvojamā platība lietošanā piešķirta apmēram 200 cilvēkiem. «Tie
ir bāreņi, no ieslodzījuma vietām atbrīvotie un citu kategoriju
cilvēki, kas definēti noteikumos, saskaņā ar tiem pašvaldībām šīm
iedzīvotāju grupām ir jānodrošina dzīvojamā platība. Taču situācija
ar dzīvokļiem pilsētā ir sarežģīta, un, kaut arī pašvaldība
regulāri meklē iespējas paplašināt dzīvojamo sektoru, joprojām ir
apmēram 100 cilvēku, kas rindā gaida savu kārtu. Tādēļ fakts, ka
daži no šiem diviem simtiem cilvēku, kas saņēmuši palīdzību, nevis
to paši izmanto, bet taisa biznesu, šķiet patiesi amorāls,» vērtē
Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Irēna Škutāne. 
Veicot apsekošanu, šobrīd pašvaldība konstatējusi divus
gadījumus, kad piešķirtā palīdzība tiek izmantota nevis pēc
nozīmes, bet biznesa veidošanai. Tā šogad februārī pašvaldība
dzīvokli Ganību ielas 57. namā piešķīra bārenim Naurim Baumanim.
Taču nupat atklājies, ka Nauris pats tur nemaz nedzīvo – viņš
dzīvokli pretlikumīgi izīrējis. 
«Dzīvokļi cilvēkiem tiek piešķirti, lai pašvaldība izpildītu
vienu no savām funkcijām un nodrošinātu sociālo palīdzību tai
iedzīvotāju daļai, kurai tā pienākas. Ja cilvēks kaut kādu iemeslu
dēļ pats nevēlas dzīvot piešķirtajā dzīvoklī, viņam par to
jāinformē pašvaldība un no tiesībām uz dzīvojamo platību jāatsakās,
ļaujot to izmantot nākamajiem, kas gaida rindā, nevis jātaisa
bizness,» tā I.Škutāne. 
N.Baumanis sarunā ar «Jelgavas Vēstnesi» sacīja, ka
nezināšanas dēļ pieļāvis dumju kļūdu, ko jau tuvākajā laikā
novērsīs. «Šobrīd es apzinos, ka rīkojos nepareizi. Man ir švaki ar
līdzekļiem, bet esmu atradis piestrādāšanas vietu Rīgā. Tā kā mani
draugi piedāvāja gultas vietu Rīgā bez maksas, nolēmu ietaupīt
līdzekļus un līdz vasarai dzīvot tur, bet pašvaldības piešķirto
dzīvokli izīrēt. Cerēju tā sakrāt dzīvokļa remontam nepieciešamo
naudu – pagaidām varēju vien nomainīt rozetes un lustru. Bet
tapetēm naudas nebija. Patiesi nezināju, ka nedrīkstu sameklēt
apakšīrniekus,» saka Nauris, piebilstot, ka jau tuvākajā laikā
situāciju atrisinās. «Piektdien iešu uz domi, lai noskaidrotu, vai
ir kāds veids, kā varu dzīvokli saglabāt. Varbūt tas ir iespējams –
līdz vasarai tajā ļaut dzīvot ģimenei, kurai to pirms pāris nedēļām
izīrēju. Ja to tomēr nedrīkstēs, metīšu pie malas darbu Rīgā un
pats tajā dzīvošu, cenšoties piestrādāšanas vietu atrast tepat. Es
katrā ziņā novērtēju pašvaldības palīdzību un nevēlos būt to
cilvēku vidū, kas to ļaunprātīgi izmanto. Jūtos vainīgs un darīšu
visu, lai situāciju labotu,» sacīja Nauris.  
Savukārt saruna ar Aiju Prokopu – vēl vienu jelgavnieci, kurai
pašvaldība piešķīrusi dzīvokli Ganību ielā 63, – izvērtās citāda.
Proti, kaut arī «Jelgavas Vēstneša» un pašvaldības rīcībā ir īres
līgums, kurā Aija, uzdodoties par dzīvokļa īpašnieci, to izīrējusi,
viņa pati nemitīgi maina savu stāstu. Vispirms Aija «Jelgavas
Vēstnesim» sacīja, ka kopš vasaras nogales neizmanto pašvaldības
piešķirto dzīvokli, jo saņēmusi mantojumā māju, kurā pašlaik
saimnieko. «Tieši tajā pašā laikā uzzināju, ka manai ļoti labai
draudzenei radusies sarežģīta dzīves situācija un viņa izmisīgi
meklē dzīvokli. Nolēmu viņu ielaist man piešķirtajā pašvaldības
dzīvoklī, līdz viņai izdosies atrast pastāvīgu dzīvesvietu,»
situāciju skaidroja Aija. Savukārt, jautāta par to, kādēļ šādos
apstākļos bija nepieciešams noslēgt īres līgumu, kurā norādīts, ka
mēnesī īrnieks Aijai maksā 100 latus plus vēl nomaksā visus
komunālos maksājumus, Aija atbild, ka tā bijusi tikai formalitāte.
