«Ja Valsts darba inspekcija ir tā, kas dzēš ugunsgrēku brīdī, kad darba devējs ir pārkāpis likumu vai normatīvos aktus, tad mūsu uzdevums ir sniegt atbalstu uzņēmējam, lai līdz ugunsgrēkam nenonāktu,» sava darba mērķi pamato Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Jelgavas centra darba un sociālo tiesību eksperte juriste Līga Matīsiņa, kura jau pusgadu bez maksas konsultē Jelgavas un visas Zemgales uzņēmējus darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos.
Kristīne Langenfelde
Kā atzīst L.Matīsiņa, Jelgavas centrā ar saviem jautājumiem dienā vēršas vidēji trīs četri darba devēji. «Taču es pieļauju, ka vēl ir daudz tādu uzņēmēju, kuri nezina par iespēju saņemt konsultācijas mūsu centrā.» Bezmaksas konsultācijas Latvijas darba devējiem līdz pat 2013. gada beigām LDDK piedāvā Eiropas Sociālā fonda projekta «Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos» gaitā.
Kas ir tas uzņēmējs, kurš meklē ceļu pie jums? Noteikti patīkams fakts ir tas, ka arvien vairāk uz konsultācijām ierodas jaunie uzņēmēji – tādi, kuri tik tikko dibinājuši savu uzņēmumu vai tikai plāno doties uz Uzņēmumu reģistru. Un, manuprāt, tas ir pareizais ceļš – pirms uzsākt darbu, noskaidrot visus interesējošos faktus. Taču tajā pašā laikā tie ir arī uzņēmēji ar stāžu. Un nav jau tā, ka mūsu konsultācijas ir nepieciešamas tikai mazajiem uzņēmējiem, kuri paši nealgo juristu un līdz sīkumiem nepārzina likumus, – tāpat pie mums pēc padoma vēršas lielo uzņēmumu vadītāji, kuri, piemēram, vienkārši vēlas pārliecināties, vai viņu jurista, personāldaļas speciālista skaidrojums sakrīt ar mūsējo. Tā teikt – dubults neplīst. Vai otrs variants – uzņēmuma jurists šobrīd ir nodarbināts ar citiem jautājumiem, bet mūsu centrā viņš var ērti un ātri saņemt atbildi uz savu jautājumu.
Kādas jomas jautājumi galvenokārt šobrīd uztrauc Jelgavas uzņēmējus? Katram, protams, savs jautājums ir tas aktuālākais, taču, kopumā vērtējot, var izšķirt divus blokus – līgumattiecības ar darba ņēmēju un darba drošība.
Līdz šim bieži vien uzņēmēju lokā ir pastāvējis tāds kā mīts – ja man ir viens vai divi darbinieki, tad darba drošības jautājumi uz mani neattiecas. Taču tas tiešām ir tikai mīts – vienalga, vai uzņēmumā ir viens vai 100 strādājošo, darba drošības jautājumi ir aktuāli ikvienam. Darba drošības instruktāža jāveic katram darbiniekam. Ne tikai ražošanas uzņēmumos, bet arī biroja darbiniekiem. Un te nianses katram ir savas – kā strādāt ar tehniku, kādi aizsardzības līdzekļi nepieciešami, un tā tālāk. Darba devējam ir jāapzinās, ka jebkurā gadījumā atbildību uzņemas viņš. Arī tad, ja instruktāža ir bijusi, aizsardzības līdzekļi iegādāti, bet strādājošais tos darba procesā nelieto – darba devējs būs atbildīgs par to, ka nav uzraudzījis procesu. Arī manā praksē ir gadījumi, kad uzņēmējs lūdz ierasties uzņēmumā apskatīt situāciju, un tur es redzu: strādā darbinieks pie iekārtas, bet aizsargbrilles nelieto, tās turpat blakus mētājas. Šādu strādājošo atbilde parasti ir – nav ērti, neesmu pieradis, ar mani jau nekas nenotiks… Bet ja notiks?! Es uzņēmējiem iesaku darbinieku instruktāžai izmantot visskarbākos piemērus, kad darba vietā, neievērojot darba drošību, cilvēks ir zaudējis dzirdi, redzi, nācies amputēt roku, kāju vai arī negadījums bijis ar letālām sekām. Bieži vien tikai tad abas puses viena otru saprot.
Uzņēmējiem noteikti ieteiktu izmantot arī mājas lapu www.darbariski.lv, kur bez maksas attālināti iespējams izpildīt testu un noskaidrot darba risku vides novērtējumu savā uzņēmumā, lai gūtu pirmo priekšstatu un tad apzinātu veicamos soļus.
Ne velti šis jautājums šobrīd ir ļoti aktuāls – gan statistikas dati par nelaimes gadījumiem darba vietās, gan lielais skaits Valsts darba inspekcijas uzlikto sodu pierāda, ka darba vietās šajā ziņā daudz kas ir uzlabojams. Izkristalizējas pat tādas situācijas, ka darba devējs vienkārši nezina, kā jāorganizē darba drošības uzņēmumā, kāda dokumentācija un darbības nepieciešamas.
