«Jelgavas Vēstnesis» turpina iepazīstināt ar pilsētas skolēnu interesantākajiem zinātniski pētnieciskajiem darbiem. Šoreiz – Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolnieču Leldes Sutenas un Elīnas Ūbeles pētījums «Apreibinošo vielu lietošana jauniešu ballītēs». Šis darbs izvirzīts tālāk aizstāvēšanai Zemgales reģionālajā konferencē, kas Jelgavas pilī notiek šodien, 17. martā.
Elīna Ūbele, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolniece: «Mēs par savu uzdevumu izvirzījām noskaidrot un izpētīt, cik jauniešiem vecumā no 16 līdz 18 gadiem ir aktuāla apreibinošo vielu lietošana mājas ballītēs. Kāpēc šāda tēma? Tieši mēs, skolēni, ikdienā, esot kopā ar vienaudžiem, varam vislabāk redzēt, uzzināt, kā tieši skolēni pavada brīvo laiku. Skaidrs, ka jauniešu dzīve nav iedomājama bez ballītēm, atpūtas ar draugiem un paziņām, taču diemžēl mūsdienās par ballīšu neatņemamu sastāvdaļu ir kļuvusi apreibinošo vielu lietošana – alkohols, tabakas izstrādājumi un pat narkotikas. Nožēlojami, bet šī problēma kļūst arvien aktuālāka. Darbā pētījām, cik daudz jauniešu apmeklē ballītes, kā tajās pavada laiku, vai lieto apreibinošās vielas, kā arī viņu uzskatus un pieredzi. Tāpat analizējām vecāku viedokļus par viņu bērniem un salīdzinājām, cik daudz patiesībā vecāki zina par savu atvašu atpūtas veidu. Dati rāda, ka apreibinošās vielas lieto lielākā daļa jauniešu vecumā no 16 līdz 18 gadiem. Atklājās, ka 92 procenti no aptaujātajiem 50 jauniešiem lieto apreibinošās vielas, turklāt 88 procenti no tiem apmeklē ballītes, kurās lieto apreibinošās vielas vismaz vienu divas reizes mēnesī un vēl biežāk. Visvairāk lietots tiek tieši alkohols, kam seko cigaretes un ūdenspīpe. Populārākie skaidrojumi, kāpēc viņi to dara – tā labāk iederas draugu pulkā vai tā kļūst jautrāk. Mūsu pētījuma dati pierāda arī to, ka šo jauniešu skaits, kas lieto apreibinošās vielas, ir daudz lielāks nekā vecāki domā. Viņi savus bērnus bieži vien krietni pārvērtē attieksmē pret noteikumiem un vecāku uzskatiem, taču liela daļa atzīst, ka uzticas saviem bērniem un ļauj pašiem aizpildīt savu brīvo laiku. Mūsuprāt, atkarību problēma jauniešu vidū kļūst arvien aktuālāka, jo visas šīs apreibinošās vielas pamēģina arvien jaunāki skolēni. Nožēlojamākais ir tas, ka viņi pēc to lietošanas nevis uztraucas par kaitējumu veselībai, bet gan par to, vai nenonāks policijā un vai nākamā diena nebūs «norakstīta» – vai nebūs slikta pašsajūta, kas traucē strādāt. Šis ir pētījums un statistikas rādītāji, taču mūsu doma ir tāda, ka šos datus var izmantot, rosinot sarunu ar jauniešiem, lai aktualizētu šo problēmu. Nevis lasīt lekciju, bet gan rīkot informējošas interaktīvas tikšanās ar jauniešiem, kad viņi paši tiek iesaistīti pasākumu īstenošanā, tiek veikts grupu darbs par atkarību tēmu, pausti atšķirīgi viedokļi un veidota diskusija par to. Visnotaļ apsveicama ir ideja par Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā izveidoto grupu «Jauniešu izglītotāji», kas apgūst dažādas atkarību tēmas un pēc tam dosies pie jauniešiem uz sarunu. Domājam, ka arī mūsu dati viņiem noderētu. Iespējams, ka arī mēs pašas varētu piedalīties šādās sarunās. Jāpiebilst, ka ko līdzīgu jau šobrīd īsteno Atkarību profilakses centrs, un varbūt arī tā darbiniecēm noderēs mūsu aptaujas dati.»
Foto: Ivars Veiliņš