24.7 °C, 3.6 m/s, 54.6 %

Izglītība

Uzlabo izredzes darba tirgū
22/03/2018

Gada sākumā ap 150 jelgavnieku uzsāka mācības dažādās programmās, lai uzlabotu savas iespējas darba tirgū, un gandrīz visi portāla www.jelgavasvestnesis.lv uzrunātie strādājošie atzīst: ja nebūtu šāda projekta, viņi, visticamāk, šobrīd skolas solā nesēdētu. Kā lielākais ieguvums tiek minēts minimāls – 10 procentu – līdzfinansējums, kas ļauj iegūt profesiju, netērējot simtiem un dažos gadījumos pat tūkstošiem eiro. Savukārt papildu privilēģija ir mācības ārpus darba laika, kas netraucē veikt ikdienas darba pienākumus.

Projektā «Nodarbināto personu profesionālās kompetences
pilnveide» iesaistīto izglītības iestāžu vadītāji un mācību
programmu pedagogi, rezumējot pieaugušo apmācību, uzsver, ka
strādājošie ir ļoti motivēti, tādēļ mācību process norisinās bez
aizķeršanās un ar entuziasmu. Projekta dalībnieki atzīst, ka uzsākt
mācības lēmuši dažādu iemeslu dēļ: kāds – cerot uzlabot zināšanas
vai iegūt profesiju, lai varētu pretendēt uz labāku darbu, kāds –
lai mācītos jaunu profesiju, jo tuvojas pirmspensijas vecums un māc
šaubas par to, cik ilgi varēs nostrādāt pašreizējā profesijā un cik
ilgi tā būs aktuāla darba tirgū. Tāpat iespēju iesaistīties
projektā atzinīgi novērtējuši pašnodarbinātie, uzsverot, ka viņiem
jaunas iemaņas ir iespēja paplašināt redzesloku un dažos gadījumos
– palielināt peļņu.

Cer uz labāku darbu, algu

Vairāku programmu dalībnieki atzīst, ka apmācībās
iesaistījušies, lai savā darbavietā vai profesijā, papildinot
zināšanas un prasmes, varētu iegūt labāku amatu. Piemēram,
jelgavnieks Didzis Vidiņš Jelgavas Amatu vidusskolā (JAV) apgūst
datorizētās ciparu vadības metālapstrādes darbagaldu iestatītāja
profesiju. «Uzņēmumā, kas nodarbojas ar metāla būvkonstrukciju
ražošanu, šobrīd esmu montieris, un tas pārsvarā ir fizisks un gana
smags darbs. Man nav profesijas, tieši tāpēc esmu šeit, jo ceru, ka
pēc kursiem montiera darbu varēšu nomainīt pret atbildīgāku – sākt
izstrādāt būvkonstrukciju risinājumus. Tas būs iespējams,
pateicoties tam, ka JAV mācību programmā iekļauta arī rasēšana un
ražošanas automatizācijas priekšmets. Domāju, ka tad es pat savā
pašreizējā darbavietā varētu tikt pie labāka amata,» atzīst
D.Vidiņš.

Uzlabot savas kompetences programmas gaitā jau izdevies arī
mācību centra «Buts» autoiekrāvēja programmas dalībniekam
jelgavniekam Matīsam Šēram. «Strādāju betona ražošanas uzņēmumā.
Lai varētu pakāpties amatā, man bija nepieciešams iegūt atbilstošu
dokumentu darbam ar autoiekrāvēju. Gribēju to nokārtot Rīgā, bet
projekts bija iespēja to paveikt krietni lētāk, turklāt savā
pilsētā.»