«Vēlējos, lai draudzene jūtas komfortabli, un līgumu noslēdzu tikai
tāpēc, lai viņai būtu drošības sajūta, ka vakarā pēkšņi tur
neieradīšos un nesākšu saimniekot. Bet īres maksa norādīta tikai kā
«ķeksītis». Ir muļķīgi domāt, ka uz šī līguma pamata es no viņas
varētu izdomāt pieprasīt līgumā minētos 100 latus mēnesī,»
taisnojas Aija. Klātienē ar viņu gan satikties tā arī neizdevās –
esot ļoti saspringts darba režīms, vēl mācības…
Savukārt Aijas «ļoti labā draudzene» Kristīne, kurai it kā ir
atļauts bez maksas dzīvot Aijai piešķirtajā Ganības ielas dzīvoklī,
izdzirdējusi Aijas versiju, ir vairāk nekā pārsteigta. «Tas ir
apbrīnojami, viņas sacītajā nav neviena patiesa vārda. Pirmkārt,
mēs esam ļoti attālas paziņas, kuras pirms daudziem gadiem kopā
mācījās Svētdienas skolā, bet vēlāk nekādu kontaktu mums nebija.
Pavasarī mēs ar draugu Arvi patiesi meklējām dzīvokli un caur
paziņu paziņām uzzinājām, ka tādu izīrē Aija. Sazvanījāmies,
norunājām satikties un tad arī vienojāmies par izīrēšanas
noteikumiem. Sākumā Aija gan vēlējās, lai mēnesī maksājam 120 latus
plus komunālos maksājumus, taču mūsu rocība nav liela, tādēļ bijām
priecīgi, kad vienojāmies par 100 latiem. Aija uzsvēra, ka
dzīvoklis viņai nav vajadzīgs un varam to īrēt uz ļoti ilgu laiku,
tiesa, pārdot viņa to nevēlējās. Tā, nekā ļauna nenojaušot, sākām
šeit dzīvot, līdz atklājās Aijas izdarības,» stāsta Kristīne. Viņa
asi nosoda Aijas rīcību, taču šobrīd viņai kļuvis skaidrs, kādēļ
Aija vienmēr vēlējusies, lai katrs pakalpojums tiek formēts uz
Aijas vārda. «Pieslēdzām televīziju, internetu, un, lai arī Aijai
pret to iebildumu nebija, viņa vēlējās visus šos pakalpojumus
formēt uz sava vārda. Acīmredzot viņa ļoti labi apzinājās, ka
nedrīkst izīrēt dzīvokli, kas pašai kā bārenei piešķirts palīdzības
veidā. Tagad intensīvi meklējam jaunu dzīvokli un ceram to tuvākajā
laikā atrast. Taču darām to nevis tāpēc, ka Aija būtu lūgusi – viņa
ar mums vispār nav sazinājusies –, bet tāpēc, ka pēc sarunas ar
pašvaldības amatpersonām saprotam, ka tas ir jādara, ka patiesībā
dzīvojam šeit nelikumīgi, kaut tas nav noticis mūsu vainas dēļ,»
stāsta Kristīne un Arvis. Viņi piebilst, ka šobrīd, meklējot nākamo
dzīvokli, izjūt bailes, ka nenotiek kāda līdzīga situācija. «Arī
Jelgavas domē mums atzina, ka, ņemot vērā atsevišķu cilvēku
negodprātīgo attieksmi pret saņemto palīdzību, tāda situācija nav
izslēgta. Mums teica, ka vienīgais veids, kā varam par to
pārliecināties, ir iet uz domi un ievākt ziņas par dzīvokli, ko
būsim izvēlējušies. Acīmredzot tā arī būs jādara,» secina
Kristīne.
Savukārt E.Mercs uzsver, ka palīdzības veidā iedzīvotājiem
piešķirto dzīvokļu apsekošana turpināsies. Atklājoties līdzīgiem
pārkāpumiem, vainīgie tiks saukti pie atbildības.