Ar plašu un daudzveidīgu tematu programmu Jelgavā aizvadīta divu dienu konference «Ģimene sabiedrības uzmanības centrā: starp ideāliem un realitāti». Jelgavas pilī un LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē tikās mācībspēki, pedagogi, sociālie darbinieki, pašvaldību pārstāvji, garīdzniecības pārstāvji, ģimenes ar bērniem, jaunieši, studenti un citi interesenti. Konferences organizēšanā iesaistījās dažādas ar ģimenes institūtu saistītas organizācijas, kas apliecina – iespēju, kā palīdzēt ģimenēm, ir daudz, tikai jāzina, kam un kā palīdzību prasīt.
Organizatori vērtē, ka atsaucība bijusi pat lielāka nekā gaidīts – konferenci kopumā apmeklējuši ap 290 interesentu, bet vēl 550 to skatījušies tiešraidē. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv apkopo viedokļus par to, kas mūsdienās ir ģimene un kāpēc ģimenes problemātikai bija nepieciešama diskusija konferences formā.
«Esam devuši impulsu»
Aleksandrs Stepanovs, Jelgavas Katoļu diecēzes priesteris, konferences idejas iniciators:
«Domāju, ka esam paveikuši būtisku darbu, iekustinājuši ideju un aktualizējuši problēmu. Ģimene kā institūts pašlaik ir apdraudēta – atšķirīgas attiecību formas, sakāpinātas diskusijas politiķu aprindās… Arī sev apkārt jūtu, ka sabiedrību šis jautājums uztrauc, cilvēki jūt šo ģimenes apdraudētību. Domāju, ka tāpēc arī konference bija tik plaši apmeklēta. Tieši cilvēku ieinteresētība mani pārsteidza visvairāk.
Mūsu iecere bija kopīgam darbam apvienot dažāda līmeņa institūcijas, kas varbūt ikdienā kopā sadarbojas par maz, taču būtībā mērķis ir viens – mēs apzināmies, ka sabiedrībai ir kaut kas jādara, lai ģimenes institūtu saglabātu un stiprinātu. Ģimene ir pati pirmā, pati mazākā sabiedrība, tāpēc, ja šeit redzam problēmas, tās var atspoguļoties tālāk visās dzīves jomās.
Manuprāt, labākais ir tas, ka pirmos soļus sadarbībā esam iesākuši. Esam veiksmīgi sadarbojušies ar pašvaldībām, valsts institūcijām, psihologiem un arī universitāti, un pat tad, ja ir jautājumi, kuros mūsu domas nesakrīt, esam mudinājuši par tiem runāt un sabiedrību domāt. Ceru, ka Jelgavas konference būs kā labs impulss šīs ieceres turpināšanai citās pašvaldībās. Es arī varu apliecināt, ka dzirdīgu ausu netrūkst – lai kur mēs vērstos, atsaucība bija liela, cilvēki labprāt vēlas sadarboties un ģimenes jautājumus aktualizēt.»
«Vienalga, kurš nospiež veļasmašīnas starta pogu»
Silva Poča, LLU ESAF lektore:
«Kaut arī ģimeni definēt ir mēģinājuši daudzi pētnieki dažādos laikos, visas definīcijas ietver vienas un tās pašas pazīmes, turklāt visbiežāk ignorē savstarpējo attiecību faktoru, kas mūsdienu Rietumu sabiedrībā šķiet vissvarīgākās. Klasiski definīcijās tiek skatītas lomas un to sadalījums, nevis savstarpējās attiecības un emocionālā piesaiste. Kā lomas ģimenē mainās un kā tas ietekmē ģimenes pastāvēšanu, kādas problēmas rada? Līdz pat 20. gadsimtam ģimenē lomu mijiedarbību noteica bioloģiskās atšķirības un dzimumu funkcionalitāte, kas nozīmē, ka bija ļoti strikti noteikts, kuri ir tā saucamie sieviešu darbi un kas jādara vīrietim. Būtībā nemaz nebija diskusiju par citādu lomu sadalījumu, jo tas bija arī praktiski nepieciešams, sievietes fiziski nespēj izdarīt vīrieša smagos darbus, nepastāvēja iestādes, kas pieskatītu bērnus, tāpēc sievietes dabisko uzdevumu – audzināt bērnus – nemaz neapsprieda. Savukārt 21. gadsimtā tehnoloģijas atceļ funkcionalitātes diktātu. Kļūst pilnīgi vienalga, kurš nospiež ieslēgšanas pogu veļasmašīnai vai mikroviļņu krāsnij. Līdz ar to daudz svarīgāk kļūst nevis tas, kādus pienākumus katrs no laulātajiem dara, bet kā viņi spēj par to vienoties.
