Lai gan, diskutējot par 2011. gada valsts budžeta projektu, tika pieļauta doma par tautas skaitīšanas atlikšanu uz «labākiem laikiem», šo iniciatīvu ātri vien atvēsināja Eiropas Savienības (ES) norādes, ka Latvijai par to nāksies maksāt soda naudu, turklāt skaitīšana būs jāveic tik un tā. Atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas rekomendācijām tautas skaitīšana ir desmitgades nozīmīgākais statistiskās informācijas materiāls, un šāda prakse tiek īstenota visā pasaulē. Latvijā pēdējā tautas skaitīšana veikta 2000. gadā – vēl pirms pievienošanās ES un daudziem citiem nozīmīgiem sociālekonomiskiem procesiem. Tautas skaitīšana kopumā valstij šogad izmaksās 6,5 miljonus latu. 1. martā tiks dots starts 2011. gada tautas skaitīšanai. Kā šis process tiks organizēts, skaidro Jelgavas pilsētas Tautas skaitīšanas vadīšanas un koordinēšanas centra reģionālā vadītāja Ineta Žilvinska.
Jānis Kovaļevskis
Iedzīvotāji tiek aicināti izmantot iespēju un aizpildīt tautas skaitīšanas anketas ar interneta starpniecību laika periodā no 1. līdz 10. martam. Anketas būs pieejamas interneta vietnē www.tautasskaitisana.lv. Tos, kuriem nebūs šādu iespēju, tautas skaitītāji apmeklēs dzīvesvietā no 17. marta līdz 31. maijam.
Kāds mērķis ir tautas skaitīšanai? Viens no galvenajiem mērķiem ir noskaidrot iedzīvotāju skaitu valstī. Šī informācija ir būtiska ne tikai valsts institūcijām, bet arī vietējām pašvaldībām, kuras atbilstoši iegūtajiem datiem turpmāk arī plānos konkrētajā administratīvajā teritorijā nepieciešamo izglītības, sociālo, veselības aprūpes un citu iedzīvotājiem svarīgu pakalpojumu apjomu. Diemžēl neviens no valsts uzturētajiem reģistriem šobrīd nesniedz pilnīgu informāciju par faktisko iedzīvotāju skaitu valstī, izceļojušajiem, iedzīvotāju dzīves apstākļiem un citiem valstij būtiskiem sociālekonomiskajiem rādītājiem. Jāuzsver, ka iegūtie dati tiks izmantoti tikai apkopotā veidā un cilvēkiem nav jāuztraucas, ka tie varētu tikt nodoti Valsts ieņēmumu dienestam, kādai citai represīvai institūcijai vai trešajām personām. Visi tautas skaitīšanā iesaistītie cilvēki parakstīsies par datu neizpaušanu un uzņemsies atbildību saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu un Valsts statistikas likuma 18. panta prasībām neizpaust informāciju, kas, izpildot darbu, kļuvusi zināma par privātpersonām.
Cik bieži jāveic tautas skaitīšana un kas to nosaka? Atbilstoši Tautas skaitīšanas likumam šī procedūra jāveic reizi 10 gados. Iegūtā informācija ir svarīga ne tikai mūsu valsts kontekstā, bet arī ES, plānojot struktūrfondu atbalsta apjomu katrai konkrētai valstij, tieši tādēļ ES institūcijas uzstāja, ka tautas skaitīšanu nedrīkst atlikt.
Vai plānotas arī kādas sankcijas pret tiem, kas nepiedalīsies tautas skaitīšanā? Gan Valsts statistikas likumā, gan jau minētajā Tautas skaitīšanas likumā noteikts, ka cilvēkam ir pienākums piedalīties šajā procesā. Tomēr konkrētas sankcijas nav paredzētas. Mēs aicinām cilvēkus būt atsaucīgiem un ņemt vērā, ka iegūtie dati tiks izmantoti, plānojot turpmāko valsts attīstību, tādēļ piedalīties ir katra indivīda interesēs. To uzsvērsim arī reklāmas kampaņā, kas sāksies jau tuvākajā laikā. Reklāmas kampaņā akcents ir ne tikai uz tradicionālajiem informācijas avotiem, bet arī uz tādiem sociālajiem tīkliem kā draugiem.lv, facebook.com, twitter.com un youtube.com.
