17 °C, 1.2 m/s, 87.4 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāUzņēmēji vērtē nodokļu likuma maiņu
Uzņēmēji vērtē nodokļu likuma maiņu
12/07/2010

Jau ilgāku laiku tiek runāts par ekonomikas sildīšanu un atbalstu uzņēmējdarbībai. Nu valdībā tapusi tā saucamā atbalsta programma mikrouzņēmējdarbībai, kas paredz atvieglot nodokļu slogu un birokrātiju, tādējādi veicinot mazo uzņēmumu izveidi un mazinot bezdarba līmeni valstī. Lai programmu «iedarbinātu», Saeimai jāpieņem grozījumi vairākos likumos. Vislielākās diskusijas izraisīja vienotā fiksētā nodokļa apmērs – sākotnējo deviņu procentu vietā nu plānots noteikt 12 procentus no gada apgrozījuma. Arī šis cipars vieniem liekas pārāk mazs, bet citiem – nesamaksājams. Jelgavas uzņēmēji seko līdzi izmaiņām likumdošanā un gaida, kāds tad būs likuma galīgais variants, jo daudzi atrodas situācijā, kurā varēs izvēlēties – turpināt darbu kā līdz šim vai saņemt mikrouzņēmuma statusu. Laikraksta «Jelgavas Vēstnesis» aptaujātie mazie uzņēmēji lielākoties atbalsta plānotās izmaiņas, jo, viņuprāt, tas ne vien samazinās nodokļu slogu, bet arī atvieglos darbu, tomēr ir arī tādi, kas uzskata – noteiktie 12 procenti ir pārāk liela nodokļu likme. Ja mikrouzņēmuma apgrozījums ir 70 000 lati, maksimālais, ko pieļauj likums, tad 12 procenti ir 8400 lati nodokļos, un tieši šis cipars ir tas, kas mazajām SIA liek šaubīties, vai likums tiešām vērsts uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, īpaši laikā, kad daudzi tomēr gadu noslēdz ar zaudējumiem, nevis peļņu. Valdības izstrādāto atbalsta programmu un to, vai tā nesīs augļus, izvērtē mūsu pilsētas mazie uzņēmēji, kuri nebaidījās paust savu viedokli publiski.

Jau ilgāku laiku tiek runāts par ekonomikas sildīšanu un
atbalstu uzņēmējdarbībai. Nu valdībā tapusi tā saucamā atbalsta
programma mikrouzņēmējdarbībai, kas paredz atvieglot nodokļu slogu
un birokrātiju, tādējādi veicinot mazo uzņēmumu izveidi un mazinot
bezdarba līmeni valstī. Lai programmu «iedarbinātu», Saeimai
jāpieņem grozījumi vairākos likumos. Vislielākās diskusijas
izraisīja vienotā fiksētā nodokļa apmērs – sākotnējo deviņu
procentu vietā nu plānots noteikt 12 procentus no gada apgrozījuma.
Arī šis cipars vieniem liekas pārāk mazs, bet citiem –
nesamaksājams. Jelgavas uzņēmēji seko līdzi izmaiņām likumdošanā un
gaida, kāds tad būs likuma galīgais variants, jo daudzi atrodas
situācijā, kurā varēs izvēlēties – turpināt darbu kā līdz šim vai
saņemt mikrouzņēmuma statusu. Laikraksta «Jelgavas Vēstnesis»
aptaujātie mazie uzņēmēji lielākoties atbalsta plānotās izmaiņas,
jo, viņuprāt, tas ne vien samazinās nodokļu slogu, bet arī
atvieglos darbu, tomēr ir arī tādi, kas uzskata – noteiktie 12
procenti ir pārāk liela nodokļu likme. Ja mikrouzņēmuma apgrozījums
ir 70 000 lati, maksimālais, ko pieļauj likums, tad 12
procenti ir 8400 lati nodokļos, un tieši šis cipars ir tas, kas
mazajām SIA liek šaubīties, vai likums tiešām vērsts uz
uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, īpaši laikā, kad daudzi tomēr
gadu noslēdz ar zaudējumiem, nevis peļņu. Valdības izstrādāto
atbalsta programmu un to, vai tā nesīs augļus, izvērtē mūsu
pilsētas mazie uzņēmēji, kuri nebaidījās paust savu viedokli
publiski.

