26.6 °C, 4.6 m/s, 56.1 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Uztraucas nevis par veselību, bet par to, vai nenonāks policijā»
«Uztraucas nevis par veselību, bet par to, vai nenonāks policijā»
17/03/2011

«Jelgavas Vēstnesis» turpina iepazīstināt ar pilsētas skolēnu interesantākajiem zinātniski pētnieciskajiem darbiem. Šoreiz – Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolnieču Leldes Sutenas un Elīnas Ūbeles pētījums «Apreibinošo vielu lietošana jauniešu ballītēs». Šis darbs izvirzīts tālāk aizstāvēšanai Zemgales reģionālajā konferencē, kas Jelgavas pilī notiek šodien, 17. martā.

«Jelgavas Vēstnesis» turpina iepazīstināt ar pilsētas
skolēnu interesantākajiem zinātniski pētnieciskajiem darbiem.
Šoreiz – Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolnieču Leldes Sutenas un
Elīnas Ūbeles pētījums «Apreibinošo vielu lietošana jauniešu
ballītēs». Šis darbs izvirzīts tālāk aizstāvēšanai Zemgales
reģionālajā konferencē, kas Jelgavas pilī notiek šodien, 17.
martā.

Elīna Ūbele, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas
skolniece:

«Mēs par savu uzdevumu izvirzījām noskaidrot un izpētīt, cik
jauniešiem vecumā no 16 līdz 18 gadiem ir aktuāla apreibinošo vielu
lietošana mājas ballītēs. Kāpēc šāda tēma? Tieši mēs, skolēni,
ikdienā, esot kopā ar vienaudžiem, varam vislabāk redzēt, uzzināt,
kā tieši skolēni pavada brīvo laiku. Skaidrs, ka jauniešu dzīve nav
iedomājama bez ballītēm, atpūtas ar draugiem un paziņām, taču
diemžēl mūsdienās par ballīšu neatņemamu sastāvdaļu ir kļuvusi
apreibinošo vielu lietošana – alkohols, tabakas izstrādājumi un pat
narkotikas. Nožēlojami, bet šī problēma kļūst arvien aktuālāka.
Darbā pētījām, cik daudz jauniešu apmeklē ballītes, kā tajās pavada
laiku, vai lieto apreibinošās vielas, kā arī viņu uzskatus un
pieredzi. Tāpat analizējām vecāku viedokļus par viņu bērniem un
salīdzinājām, cik daudz patiesībā vecāki zina par savu atvašu
atpūtas veidu. Dati rāda, ka apreibinošās vielas lieto lielākā daļa
jauniešu vecumā no 16 līdz 18 gadiem. Atklājās, ka 92 procenti no
aptaujātajiem 50 jauniešiem lieto apreibinošās vielas, turklāt 88
procenti no tiem apmeklē ballītes, kurās lieto apreibinošās vielas
vismaz vienu divas reizes mēnesī un vēl biežāk. Visvairāk lietots
tiek tieši alkohols, kam seko cigaretes un ūdenspīpe. Populārākie
skaidrojumi, kāpēc viņi to dara – tā labāk iederas draugu pulkā vai
tā kļūst jautrāk. Mūsu pētījuma dati pierāda arī to, ka šo jauniešu
skaits, kas lieto apreibinošās vielas, ir daudz lielāks nekā vecāki
domā. Viņi savus bērnus bieži vien krietni pārvērtē attieksmē pret
noteikumiem un vecāku uzskatiem, taču liela daļa atzīst, ka uzticas
saviem bērniem un ļauj pašiem aizpildīt savu brīvo laiku. Mūsuprāt,
atkarību problēma jauniešu vidū kļūst arvien aktuālāka, jo visas
šīs apreibinošās vielas pamēģina arvien jaunāki skolēni.
Nožēlojamākais ir tas, ka viņi pēc to lietošanas nevis uztraucas
par kaitējumu veselībai, bet gan par to, vai nenonāks policijā un
vai nākamā diena nebūs «norakstīta» – vai nebūs slikta pašsajūta,
kas traucē strādāt. Šis ir pētījums un statistikas rādītāji, taču
mūsu doma ir tāda, ka šos datus var izmantot, rosinot sarunu ar
jauniešiem, lai aktualizētu šo problēmu. Nevis lasīt lekciju, bet
gan rīkot informējošas interaktīvas tikšanās ar jauniešiem, kad
viņi paši tiek iesaistīti pasākumu īstenošanā, tiek veikts grupu
darbs par atkarību tēmu, pausti atšķirīgi viedokļi un veidota
diskusija par to. Visnotaļ apsveicama ir ideja par Jelgavas
reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā izveidoto grupu «Jauniešu
izglītotāji», kas apgūst dažādas atkarību tēmas un pēc tam dosies
pie jauniešiem uz sarunu. Domājam, ka arī mūsu dati viņiem
noderētu. Iespējams, ka arī mēs pašas varētu piedalīties šādās
sarunās. Jāpiebilst, ka ko līdzīgu jau šobrīd īsteno Atkarību
profilakses centrs, un varbūt arī tā darbiniecēm noderēs mūsu
aptaujas dati.»

Foto: Ivars Veiliņš