-4.8 °C, 1.6 m/s, 89.4 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāUzņēmumi uzskrūvē cenas, lai pelnītu uz privāto projektiem
Uzņēmumi uzskrūvē cenas, lai pelnītu uz privāto projektiem
02/04/2011

Siltumapgādes sistēmu piegādātāji un uzstādītāji izmanto valstī īstenoto privātmāju apkures sistēmu nomaiņas atbalsta programmu un uzskrūvē cenas, secinājusi Zemgales reģionālā Enerģētikas aģentūra (ZREA). Uzņēmēji gan to noliedz un uzskata, ka drīzāk tirgu bojā cenu dempingotāji.

Ilze Knusle-Jankevica

Siltumapgādes sistēmu piegādātāji un uzstādītāji izmanto
valstī īstenoto privātmāju apkures sistēmu nomaiņas atbalsta
programmu un uzskrūvē cenas, secinājusi Zemgales reģionālā
Enerģētikas aģentūra (ZREA). Uzņēmēji gan to noliedz un uzskata, ka
drīzāk tirgu bojā cenu dempingotāji.

«Pie mums vērsās kāds cilvēks, kuram bija informācija, ka daži
Jelgavas un Limbažu siltumapgādes sistēmu tirgotāji klientam,
gandrīz vai jau ienākot pa durvīm, jautā, vai viņš startē KPFI
finansētajā konkursā – ja atbilde ir apstiprinoša, klientam tiek
piedāvātas jau pavisam citas cenas,» stāsta ZREA direktors Mārtiņš
Prīsis.

Shēma vienkārša – ja cilvēks vēlas iegādāties, piemēram, apkures
katlu, siltumsūkni vai saules kolektoru, uzņēmums norāda cenas,
bet, tiklīdz uzzina, ka manta tiks pirkta caur projektu, cena jau
izrādās krietni augstāka…

Un tas noticis tieši tajā laikā, kad sākās pieteikšanās projektu
konkursam. Pie šāda secinājuma nonācis arī jelgavnieks Aldis
Zāģeris, kurš tieši šī iemesla dēļ nolēma konkursā nepiedalīties.
«Gribēju mājā uzstādīt saules kolektoru karstajam ūdenim un apkures
atbalstam. Sāku par to interesēties jau pirms pāris gadiem, pētīju
sistēmas, to plusus un mīnusus, cenas, braukāju pa firmām,
konsultējos – summa, ko plānoju tam atvēlēt, bija aptuveni 5000
latu. Tad, kad uzzināju par Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas (VARAM) piedāvāto programmu, nodomāju, ka tā
ir laba iespēja, kas jāizmanto, – tomēr daļu naudas varēs atgūt no
Eiropas. Taču, kad sāku gatavot projekta pieteikumu, secināju, ka
cenas uzkāpušas ja ne dubultā, tad pusotru reizi noteikti. Ja vēl
pagājušā gada beigās konkrēta iekārta maksāja 2500 – 5000 latu, tad
tagad tāda pati maksā jau 7000 – 9000 latu. Parēķināju un sapratu,
ka tas nav izdevīgi, un nolēmu pieteikumu neiesniegt,» stāsta
A.Zāģeris. 

Viņš secinājis, ka pie uzskrūvētajām cenām pat ar ES atbalstu
paša ieguldītais būs tie paši 5000, ko viņš tāpat ir gatavs tērēt,
bet papildus vēl būtu jārēķinās ar projekta uzraudzību un kontroli.
«Protams, iespējams, ka cenas sadārdzināja konkursa nosacījums, ka
iekārtas piegādātājam jānodrošina piecu gadu apkope un serviss,
tomēr man ir aizdomas, ka šoreiz cenas paaugstinātas mākslīgi,» tā
A.Zāģeris. Viņa secinājumu apstiprina arī ZREA – speciālisti kāpumu
pamanījuši, vērtējot iesniegtos cenu piedāvājumus. Piemēram, divu
pilnīgi vienādu katlu cena Jelgavā un Jēkabpilī atšķiroties pat par
1000 latiem.

Aptaujātie uzņēmumi norāda, ka iedzīvotāju interese pēdējo
pusotru mēnesi, kamēr programma bija atvērta, bijusi liela, bet to,
ka būtu mākslīgi paaugstinājuši cenas, gan noliedz. Tiesa, viņi
pieļauj, ka cenu starpība varētu rasties uz objektā veicamo darbu
rēķina un atkarībā no katras firmas cenu politikas. «Juneka
montāža» valdes loceklim Jolantam Matusevičam ir savs skaidrojums:
reaģējot uz procesiem, saradušās vairākas firmas viendienītes, kas
par lētāku cenu tirgo iekārtas, jo, iespējams, tām nav ne meistaru,
kas šīs iekārtas varētu uzstādīt, ne biroja, tādējādi arī izmaksas
ir mazākas. Turklāt nav izslēgts, ka pēc laika šie kantori tiks
likvidēti. Pēc viņa domām, tā var rīkoties tikai uzņēmums, kas
nedomā par attīstību – šodien tirgo katlus, bet rīt jau varbūt
maina auto riepas. «Arī mums viena firma piedāvāja saules kolektora
sistēmu par 1600 latiem, ierēķinājām papilddetaļas, uzstādīšanu,
uzņēmuma peļņu, un mūsu cena jau ir 3000 latu,» skaidro
J.Matusevičs, piebilstot, ka uzņēmums, kurš domā par attīstību,
parasti uzliek apmēram 10 – 15 procentu uzcenojumu, bet cenu
dempingotāji – ap trīs procentiem.

Taču izrādās, ka cenu kāpums iekārtām ir tikai viens veids, kā
uzņēmumi bija gatavi piepelnīties uz ES projekta rēķina. Vēl viens
veids – viņi par samaksu piedāvāja rakstīt projekta pieteikumus.
Šāda informācija bija nonākusi arī līdz VARAM, tāpēc  tika
rīkoti bezmaksas kursi, kuros interesenti iepazīstināti gan ar pašu
programmu, gan to, kā sagatavot projekta pieteikumu. «Tas nav
sarežģīti. Principā pieteikumu varēja aizpildīt pats mājas
īpašnieks. Taču, ja kādam bija vajadzīga palīdzība, aģentūra bez
maksas to sniedza ikvienam, kurš pie mums ar šādu lūgumu vērsās,»
piebilst M.Prīsis. Tomēr, pēc neoficiālas informācijas, Jelgavā
firmas par šādu pakalpojumu prasījušas no 150 līdz 350 latiem.
Protams, uzņēmumu pārstāvji to noliedz.

Jāpiebilst, ka KPFI finansētajā projektu konkursā «Atjaunojamo
energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā» saņemti vairāki
desmiti pieteikumu no Jelgavas.

Foto: Ivars Veiliņš