Kā otru jautājumu loku jūs minat līgumattiecības starp darba devēju un darba ņēmēju. Kādas konsultācijas šajā gadījumā visbiežāk ir nepieciešamas uzņēmējiem? Protams, jaunie uzņēmēji jautā, vai darba līgums sastādīts pareizi, taču visbiežāk gan darba devējiem jautājumi rodas, nevis slēdzot darba līgumus, bet gan pārtraucot darba attiecības ar strādājošo. Tā, piemēram, kādam strīdīgs jautājums ir kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu. Cilvēks iet prom no darba, bet gadus piecus atvaļinājums nav izmantots – vai kompensācija jāizmaksā par visiem šiem gadiem? Līdz 2007. gadam šāds modelis tiešām darbojās – arī tad, ja atvaļinājums nebija izņemts gadus desmit, taču 2010. gadā tiesu prakse ar Augstākās tiesas spriedumu noteica, ka kompensācija pienākas tikai par pēdējo pusotru gadu. Taču būtībā te pat nav jautājums, par cik gadiem kompensācija pienākas, – darba devēju administratīvi var sodīt jau par to, ka viņš darbinieku nav palaidis ikgadējā atvaļinājumā. Bet te atkal citi darba devēji jautā – ko man darīt, ja darbinieks nevēlas iet atvaļinājumā? Jā, tādi gadījumi tiešām ir – savā praksē zinu, piemēram, fanātiskus IT speciālistus, kuri vienkārši atsakās iet atvaļinājumā.
Tāpat nesen bija visai delikāts jautājums kādā lielā uzņēmumā, kur darba devējs veica darbinieku skaita samazināšanu. Pirms darbs tika uzteikts, darba devējs arī noskaidroja, vai darbinieks nav arodbiedrības biedrs, ar ko šāda atbrīvošana no darba būtu jāsaskaņo. Izrādījās, ka nav, taču svarīgākais notika pēc tam – tiklīdz darbinieks uzzināja par iespējamo atlaišanu, tā tūlīt paņēma slimības lapu un pēc slimības lapas noslēgšanas jau darbā atgriezās kā arodbiedrības biedrs! Tagad jau atlaišana jāsaskaņo ar arodbiedrību, un, ja tā nepiekrīt, vienīgais veids, kā atlaist konkrēto cilvēku no darba, ir tiesas ceļā. Abas puses zina, cik tas ir laikietilpīgs process. Šoreiz tā bija uzņēmēja kļūda, jo viņš darba uzteikumu nebija izsniedzis uzreiz, kas ļāva darbiniekam izmantot iespēju.
Raksturīgi, ka strīdīgas situācijas, kad ļoti būtiski ir strikti ievērot likumu, rodas, tieši pārtraucot darba attiecības, tāpēc arī uzņēmēji ir ļoti uzmanīgi un, lai izvairītos no iespējamās tiesāšanās, jau pirms šīm darbībām meklē konsultācijas iespējas. Vēl kāds piemērs – darbiniekam bija jānogādā krava no punkta A līdz punktam B, bet šoferis ar visu kravu pazuda… Mašīna gan tik atrasta ar visu šoferi, kurš tajā bija aizmidzis spēcīgā alkohola reibumā, – protams, ka uzņēmēja vienīgā vēlme bija likumiski perfekti nostrādāt darba uzteikumu, lai nedotu iespēju šādam darbiniekam vēlāk tiesāties.
Sabiedrība tomēr ir vairāk pieradusi pie tā, ka negodīgi pret darbinieku mēdz izturēties darba devējs – garas darba stundas, nenomaksāti nodokļi, nesakārtota darba vide. Bet jūsu gadījumā sanāk uz to paskatīties arī no otras puses – cik aizsargāts ir darba devējs. Te ir tikai viens risinājums – savstarpēja komunikācija. Tā ir tik nepieciešama, jo, kamēr viena puse nesapratīs otru, viedokli mainīt nebūs iespējams. Es, protams, varu runāt par tiem uzņēmējiem, ar kuriem ikdienā nākas strādāt, un es redzu, ka uzņēmējs sāk domāt citādāk. Arvien vairāk ir jūtama ilgtermiņa domāšana – nevis rīcība šodienai, bet jau rītdienai un parītdienai. Kāds liels uzņēmums savā praksē ir ieviesis, manuprāt, ļoti pozitīvu piemēru – uzņēmuma vadība dodas tādā kā ēnu dienā pie saviem darbiniekiem. Vienkārši vienu dienu uzņēmuma vadītājs pavada ar kādu no saviem darbiniekiem – tad viņš atklāj tās darba nianses, ko citādi nespētu apzināties. Protams, viena lieta ir uzklausīt darbinieku ierosinājumus, kas jau ir pozitīvi, jo kurš gan cits zina, kā labāk paveikt darbu, ja ne tas, kurš to reāli izpilda. Taču arī šāda ēnu diena dod fantastisku rezultātu. It kā sīkums, bet, vienu dienu pavadot ar uzņēmuma kravas automašīnas šoferi, vadītājs atklāja, ka krāvēji cehā kravu mašīnā iekrauj tā, kā viņiem ērtāk, taču tas absolūti nav ērti tiem, kam vēlāk krava jāizkrauj. Rezultātā, tikai mainot iekraušanas tehniku, uzņēmumā panākts, ka vienas kravas nogādāšanas laiks tika samazināts par divām stundām…
Vai šodien darba devējs saprot darba ņēmēja vajadzības? Ja arī šīs sapratnes šodien vēl nav, tad katrā ziņā mēs esam procesā uz to, un arī tas ir labs rādītājs. Kopumā vērtējot darba devēju un darba ņēmēju aizsardzību, zinu – cik cilvēku, tik viedokļu. Vieni vienmēr uzskatīs, ka Darba likums ir par labu darba ņēmējiem, bet otri – ka tas vairāk aizstāv darba devēju.
LDDK konsultāciju centrs Jelgavā
Pasta ielā 47–308 Darba laiks – no pulksten 9 līdz 17
Pieejamas arī ekspertes konsultācijas pa tālruni 63020449 vai pa e-pastu: jelgava@lddk.lv
Foto: Ivars Veiliņš
-0.4 °C,
4.4 m/s,
64.2 % 
-0.4 °C,
4.4 m/s,
64.2 %