Pēc kādas metodoloģijas tiek veikta tautas skaitīšana, vai valstij patiešām ir svarīgi zināt, kāds ir katra mājokļa tualetes tips? Šogad tautas skaitīšanu veiks socioloģisko pētījumu aģentūra «GfK», kura uzvarēja izsludinātajā iepirkumu konkursā. Līdz ar to tautas skaitītāji būs līgumattiecībās ar šo kompāniju, kura tad arī uzņemsies atbildību par rezultātu. Pati tautas skaitīšana tiks veikta, pamatojoties uz 2006. gadā ar Ministru kabineta noteikumiem apstiprināto anketas redakciju, kurā iekļauti jautājumi par iedzīvotāju personas datiem, ekonomiskajām aktivitātēm, izglītības līmeni un dzīves apstākļiem. Savukārt procesu uzraudzīs Centrālā statistikas pārvalde. Tautas skaitīšana ir vienīgais veids, kā noskaidrot faktiskos iedzīvotāju dzīves apstākļus. Piemēram, to, cik mājsaimniecībās joprojām nav elektrības, tādēļ anketās iekļauti arī salīdzinoši detalizēti jautājumi par iedzīvotāju dzīves apstākļiem. Virknē valstu tautas skaitīšanas process ir pilnībā automatizēts un tiek veikts, izmantojot dažādus valsts uzturētus reģistrus. Vai Latvijai tā ir tāla nākotne? Esošie reģistri, protams, sniedz vispārējo informāciju par pašreizējo situāciju, tomēr šādā veidā mēs nevaram iegūt absolūti precīzus datus. Joprojām sabiedriskajā telpā notiek diskusija par to, cik tad patiesībā cilvēku no Latvijas ir izbraukuši. Domāju, ka tautas skaitīšana mums sniegs visai precīzu atbildi uz šo jautājumu, jo, aptaujājot ģimenes locekļus, cik un uz kurām valstīm izbraukuši mūsu iedzīvotāji, varēsim izdarīt virkni secinājumu.
2010. gadā tika veikta izmēģinājuma tautas skaitīšana – kā tas izpaudās un kādi ir secinājumi? Izmēģinājuma tautas skaitīšanā izlases kārtībā tika aptaujāti vairāk nekā 2000 iedzīvotāju, un mēs secinājām, ka cilvēki ir pietiekami atsaucīgi un ar sapratni izturas pret uzdotajiem jautājumiem. Lielākie sarežģījumi veidojās saistībā ar piekļuvi mājokļiem, jo ne vienmēr apsaimniekotāji sniedza informāciju par durvju kodiem daudzdzīvokļu mājās. Tāpat konstatējām, ka iedzīvotāji mājās atgriežas pietiekami vēlu, ar ko rēķināsimies, plānojot savu darbu.
Par ko ir vislielākās bažas? Visvairāk satrauc iedzīvotāju attieksme. Nav noslēpums, ka daudziem šobrīd ir negatīva attieksme pret valsts varu kā tādu, jācer, ka tas neatstās negatīvu iespaidu uz tautas skaitīšanas procesu. Kopš 10. janvāra, kad mūsu centrs uzsāka darbību, sadarbojamies ar Jelgavas pašvaldību, lai precizētu faktiskās adreses. Praksē nākas sastapties ar to, ka daļa no fiksētajām adresēm ir tikai zemes gabals, vai, piemēram, dārza mājiņa, kurā cilvēki ir deklarējušies, bet reāli nedzīvo. Ne vienmēr izdodas atrast kopsaucēju arī ar ēku apsaimniekotājiem saistībā ar durvju kodiem daudzdzīvokļu mājās, bet šos jautājumus risinām. Jau šobrīd izveidojusies laba sadarbība ar Jelgavas Pašvaldības policiju, kura nepieciešamības gadījumā pavadīs tautas skaitītājus, ja kādā no adresēm sastapsimies ar agresīvu attieksmi. Kā tiks organizēta tautas skaitīšana Jelgavas pilsētā? Pilsētā tautas skaitīšanas procesā tiks iesaistīti 64 cilvēki, to skaitā 59 intervētāji un trīs pārraugi, kuru pienākums būs izlases kārtībā pārliecināties par to, cik godprātīgi intervētāji pildījuši savus pienākumus. Kā jau minēju, no 1. līdz 10. martam iedzīvotāji tiek aicināti aizpildīt anketas elektroniski. Savukārt tos, kuri to nebūs izdarījuši vai anketas būs aizpildījuši neprecīzi, no 17. marta apciemos tautas skaitītāji. Katram no viņiem nedēļas laikā būs jāiegūst dati no 50 mājsaimniecībām. Bet visā tautas skaitīšanas periodā līdz 31. maijam būs jāaptaujā aptuveni 500 mājsaimniecības. Lai atvieglotu darbu, mēģināsim sadalīt rajonus atbilstoši intervētāju dzīvesvietai. Šobrīd turpinās intervētāju atlase, kurai joprojām var pieteikties ar personāla atlases kompānijas «CV-online» starpniecību, mājas lapā www.cv.lv aizpildot speciālu anketu. Būtiskākais, lai cilvēkam būtu pietiekami labas datorprasmes, jo aptaujas anketas būs jāaizpilda elektroniski. Līdz šim Jelgavā uz intervētāju vakancēm pieteikušies jau 350 cilvēki, tomēr liela daļa no viņiem neatbilst izvirzītajām prasībām. Bieži vien cilvēkiem nav nedz nepieciešamās pieredzes, nedz atbilstošu datorlietotāja prasmju. Jelgavas gadījumā pārsvarā piesakās cilvēki, kuri jau ir nodarbināti, bet strādā nepilnu slodzi, tostarp pašnodarbinātās personas, skolotāji, apdrošināšanas brokeri, studenti un cilvēki ar pastnieka pieredzi. Potenciālajiem intervētājiem jārēķinās, ka pārsvarā nāksies strādāt vakaros un brīvdienās, lai cilvēkus sastaptu mājās.
