Šonedēļ Jelgavā notika kārtējais vides pieejamības monitorings un tika pārbaudītas vairākas iestādes un uzņēmumi, par kuriem iepriekš iedzīvotāji norādījuši, ka tās ir problemātiski sasniedzamas. Speciālisti norāda – kaut arī konstatēti vairāki trūkumi, būtiskākais ir, ka komersanti tos atzīst un labprāt vēlas tos risināt.
Ligita Vaita
Lai novērtētu iestāžu pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslos, māmiņām ar bērniem, redzes un dzirdes invalīdiem, speciālistu grupa devās uz vairākām ēkām pilsētā – «Swedbank», jauno burgeru restorānu «Fontaine Delisnack», SEB banku un Jelgavas kultūras namu.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv, dodoties kopā ar speciālistiem monitoringā, pārliecinājās, ka iekļūt «Swedbank» ēkā cilvēki ar kustību traucējumiem ratiņkrēslā var, taču grūtības bijušas ar tualetes apmeklējumu, jo tai uzstādīts kods, bet spogulis invalīdu tualetē uzkārts par augstu. «Ēkā nekur nav arī bērnu pārtinamā galdiņa,» secina speciālisti.
Savukārt pēc SEB bankas apskates, speciālisti uzteic, ka bankā ņemtas vērā līdzšinējās speciālistu rekomendācijas. «Bankā jau pašlaik ir uzstādīts mobilais pacēlājs, taču tas diemžēl nav piemērots visiem ratiņkrēsliem. Taču pie ārdurvīm ir uzstādīta zvana poga un pie ieejas uzstādīta videokamera, lai nepieciešamības gadījumā bankas darbinieki varētu palīdzēt cilvēkiem iekļūt ēkā,» secināts pēc monitoringa. Nākamgad SEB banka plānos uzstādīt automātiski veramās durvis un izveidot uzbrauktuvi ratiņiem.
Sarežģītāk cilvēkiem ratiņkrēslā ir iekļūt jaunajā burgeru restorānā «Fontaine Delisnack», kur uzbrauktuve ir, taču pārāk stāva, lai tajā iekļūtu paša spēkiem. Uzņēmumā informē, ka līdz pavasarim paredzēts iegādāties un izmantot elektronisko mobilo pacēlāju, taču pagaidām palīgā nāk puiši, kas strādā restorānā. Pie uzbrauktuves ir arī poga palīgu izsaukšanai. Tāpat uzņēmumam ieteikts, kā racionālāk izmantojot esošās tualetes telpas, lai pielāgotu tās invalīdu vajadzībām, bet arī nokļūšanu uz tām uzņēmums sola atrisināt līdz pavasarim.
Sociālo lietu pārvaldes Rehabilitācijas nodaļas vadītāja Irina Bančuka norāda, ka nelieli trūkumi vides pieejamībā ir sastopami, taču tas ir saprotams. «Skaidrs, ka uzņēmumi nevar padomāt par visu, tāpēc arī ļoti noderīgi ir, ka veicam šo monitoringu un uzņēmumus konsultējam. Tomēr šoreiz gribu uzsvērt, ka uzņēmēju un iestāžu pārstāvju attieksme ir ļoti pozitīva – viņi saprot savas kļūdas un izrāda interesi labprāt iesaistīties vides pieejamības uzlabošanā,»akcentē I.Bančuka.
Viņa norāda, ka šoreiz monitorētās vietas izvēlētas pēc iedzīvotāju ieteikumu. «Pozitīvi, ka neesam vienīgie, kas monitorē vides pieejamību. Septembrī invalīdu un viņu draugu apvienība «Apeirons» sadarbībā ar biedrību «Babu Room» veica visas Latvijas vides pieejamības apsekojumu un meklēja iestādes, kas ir pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti un jaunajiem vecākiem. Varējām izmantot viņu pieredzi un doties pārbaudīt tās vietas, kurās iepriekš novērotas problēmas,» norāda I.Bančuka.
Jāpiebilst, ka pēc monitoringa Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes speciālisti apkopos rezultātus un katram objektam izsūtīs vēstuli ar problēmām, kas būtu jānovērš, un rekomendācijām, lai viņu iestāde kļūtu cilvēkiem ar funkcionālajiem un redzes traucējumiem pieejamāka.
Foto: Krišjānis Grantiņš
Saistītā ziņa
Eksperts: «Vides pieejamība uzlabojas, bet vēl ir kur «piekasīties»»