Mācību centra «Buts» personas datu aizsardzības programmas
dalībniece Margita Veinberga uzsver, ka aptuveni pirms pieciem
gadiem pēc apmācībām lietvežu kursos atradusi darbu un sākusi
strādāt par lietvedi, savukārt projektā iesaistījusies, lai
kvalitatīvi varētu turpināt pildīt savus darba pienākumus. «Maijā
tiks piemērota Datu aizsardzības regula, kas ietekmēs daudzu
uzņēmēju darbu. Redzot piedāvājumu mācīties, bija skaidrs, ka tā ir
lieliska iespēja sagatavoties pārmaiņām, lai turpmāk varētu pareizi
organizēt un pārvaldīt dokumentācijas apriti, nepārkāpjot Fizisko
personu datu aizsardzības likumu,» tā M.Veinberga.

«Cik tad ilgi pa jumtiem kāpelēšu?!»

Vairāki strādājošie atzīst, ka projektā iesaistījušies, lai
iegūtu jaunu profesiju. Tā nepieciešama dažādu iemeslu dēļ – kādu
neapmierina šā brīža alga, kāds satraucas par savas profesijas
pieprasījumu nākotnē. Piemēram, jelgavnieks Nauris Čipāns JAV
apgūst datorizētās ciparu vadības metālapstrādes darbagaldu
iestatītāja profesiju. «Jau vairāk nekā 20 gadus esmu jumiķis. Gadi
rit, un domāju par to, cik tad ilgi varēšu kāpelēt pa
jumtiem. Šobrīd mācos programmēšanu, un šīs prasmes varēšu
pielietot darbā ar dažādiem materiāliem – metālu, koku. Domāju, ka
jaunajā profesijā mēģināšu strādāt, tiklīdz tā būs iegūta,» stāsta
N.Čipāns, kā vērtīgāko programmas ieguvumu minot mācību laiku,
kas nepārklājas ar ikdienas darbu. To uzsver arī Guntis Bērziņš,
kurš Jelgavas tehnikumā apgūst tālākizglītības programmu
«Automehāniķis». «Man ir programmēšanas inženiera izglītība, un
šobrīd strādāju par biroja tehnikas servisa inženieri. Mūsdienu
tendences liecina, ka druka iet mazumā, viss notiek elektroniski,
un tas nozīmē, ka nākamajā desmitgadē darba apjoms varētu krietni
sarukt. Par savu nākotni jādomā jau šodien! Un kādēļ gan
nenodrošināties ar aktuālu profesiju, kuru var apgūt 20 mēnešu
laikā ārpus pamata darba laika, turklāt netērējot tūkstošiem
eiro?»

Arī autoiekrāvēja programmas dalībnieks Vitālijs Čepkasovs
spriež, ka, gadiem ejot, profesiju pieprasījums mainās, tāpēc
laicīgi jāspēj pieņemt jaunus izaicinājumus. «Strādāju apsardzes
jomā jau 20 gadus. Šobrīd, kad alga ir tāda, ka jādomā, kā savilkt
galus, ir pēdējais laiks un īstais vecums, lai meklētu
alternatīvas. Projektā izgāju autoiekrāvēja programmu, lai
atsvaidzinātu zināšanas, jo ar šo tehniku strādāju jaunībā, un
tagad pretendēšu uz labāk atalgotu darbu kādā no Jelgavas ražotnēm
– «AKG» vai «Dinex Latvia»,» ieceri atklāj V.Čepkasovs.

Pelnīt, darot sirdslietu

Daži projekta dalībnieki savukārt mācās, lai apgūtu savu
sirdslietu, kurai nākotnē ir potenciāls kļūt par labi atalgotu
darbu. Piemēram, Lelde stāsta, ka pēc 20 mēnešu mācībām
Jelgavas tehnikumā automehāniķa programmā cer realizēt bērnības
sapni. «No bērna kājas laiku esmu pavadījusi garāžā, ar tēti un
vectētiņu skrūvējot mašīnas. 16 gadu vecumā gribēju
iestāties automehāniķos, bet nebiju pārliecināta, arī apkārtējie
neatbalstīja, jo meitenes parasti neizvēlas šādu
specialitāti. Pēc vidusskolas pabeidzu studijas arī saistībā
ar auto jomu, bet sapratu, ka pamatzināšanas vēlētos plašākas,
tādēļ izvēlējos šo programmu. Iegūtās zināšanas noderēs strādājot
arī pašreizējā darba vietā, auto preču vairumtirdzniecības
uzņēmumā,» stāsta Lelde. Viņa uzsver – projekts ir iespēja iegūt
zināšanas un vēlāk arī darbu profesijā, kas patiešām interesē.