Mikrouzņēmums – individuālais komersants,
individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, cita
fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības
veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kura ir
izvēlējusies maksāt mikrouzņēmumu nodokli un atbilst šādiem
kritērijiem: dalībnieki (ja tādi ir) ir fiziskas personas
(sabiedrības ar ierobežotu atbildību gadījumā – vienlaikus arī
valdes locekļi), apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 70 000
latu, darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne vairāk kā pieci
darbinieki, izņemot gadījumu, ja darbinieks ir prombūtnē vai
atstādināts.
Avots: likumprojekts «Par mikrouzņēmuma nodokli»

«Pārāk skaisti, lai būtu patiesība»

Anatolijs Bolgovs, frizieris, individuālais komersants
«A un Sali»:

«Ja valdības piedāvājums ir samaksāt nodokļos 12 procentus no
apgrozījuma un vairs neko, es viennozīmīgi esmu par šo
priekšlikumu. Kāpēc? Tāpēc, ka tas ir reāls procents, kuru var
atļauties nomaksāt, turklāt tas ir iedibinājies vēsturiski –
baznīca laiku laikos ir ņēmusi desmito daļu. Vienotā nodokļa
noteikšana mazajiem uzņēmējiem atvieglos elpošanu. Tas nozīmē ne
tikai mazāku nodokļu slogu, bet arī laika un resursu ekonomiju –
laiku, ko līdz šim patērējām, skraidot uz VID un citām iestādēm, nu
varēsim izmantot, lai strādātu un censtos nopelnīt.

Tomēr es baidos, ka tas viss izklausās pārāk skaisti, lai būtu
patiesība. 12 procenti tomēr šķiet pamaz, vajadzētu varbūt kādus
15, tāpēc baidos, vai tas nav kārtējais priekšvēlēšanu triks. Vai
tikai nesanāks tā, ka valsts paņems no mums tos 12 procentus, bet
pati atbrīvosies no visiem pienākumiem pret mums, jo īpaši no tā,
kas attiecas uz sociālajām garantijām – slimības naudu, pensijām,
dažāda veida pabalstiem. Man ir 60 gadu, bet situācija valstī ir
tāda, ka es pat neuzdrošinos domāt, ka varētu iet pensijā, jo uz
atbalstu no valsts man nav ko cerēt.

Lai radītu kaut kādu drošības sajūtu, noteikti būtu jānosaka
laika sprīdis, kad šī likuma norma būs spēkā. Lai uzņēmējdarbība
attīstītos, projektam jābūt ilglaicīgam un stabilam, nav
pieļaujamas pēkšņas izmaiņas. Ja šādi apstākļi tiks radīti,
iespējams, ar laiku varēs sākt domāt par attīstīšanos un
paplašināšanos. Un otra lieta, par ko jau runāju, ir solījums, ka
valsts neatsakās no sociālās atbildības. Kā notiek mikrouzņēmumos?!
Jau gadus 20 nezinu, ko nozīmē slimības lapa. Privātais uzņēmējs
jūtas atbildīgs patērētāju priekšā un iet uz darbu kaut tupus
rāpus, jo, ja klients vienreiz konstatēs, ka durvis ir ciet,
otrreiz vairs nenāks.» 

«Pozitīvi jau tas vien, ka valdība sākusi domāt šajā
virzienā»

Endijs Rozenbergs, rokskolas īpašnieces SIA «BJMK»
valdes loceklis:

«Lai gan līdz galam vēl daudzos jautājumos skaidrības nav, jau
fakts vien, ka valdība sākusi ne vien domāt, bet arī rīkoties mazo
uzņēmumu interešu labā, ir pozitīvs. Viennozīmīgi skaidrs, ka
pārmaiņas ir nepieciešamas, jo pie pašreizējās nodokļu sistēmas un
politikas mazajiem ir grūtāk izdzīvot nekā lielajiem, turklāt paši
uzņēmēji par to, ka pārmaiņas nepieciešamas, sāka runāt jau ļoti
sen.

