Pilsētā

Pagājušajā nedēļā SIA «Auras Centrs», kas Jelgavā, Cukura ielā 2, vēlas būvēt tirdzniecības centru, plašāku sabiedrību iepazīstināja ar jauno arhitektonisko risinājumu šai ēkai – uzņēmums ir pārliecināts, ka viņiem izdevies pārveidot tipveida lielveikala būvi par ēku, kas veidota pēc individuāla projekta un labi varētu iekļauties Jelgavas pilsētvides ainavā. Attīstītāju pārstāvji atkārtoti uzsvēra, ka jaunbūvējamais objekts neatradīsies pretī Jelgavas pilij, kā tas nereti dzirdams sabiedrībā, bet gan pretējā ielas pusē – Cukura ielā 2. «Tie nav ne 150, ne 200 metri no pils, tas viennozīmīgi ir tālāk. Arī Rīgas ielas malā lielveikals būvēts netiks. Tas plānots vietā, kura šobrīd ir aizaugusi pļava. Šovasar pat tur vairākkārt pļāvām latvāņus un no pussabrukušās ēkas, kas tur atrodas un kurā mitinās bezpajumtnieki, esam izvākuši sešus konteinerus ar atkritumiem,» piebilst «EfTEN Capital» pārstāvis Uldis Sproga.

Kaislības ap tirdzniecības centra būvniecību Cukura ielā
turpinās jau divus gadus. Šajā laikā privātais investors SIA «Auras
Centrs», kas ir Baltijā lielākās investīciju kompānijas «EfTEN
Capital» uzņēmums, izteica vēlēšanos uz sev piederošas zemes būvēt
jaunu tirdzniecības centru, kura lielākais nomnieks būtu veikals
«Depo». Jelgavas pašvaldībai tika iesniegta būvniecības iecere, kas
liecināja, ka projekts būs identisks ikvienam Latvijā līdz šim
sastopamam veikala «Depo» vizuālajam tēlam.

Pašvaldība saka «nē» tipveida lielveikalam

Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš jau sākotnēji
uzsvēra, ka pašvaldībai nav iebildumu pret veikalu «Depo», bet gan
pret to, ka pie Lielupes tiktu uzbūvēts malkas šķūnis jeb tipveida
lielveikals, izbojājot mūsu pilsētas ainavu. «Šī teritorija ir
paredzēta arhitektoniskai apbūvei, bet veikala «Depo» īpašnieki,
kuriem Latvijā jau ir deviņi veikali – Liepājā, Daugavpilī,
Jēkabpilī, Rēzeknē, Valmierā, Rīgā –, uzskatīja, ka veikals ir
brends un tā izskatu mainīt nevar: tiem visiem Latvijā jāizskatās
vienādi. Konsultējoties ar Latvijas Arhitektu savienību, kas arī
apstiprināja – tie ir tipveida projekti, mēs šādam projektam
pateicām stingru «nē!»,» skaidro A.Rāviņš.

Uzņēmums nebija gatavs atteikties no savas ieceres un uz
pašvaldības «nē» atbildēja ar vēršanos tiesā. Tādā gadījumā
uzņēmums tiesas ceļā no pašvaldības varētu piedzīt ne tikai jau
investētos līdzekļus, bet arī negūto peļņu, kas gājusi garām
birokrātisko šķēršļu dēļ, ko pašvaldība tam likusi, par diviem
gadiem aizkavējot lielveikala būvniecību. «Lieku miljonu, lai
cīnītos tiesas zālē, pašvaldībai diemžēl nav. Un jāsaprot, ka,
zaudējot tiesu, pašvaldībai nāktos maksāt ievērojamu kompensāciju
uzņēmumam un vienlaikus tam būtu tiesisks pamats būvēt šo pašu
tipveida būvi šajā vietā,» skaidro A.Rāviņš.

Zemei Cukura ielā 2, uz kuras plānots būvēt tirdzniecības
centru, ir sabiedriskās apbūves statuss, un iecere atbilst šim
mērķim, tāpēc pret to pašvaldība nevar iebilst, turklāt zeme ir
privātīpašums un pieder uzņēmumam. «Mēs skaidri zinājām, ka nevaram
pieļaut tipveida lielveikala kastes uzbūvēšanu šajā teritorijā,
tāpēc pašvaldība visu šo laiku ir meklējusi risinājumus. Tika
apspriesta arī iespēja, ka uzņēmums šajā vietā uzbūvē
multifunkcionālu ēku pašvaldības vajadzībām, ko mēs pēc tam varētu
no viņiem īrēt. Pašvaldībai trūkst sabiedriskas ēkas, kam būtu
izglītojoša, veselību un veselīgu dzīvesveidu veicinoša funkcija un
kurā laiku varētu pavadīt ģimenes, tomēr fonda piedāvātā summa par
šāda objekta būvniecību un nomu bija nesamērīgi augsta un
pašvaldība to atļauties nevar,» uzsver A.Rāviņš.

Līdz ar to pašvaldības vienīgais instruments bija pārliecināt
uzņēmumu, ka jāmaina ēkas arhitektoniskais risinājums, lai tā pēc
iespējas organiskāk iekļautos pilsētvides ainavā.

