17.5 °C, 1.7 m/s, 92.8 %

Jauniešiem

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsJauniešiemVai līdzcietīgi kļūstam tikai Ziemassvētkos?
Vai līdzcietīgi kļūstam tikai Ziemassvētkos?
16/12/2008

Ziemassvētki – piedošanas laiks, visa sliktā atstāšana pagājušajam gadam, tāda kā jaunas dzīves uzsākšana. Vairums cilvēku tieši decembrī aizdomājas par to, kā pavadījuši gadu. Lielākā daļa uzskata, ka janvārī viss mainīsies uz labu. Bet vai tie nav solījumi tikai uz laiku, kamēr ir svētku noskaņa sirdīs?

Vita Anstrate

Ziemassvētki
– piedošanas laiks, visa sliktā atstāšana pagājušajam gadam, tāda
kā jaunas dzīves uzsākšana. Vairums cilvēku tieši decembrī
aizdomājas par to, kā pavadījuši gadu. Lielākā daļa uzskata, ka
janvārī viss mainīsies uz labu. Bet vai tie nav solījumi tikai uz
laiku, kamēr ir svētku noskaņa sirdīs?

 

Atbalstu ziedojumus un piedošanu
līdzcilvēkiem šajā īpašajā laikā. Vairums man piekritīs. Taču
ikdienā mēs visi esam «iegrimuši» savās problēmās tiktāl, ka citu
nespējam saredzēt. Mūsdienu sabiedrībai ir zudušas daudzas morālās
vērtības, kādas bijušas iepriekšējām paaudzēm. Kāpēc? Uzskatu, ka
mūsdienīgs cilvēks ir pārāk aizņemts ikdienā. Tāpēc ir jāpriecājas,
ka vismaz reizi gadā visas pasaules tautas kopā svin Jēzus Kristus
dzimšanas dienu un atver savas sirdis labajam – uz brīdi apstājas,
neļaujas rutīnai. Ļaujas mīlestībai pret apkārtējiem.

Sešpadsmit gadus vecais Undis Neilands
mācās Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 10. vispārizglītojošā klasē.
Viņam sociālā līdzatbildība nozīmē to, ka viņš ir atbildīgs pret
cilvēkiem, ar kuriem ir kopā. «Ziemassvētkos es atceros par
līdzatbildību un piedošanu. Ikdienā parasti par to nedomāju. Šajā
laikā esmu jūtīgāks pret citu cilvēku sāpēm un problēmām. Taču
visumā sabiedrība ne gluži mani uztrauc.»

Savukārt Viktorija Kungurceva ir
septiņpadsmit gadus veca Jelgavas 1. ģimnāzijas 10.h klases
skolniece, kurai sociālā līdzatbildība nozīmē visu cilvēku
atbildība par savu rīcību pret citiem. «Sabiedrība mani neuztrauc,
bet ģimene un tuvie līdzcilvēki gan. Jūtīgums pret viņu sāpēm un
problēmām man nav atkarīgs no tā – ir Ziemassvētki vai parasta
diena.»

Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 11.
vispārizglītojošās klases septiņpadsmit gadus vecā skolniece Alise
Jēkabsone teic: «Tieši Ziemassvētkos es atceros par sociālo
līdzatbildību un piedošanas laiku, taču ikdienā arī mazliet par to
piedomāju. Tomēr visvairāk Ziemassvētku laikā. Ziemassvētkos vairāk
mani uztrauc citu problēmas un sāpes, ne tikai manējās. Sabiedrība
mani ļoti uztrauc, vairāk tas, cik ļoti mūsdienās pasaulē
izplatījies ļaunums.»

Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski
luteriskās katedrāles mācītājs Tālis Rēdmanis uzskata, ka būtībā
žēlastība un līdzjūtība ir redzama baznīcas darbībā. Skatoties
vēsturē, mēs redzam, ka kristīgā baznīca dibina veco ļaužu
pansionātus, aprūpes iestādes, slimnīcas, bērnu namus. Lai gan
apskatot, ka pasaulē citas ticības, piemēram, Indijā viss balstās
uz karmu, tur cilvēki uzskata, ka katram ir sava karma, kuru
mirstīgais saņem par sliktajiem darbiem. Uzskata, ka tas viņam
lemts un neizrāda nekādu līdzjūtību. Izcils piemērs ir māte Terēze
no Kalkutas Indijā, kura par spīti karmai palīdzēja iedzīvotājiem.
Mācītājs apstiprina, ka Ziemassvētku laikā cilvēki uz baznīcu nāk
vairāk un par žēlsirdību atceras vairāk nekā ikdienā. Viņaprāt, tas
ir tāpēc, ka šajā laikā ir vairāki pasākumi baznīcā, masu mediji
rīko akcijas. Viņam tas gan nepatīk, jo cilvēki mēdz taisīt biznesu
no līdzjūtības. Šovu, reklāmas. Tie drīzāk ir pašslavināšanas
pasākumi. Kā piemēru dvēseļu gans min 25. decembra Ziemassvētku
oriģinālkoncertu «Ziemas vakarā ejot pie tevis». Rēdmaņa kungs pats
nav zinājis, ka tā saucamajam labdarības koncertam ir cena, proti,
no 1,50 līdz 3 latiem. Turklāt biļetes iespējams nopirkt tikai
internetā. Ko dara vecs cilvēks, kuram tāda vienkārši nav, bet
koncerts skaitās labdarības? www.bezrindas.lv ir piebilsts, ka
biļete negarantē sēdvietas.

Advente ir arī gavēņa laiks. Tagad
cilvēks baznīcā tiek aicināts uz dziļāku dvēseles uzklausīšanu,
grēksūdzi. Šajā laikā ļaudis tiek lūgti atteikties no laicīgajām
izpriecām un daudziem pasaules priekiem. Gavēnis ir mērķtiecīga
atteikšanās no kaut kā, nevis lai atslogotu organismu, bet gan
atteikšanās kaut kā vārdā.

T.Rēdmanis teic, ka normāli cilvēkus
uztrauc tas, kas notiek apkārt. Ir arī vienaldzīgi cilvēki. Viņš
domā, ka līdzjūtība sabiedrībā ir nepietiekama. «Neesam spējuši
atrisināt visas sociālās problēmas, problēmas ar trūkumcietējiem,
ar veco ļaužu pienācīgu aprūpi un lielo ģimeņu iztikšanu. Citās
valstīs tas ir pats par sevi, bet šeit nē,» teic mācītājs. Viņš
neslēpj, ka ir grūti skatīties, kā krīzes apstākļos pat valdības
galva domā tikai par budžetu, domā, kā paēdināt ierēdņu armiju, bet
minimāli par vienkāršu cilvēku problēmām un jautājumiem. Bezdarbs
palielinās, ģimenes apdraudētas. Salīdzināšanai baznīckungs min
Franciju un Angliju. Viņš vēsta, ka Francijā samazina PVN un 2000
maznodrošināto ģimeņu uzbūvē dzīvokļus, kur dzīvot. krīzes laikā.
No tā izriet divas labas lietas – celtniekiem darbs, bet ģimenēm,
kur dzīvot. Lielbritānijā no 1. decembra stājies spējā likums par
PVN samazināšanu līdz 15%, kas ir zemākais pieļaujamais ES.
Cilvēkiem uzreiz ir nauda svētku dāvanām. Tā rīkojas sociāli
atbildīga valsts un valdība. Mums būtu jācīnās par nodokļu
samazināšanu. Mūsu valdība vairo nabagus. Ir neatbildīga. Rada
situāciju, kad cilvēki brauc prom un tik īpašus svētkus kā Jauno
gadu sagaida ārpus savas dzimtās zemes. Tad kabinets raud
«krokodila asaras». Cienīgtēvs smejot piebilst, ka tad, kad
krokodils ir labi paēdis, viņam birst asaras, tā teikt, tikai pēc
izdarītā dzīvnieks apraud savu upuri.