Savukārt Juris, kurš strādā apsardzes jomā, bet projektā mācās
galdniecību, atzīst, ka tā ir iespēja, krasi nemainot savu dzīvi un
ikdienu, mācīties sirdslietu un iegūt rezerves variantu. «Pēc
mācībām neplānoju iet prom no darba – mani viss apmierina. Pagaidām
galdnieka profesija ir sirdsdarbs, bet pieļauju, ka vecumdienās tā
var kļūt par rezerves variantu, jo prasme darbā ar koku nezaudē
aktualitāti jau gadsimtiem.»

2000 eiro vietā – 200

Projektā sev interesējošas programmas apgūst arī uzņēmēji, kuri,
pateicoties jaunajām zināšanām, plāno optimizēt izdevumus, kā arī
uzlabot pakalpojumu kvalitāti. «Piedāvāju autoservisa pakalpojumus,
un, ņemot vērā, ka nereti remontdarbi saistīti ar metināšanu, kas
nepieciešamības gadījumā tiek veikta pie citiem meistariem, nolēmu
to mācīties pats. Tā es krietni samazināšu izmaksas par šo
pakalpojumu,» stāsta Kārlis Žīgurs, skaidrojot, ka, izvēloties
metālapstrādes programmu, aprēķinājis ieguvumu. Proti, mācību maksa
ir teju 2000 eiro, bet viņam par to bija jāsamaksā tikai 10
procentu līdzfinansējums, kas ir 200 eiro. «Ieguvums, pašam veicot
metināšanas darbus, atpelnīsies dažu mēnešu laikā!» uzsver
K.Žīgurs.

Papildināt zināšanas, kas varētu noderēt uzņēmējdarbībā,
Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra programmā «Telpu
noformējums un interjers» izvēlējusies arī Ilona (vārds mainīts).
«Mana ģimene nodarbojas ar mēbeļu ražošanu. Es ikdienas darbā
pievēršos dažādiem jautājumiem un, lai turpmāk labāk izprastu
tendences, tehniskos risinājumus un iespējas, nolēmu mācīties,»
stāsta jelgavniece, spriežot: lai noturētos tirgū un būtu
konkurētspējīga, nemitīgi jāpaplašina redzesloks. Šo likumsakarību
uzsver arī pašnodarbinātais iekšdarbu meistars Pāvels Stepanovs,
kurš pabeidzis neformālo izglītības programmu «Flīzētājs» Jelgavas
tehnikumā. «Veicu dažādus iekšdarbus, tostarp uzstādu santehniku,
tomēr flīzēšanai profesionāli iepriekš nebiju pievērsies. Saprotu,
ka šobrīd klienti grib plaša spektra meistarus, tādēļ apgūstu
jaunas iemaņas. Šā brīža objekts ir dēla māja, kur jauniegūtās
iemaņas varēšu uztrenēt. Ja izdosies gana labi, varēšu piedāvāt šo
pakalpojumu arī klientiem,» saka P.Stepanovs.

Noslēgumā programmu dalībnieki uzsver: lielākais izaicinājums
nav vis mācības uzsākt, bet gan izturēt līdz galam, atbildīgi sēžot
skolas skolā kā darba dienu vakaros, tā brīvdienās. Savukārt
projekta programmu pedagogi atzīst, ka pieaugušie, kuri saprot,
kādēļ mācās, ir labākie audzēkņi. Tieši tāpēc viņi aicina rūpīgi
izvērtēt kursu piedāvājumu un izvēlēties apgūt to, kas katram būtu
gan noderīgi, gan saistoši.

Foto: Ivars Veiliņš