«Ēkas vizuālā identitāte būtu pietiekami
kvalitatīva»

Šobrīd uzņēmums nācis klajā ar jauno arhitektonisko risinājumu,
kas tapis konkursa kārtībā. «EfTEN Capital» norāda, ka, ņemot vērā
pašvaldības izvirzītās prasības, ir radis iespēju realizēt
augstvērtīgu un reprezentablu arhitektūras risinājumu pilsētai un
sabiedrībai. «Sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību rīkojām
atklātu konkursu, kura mērķis bija radošā sacensībā nodrošināt
vispusīgu piedāvājumu salīdzinājumu, lai mēs iegūtu arhitektoniski
augstvērtīgu ideju un sadarbības partneri, ar kuru turpināt
sadarbību jau detalizētākai būvprojekta arhitektūras daļas
izstrādei. Konkursa darbus vērtēja arhitektu jomas profesionāļu
komanda, kas par uzvarētāju noteica arhitektu apvienības «Lauders
Architecture» piedāvāto variantu,» stāsta «EfTEN Capital» pārstāvis
Viktors Savins.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis un konkursa žūrijas
komisijas loceklis Sergejs Ņikiforovs skaidro, ka, vērtējot
iesniegtos darbus, svarīgi bijuši vairāki aspekti – ēkai jābūt
respektablam skatam, tās sienas nevar klāt vienlaidu metālprofila
materiāls, noteikti jārēķinās ar ēkas uztveri no pilsētas puses jeb
Lielupes promenādes, ēka nekādā ziņā nedrīkst konkurēt ar Jelgavas
pili, kas atrodas diagonāli pretējā ielas pusē. «Bija svarīgi, lai
konkursam iesniegtie darbi respektētu Jelgavas pilsētvides galvenās
dominantes šajā vietā, lai ēka pēc iespējas neitrālāk iekļautos
ainavā, neveidotu jaunas uztveres asis.»

Kā uzskata S.Ņikiforovs, konkursa uzvarētājam tas ir izdevies.
«Ēkai ir stiklota siena Lielupes promenādes pusē un daļēji arī
Rīgas ielas pusē, uz kuras varēs veidoties Lielupes ainavas
atspulgs, būve veidota ar noapaļotiem stūriem, neradot kastes
efektu. Tā labi iekļautos Lielupes labā krasta pludmales
turpinājuma zonā ar savu zaļo zonu un kafejnīcu, kas arī tur
atradīsies. Tāpēc es uzskatu, ka tas ir kvalitatīvs solis – augstāk
par jebkuru līdz šim redzētu «Depo» lielveikalu Latvijā. Ēkas
vizuālā identitāte būtu pietiekami kvalitatīva, lai iekļautos pat
tādā vidē, kur netālu atrodas Jelgavas pils,» uzsver Latvijas
Arhitektu savienības pārstāvis.

Stiklotā ēkas siena būtu vērsta pret daļu Rīgas ielas un
arī uz Lielupes pusi

Uzvarētājdarba idejas autors Kārlis Lauders neslēpj, ka tas
viņam ar sievu Ritu bijis izaicinājums – ne tikai tāpēc, ka objekts
ir interesants un bija jāpiepūlas izdomāt paņēmienus, kā tik
apjomīgu ēku izveidot tā, lai tā izskatītos interesanti, bet arī
tāpēc, ka abiem ir saistība ar Jelgavu – Rita mācījusies LLU ainavu
arhitektos, savukārt Kārļa vecvectēvs Pauls Mūrnieks bijis docents
LLU. Lai ēku padarītu vieglāku un iederīgāku izraudzītajā vietā,
arhitekti piedāvāja daļu sienas būvēt no stikla, plāksnes klājot
vienu pāri otrai. Stiklotā ēkas siena vērsta pret daļu Rīgas ielas
un arī uz Lielupes pusi. «Mūsuprāt, Jelgavas pilsētas panorāmas
atspulgs uz stikla sienas varētu dot labu efektu,» skaidro
arhitekts. Lai ēka arī no liela attāluma un mēroga izskatītos labi,
izmantoti vertikāli elementi, kas vienlaikus arī rada iespaidu, ka
tā saplūst ar debesīm. Lielupes promenādes pusē daļu sienas veidos
vertikālie elementi, kas būs klāti ar vīteņaugiem. «Visi elementi
tika meklēti ar mērķi, lai panāktu, ka ēka nav vienā plaknē – lai
veidojas gaismas un ēnas rotaļas, radot viegluma sajūtu,» norāda
K.Lauders, piebilstot, ka tāpēc arī pati ēka paredzēta gaiša.

«EfTEN Capital» skaidro, ka līdz ar jaunā projekta prezentāciju
sabiedrībai nākamais solis būtu šī projekta iesniegšana Jelgavas
pašvaldībai, kam atkal no jauna būtu jāvērtē uzņēmuma iesniegtā
dokumentācija. «Vēl, protams, būs vajadzīgs laiks, lai mēs
sakārtotu visu dokumentāciju, tāpēc prognozēt, kad jaunais projekts
varētu tikt iesniegts pašvaldībai, ir pāragri,» tā V.Savins.