Ar kādu atalgojumu var rēķināties potenciālie intervētāji? Ar intervētājiem slēgsim uzņēmuma līgumu. Plānojam, ka atalgojums varētu būt ap 160 latiem mēnesī «uz rokas» atkarībā no darba apjoma.
Nav noslēpums, ka ne visur tautas skaitītājus uztvers kā gaidītus ciemiņus. Vai tiks domāts arī par intervētāju drošību? Visiem tautas skaitīšanā iesaistītajiem darba pienākumu veikšanas laikā tiks apdrošināta dzīvība. Šī apdrošināšana darbosies arī gadījumos, ja personu sakodīs suns vai notiks kādi citi starpgadījumi. Tāpat esam vienojušies, ka nepieciešamības gadījumā intervētājus pavadīs Pašvaldības policijas darbinieki.
Kā cilvēkiem atpazīt tautas skaitītājus? Katram tautas skaitītājam būs koši violetā lentē iekārta apliecība, kura viņam jāuzrāda, ierodoties mājoklī. Tāpat būtiska pazīme būs tā, ka katram līdzi būs klēpjdatora soma ar tautas skaitīšanas logo. Ja kādam rodas šaubas par tautas skaitītāja identitāti, var zvanīt uz bezmaksas informatīvo tālruni 80000777. Atbilstoši likumam tautas skaitītāji var apmeklēt iedzīvotājus laikā no pulksten 7 rītā līdz 21 vakarā. Turklāt jāņem vērā, ka tautas skaitītājs nedrīkst ieiet mājoklī, ja mājās nav nevienas pilngadīgas personas.
Cik lielu atsaucību prognozējat cilvēku reģistrācijai ar interneta starpniecību? Kopumā valstī prognozējam, ka paši ar interneta starpniecību «saskaitīsies» aptuveni 10 procenti iedzīvotāju. Ņemot vērā, ka Jelgavā interneta pieslēgumu skaits ir ievērojami lielāks nekā lauku teritorijās un ir arī publiskie interneta pieejas punkti, elektroniski varētu reģistrēties līdz pat 30 procentiem no visām mājsaimniecībām. Tomēr tā ir tikai prognoze. Optimistiski uz šo procesu gan ļauj skatīties tas, ka par anketu aizpildīšanu internetā interesi izrādījuši pat pensionāri, kuri datorprasmes apguvuši Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā.
Kā plānots nodrošināties, lai netiktu pieskaitīti ārzemēs dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie? Iedzīvotājiem par ārvalstīs dzīvojošajiem tuviniekiem būs jāaizpilda emigrējušās personas anketa. Tāpēc būtu svarīgi savlaicīgi uzzināt savu tuvinieku personas kodu. Šeit gan jāņem vērā, ka par emigrējušām personām tiks uzskatīti tikai tie iedzīvotāji, kuri vismaz gadu, laika posmā no pagājušā gada 1. marta, nedzīvo Latvijā. Piemēram, students no Šrilankas, kurš vairāk nekā gadu uzturas Latvijā, tiks pieskaitīts kā valstī dzīvojošais, bet par Ārlietu ministrijas darbinieku, kurš vairāk nekā gadu pastāvīgi uzturas diplomātiskajā misijā kādā no ārvalstīm, tiks aizpildīta emigrējušās personas anketa. Veicot uzskaiti, par pamatu tiks ņemts tas, kur pēdējā gada laikā ir bijusi cilvēka faktiskā mājvieta. Tāpat piederīgajiem tiks jautāts par viņu ģimenes locekļiem, lai noskaidrotu, kur persona šobrīd uzturas. Cik vien tas būs iespējams, pēc uzskaitē esošajiem personas kodiem mēģināsim identificēt visus iedzīvotājus, kuriem izsniegtas Latvijas Republikas pases. Kur iedzīvotājiem vērsties, ja ir neskaidrības vai pārpratumi saistībā ar tautas skaitīšanu? Par neskaidrībām aicinām iedzīvotājus zvanīt pa bezmaksas tālruni 80000777 vai darba laikā personīgi vērsties Jelgavas pilsētas Tautas skaitīšanas vadīšanas un koordinēšanas centrā Pasta ielā 47 – 219.
Foto: Ivars Veiliņš
25.4 °C,
2.6 m/s,
53.2 % 
25.4 °C,
2.6 m/s,
53.2 %