Par konkrētu nodokļu likmi gan runāt pāragri, jo nedomāju, ka
pie šī cipara, kas šobrīd noteikts 12 procenti no apgrozījuma, viss
apstāsies. Vēl nav īsti skaidrs, kā tiks sakārtots darbinieku algu
jautājums un viņu sociālie nodokļi, tāpat PVN. Kā zināms, uzņēmums,
kura apgrozījums pārsniedz 10 000 latu gadā, tostarp arī
mikrouzņēmums, automātiski kļūst par PVN maksātāju. Tāpēc ir ļoti
būtiski, kāds mērķis ar grozījumiem likumdošanā tiks panākts: vai
izmaiņas būs vērstas tikai uz nodokļu administrēšanas atvieglošanu,
vai tomēr uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu. Ja īstenosies
pirmais scenārijs, tad gan pārmaiņas neatbalstu, jo mums tāpat ir
pieredze nodokļu administrēšanā pie esošās sistēmas. Bet, ja
piepildīsies pozitīvākās prognozes, tas, manuprāt, veicinās valsts
ekonomikas attīstību.

Darbs pie jaunā likumprojekta ir grūts, jo jānovērš lietas, kas
ir pretrunā ar jau spēkā esošo likumdošanu. Tāpat vajadzētu padomāt
par šādu lietu: ko darīt uzņēmumam, kurš strādā ar zaudējumiem?
Nodoklis jāmaksā no apgrozījuma, apgrozījums viņam ir, bet gada
bilance – ar mīnuss zīmi. No kā lai viņi samaksā šo nodokli? Tāda
elementāra matemātika un acīmredzama pretruna.» 

Ilūzijas nelolo

Jānis Seikstulis, SIA «DKD tehnika», kas nodarbojas ar
biroja tehnikas tirdzniecību un remontu un zobārstniecību, valdes
loceklis:

«Šobrīd gan vēl nezinu, cik jaunais likums būs izdevīgs man, jo, tā
kā uzņēmumam ir divas darbības nozares, katrā nodokļi atšķiras –
medicīnas precēm PVN ir desmit procenti, bet pakalpojumiem nav
vispār, savukārt biroja tehnikai PVN ir 21 procents. Pagaidām
neesam izpētījuši, vai mums būs izdevīgi saņemt mikrouzņēmuma
statusu. Šobrīd vēl kaut kā turamies, kaut nodokļu slogs ir
nežēlīgs.

Ja godīgi, šaubos, ka likums tiešām izstrādāts, lai veicinātu
uzņēmējdarbību. Drīzāk – lai attaisnotos Starptautiskajam Valūtas
fondam. Visi tie aprēķini un dīvainie nodokļi nepieciešami tāpēc,
lai parādītu, kā pildīsies valsts budžets. Spilgts piemērs ir auto
nodoklis, kurš nu nekādi nav sevi attaisnojis.

Līdz šim no valsts nekādu īpašo atbalstu neesam jutuši, tāpēc
ilūzijas neloloju. Skaļi vārdi par to, ka nu atbalstīs uzņēmējus,
ir jau dzirdēti, bet nācās pārliecināties, ka praksē viss ir
citādāk. Piemērs: gribēju saņemt aizdevumu dažus tūkstošus latu
jaunu zobārstniecības iekārtu iegādei, bet valsts bankā kredītu
mums neiedeva. Līdzīgi ir ar struktūrfondiem. Protams, ir jauki, ka
piedāvā dažādus seminārus un izglītošanās iespējas, bet ko tas dod,
ja reālu atbalstu uzņēmējs saņemt nevar?

Vēl viens iemesls, kāpēc neceru uz valdības atbalstu, ir lielā
birokrātija. Lai strādātu, zobārstniecības uzņēmumam nepieciešami
neskaitāmi reģistri, izziņas, atļaujas un tamlīdzīgi. Citviet
Eiropas Savienībā ir tā – ja Savienībā iegādājas sertificētu
aparatūru, var uzreiz to uzstādīt, bet Latvijā izturas tā, it kā te
ievestu atombumbu. Iekārta jāapstiprina, nepieciešami neskaitāmi
mērījumi, tai jāatbilst dažādiem noteikumiem. Esmu gājis tam cauri
– lai sakārtotu viena rentgena aparāta dokumentāciju, pagāja
pusgads. Tiesa, varēju izmantot firmas pakalpojumus, kas par to
prasa 1500 latus. Bet, darot pats, ietaupīju 1200 latus. Tāpat ik
gadu jāveic pārbaudes, kuras uzņēmumam pašam jāapmaksā, bet tajā
pašā laikā klienti prasa zemākas cenas.

Mikrouzņēmuma statusu kārtošu tikai tad, ja redzēšu – jaunais
likums tiešām strādā. Līdz tam lai paliek, kā ir.»

Sagatavoja
Ilze Knusle-Jankevica,
foto Krišjānis Grantiņš