Šīs izmaiņas lomu sadalījumā, protams, maina arī sievietes un vīrieša stāvokli ģimenē. Sievietei visbiežāk nākas apvienot gan darba, gan ģimenes dzīvi, un, tā kā neviena no šīm lomām nedrīkst ciest, sieviete izjūt nepārtrauktu stresu, jo it kā skrien pakaļ laikam. Arī vīrieša pozīcija ģimenē līdz ar to ir apdraudēta, un galvenokārt nevis kādu fizisku darbu dēļ, bet tieši tāpēc, ka vīrietis ne vienmēr spēj ģimeni apgādāt. Darba tirgus ir mainījies, kopš tajā pilnvērtīgi ienākusi sieviete.
Ko darīt? Tas ir lielākais izaicinājums, lai ģimenes palīdzētu saglabāt spēcīgas un noturīgas. Pirmkārt, svarīgākais nosacījums būtu sociālā un ekonomiskā stāvokļa uzlabošanās ģimenēs, taču ar to nebūs līdzēts, ja sabiedrība neatteiksies no dzimumu stereotipiem un nepieņems, ka vīrietis joprojām paliek vīrietis arī tad, ja viņš nomazgā traukus. Vērtīborientācijas maiņai jānotiek neatkarīgi no dzimuma – pasaule no materiālisma jāsāk raut ārā.»
«Izrādās, laulātie savā starpā nesarunājas»
Daina Žurilo, psiholoģe, kopā ar vīru Uldi Žurilo vada starptautisku apvienību «Laulāto tikšanās»:
«Konference bija laba pirmā pieredze, kā sabiedrībā aktuālu un nozīmīgu tematu aplūkot daudzpusīgi. Tā kā šī bija pirmā konference, tad svarīgi bija iezīmēt teorētisku rāmi par to, kā ģimene radusies, kā mainījusies, ar kādām problēmām saskaras. Man personīgi bija ļoti interesanti padomāt par šiem jautājumiem.
Tomēr mēs ar vīru esam praktiķi, mums ir liela pieredze darbā ar laulātajiem, tieši tāpēc bijām uzaicināti piedalīties konferencē. Esam pieraduši domāt, ka ikviena ģimene sākas ar mīlestību, un it kā arī apzināmies, ka to nevaram ietekmēt. Taču vēlāk izrādās, ka ar mīlestību vien nepietiek, attiecības ir jākopj, bet kā to darīt? Jau 20 gadus vadām starptautisko kustību «Laulāto tikšanās» un organizējam pasākumus, ko saucam par nedēļas nogalēm laulātajiem pāriem. Tas izklausās pilnīgi ačgārni – kāpēc laulātajiem, kuri taču ik dienas tiekas, dzīvo kopā, sarunājas, jābrauc kaut kur prom un jāieplāno laiks satikties? Taču savā pieredzē redzam, ka tieši iekustināt vīru un sievu runāt ir visgrūtāk. Saruna ir pamatā tam, lai laulība būtu spēcīga un noturīga, taču, izrādās, cilvēki nesarunājas. It kā jau runā par ikdienišķām lietām, piemēram, kas jānopērk veikalā, cikos bērns jāaizved uz pulciņu un tamlīdzīgi, taču jautājumi par iekšējām izjūtām tiek aizmirsti, viedokļu apmaiņa nenoris.
Šoreiz cilvēki, kuri piedalījās konferencē, bija atvērti un labprāt dalījās, un to jutām diskusiju grupā. Tas jau ir pozitīvi, ka pāri savās problēmās nenoslēdzas, bet ir gatavi runāt.
Vietā ir jautājums tieši par konferences praktiskumu, jo šoreiz, kā jau pirmajā reizē, lielāks uzsvars likts uz teorētiskā rāmja iezīmēšanu. Savukārt no dalībniekiem jutām, ka viņi vēlas aplūkot praktiskus jautājumus. Tāpēc es domāju, ka šis bija labs sākums, bet turpmāk būtu vērts organizēt tādu kā ģimenes dienu, kad patiešām dot iespēju cilvēkiem jautāt, diskutēt, saņemt atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem, runāt par savām problēmām. Domāju, tas noteikti vēl ir priekšā.»
«Ģimene nav ne «ērti», ne «viegli»»
Diana Staņko, Ģimenes ekoloģijas institūta psiholoģe:
«Jebkura šāda veida konference ir vērtīga, jo tā mudina domāt, liek uz problēmām paraudzīties plašāk un, kas nav mazsvarīgi, darīt to no atšķirīgu vērtību skatupunktiem. Patiesībā jau arī baznīcas viedoklis nav nedz vecmodīgs, nedz iestidzis. Meklējot šos saskarsmes punktus, izrādās, ka mērķi mums visiem ir kopīgi.
Visvērtīgāk man šķita praktiskā un cilvēciskā komunikācija, arī tie referāti, kas sniedza praktiskus padomus – ko darīt, lai laulību stiprinātu, kā bērniem iedot to dzīves bagāžu, ko uzskatām par pareizu. Tieši šie foršie piemēri ir ļoti vajadzīgi, lai it kā paslavētu un uzmundrinātu mūsu ģimenes, lai dotu pārliecību, ka «jā, es esmu laba mamma saviem bērniem», «es lepojos, ka man ir viens vīrs vai viena sieva visu mūžu». Šodien nereti var just, ka ģimenes vērtību vietā ir ērtības, aizmirstot, ka ģimene nav ne «ērti», ne «viegli». Ir jāatrod spēks un vēlme, bet problēmas ir risināmas, ko mēs nereti ikdienā aizmirstam. Šādā veidā mēs varam palīdzēt celt vecāku un laulāto kompetenci.
Ikdienā galvenokārt strādāju ar jauniešiem, un mēs runājam par dzimumaudzināšanas jautājumiem. Ģimenes ekoloģijas institūts meklē veidus, kā jauniešu zināšanas par šiem jautājumiem un arī vērtību izpratni stiprināt.
Šie jautājumi, protams, ir ļoti aktuāli arī vecākiem. Redzot, ka mūsu bērni seksuāli nobriest, mēs kā vecāki sākam bažīties par viņu drošību un rīcības pareizumu. Kā pasargāt pusaudzi no pāragras stāšanās dzimumattiecībās, nevēlamas grūtniecības un seksuālām slimībām? Bieži šķiet, ka nezinām, kā ar saviem bērniem runāt, lai viņiem iemācītu un izskaidrotu, kāpēc viņa ķermenis ir vērtīgs un aizsargājams. Tāpēc šoreiz konferencē dalījos ar ārvalstu labo pieredzi, kas drīzumā preventīvas programmas «Ciklu šovs – mana ķermeņa slepenā koda atklāšana» veidā būs pieejama arī Latvijā.»
«Svarīga ir apziņa, ka neesi vienīgais»
Baiba Stikute, vecmāte, piecu bērnu mamma:
«Skaidrs, ka ar vienu konferenci nevar atrisināt visas sasāpējušās problēmas, taču tas ir labs sākums. Es vadīju diskusiju grupu daudzbērnu ģimenēm, kam nereti ir ļoti svarīgi vienkārši tikties un saprast, ka viņi tādi nav vienīgie. Arī mēs paši ar vīru esam saskārušies ar neizpratni no paziņu, kaimiņu puses: «vēl viens bērns?!» vai «atkal ģimenes pieaugums?!» Vai arī – par sievieti sakot, ka viņa sēž mājās ar bērniem, ar to domājot, ka viņa nedara neko. Tieši par šīm lietām mēs ar ģimenēm runājām, diskutējām, lai paši sevi uzmundrinātu ar to pozitīvo, ko bērni sniedz. Protams, ir daudz grūtību un sarežģījumu, bet netrūkst arī prieka, ko mums sniedz tikai bērni. Es priecājos, ka piedalījās arī tēti, kas nereti bērnu audzināšanā it kā paliek malā. Šoreiz viņi labprāt iesaistījās.
Mēs runājām par grūtībām, ar ko saskaras daudzbērnu ģimenes, un, kaut arī, protams, viedokļos izskanēja finansiālās problēmas, nepieciešamība pēc praktiskas palīdzības, tomēr tas, ko ģimenes uzskata par svarīgāko, ir vienkārši savstarpēja sapratne, emocionāla apziņa, ka tu neesi vienīgais, kas audzina vairāk par trim bērniem, un ka tas, ko tu dari, ir svarīgi.
Pēc mūsu darba grupas ģimenes nolēma, ka šādas tikšanās un sarunas ir jāturpina, viņi savstarpēji apmainījās kontaktiem un nolēma, ka tiksies vēl. Domāju, tas ir labs tiešais atlikums pēc konferences, ka cilvēki ir atraduši līdzīgi domājošos, ar līdzīgām problēmām un arī interesēm.»
Sagatavoja Ligita Vaita,
foto Raitis Supe un no personīgā arhīva
18.3 °C,
3.5 m/s,
95.5 % 
18.3 °C,
3.5 m/s,
95.5 %