-2 °C, 3.7 m/s, 89.1 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāVai vēla ziemas iestāšanās gaidāma arī turpmākajos gados?
Vai vēla ziemas iestāšanās gaidāma arī turpmākajos gados?
24/01/2014

2013. gada decembris un 2014. gada janvāra sākums bijis viens no siltākajiem ziemas periodiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Arī pēdējo gadu novērojumi liecina, ka ziemas kļūst siltākas, bet Ziemassvētkus jau esam gandrīz pieraduši svinēt bez sniega. Kaut arī nu ziema ir iestājusies, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā vērtē, kāpēc sals pēdējos gados Latvijā atnāk novēloti un vai silts decembris bez sniega varētu kļūt par normu arī turpmākajos gados.

Ligita Vaita

2013. gada decembris un 2014. gada janvāra sākums bijis
viens no siltākajiem ziemas periodiem meteoroloģisko novērojumu
vēsturē. Arī pēdējo gadu novērojumi liecina, ka ziemas kļūst
siltākas, bet Ziemassvētkus jau esam gandrīz pieraduši svinēt bez
sniega. Kaut arī nu ziema ir iestājusies, Latvijas Vides,
ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā vērtē, kāpēc sals pēdējos gados
Latvijā atnāk novēloti un vai silts decembris bez sniega varētu
kļūt par normu arī turpmākajos gados.

LVĢMC sabiedrisko attiecību konsultants Ainars Vladimirovs
skaidro, ka Latvijas iedzīvotāji jau sāk pierast normāliem ziemas
apstākļiem – gaisa temperatūras zem nulles, taču 2013. gada
decembrī un 2014. gada janvāra sākumā piedzīvojām vienu no
siltākajiem ziemas periodiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. No
2013. gada 16. decembra līdz pat 2014. gada 10. janvārim diennakts
vidējā gaisa temperatūra Latvijā lielākoties turējās +2..+6 grādu
robežās, un šis rādītājs kopumā Latvijā bija no 5 līdz pat 8
grādiem, bet janvāra pirmajā dekādē pat no 9 līdz 11 grādiem
augstāks par normu.

Latvijas iedzīvotājus satrauc jautājums – vai šādus laika
apstākļus un siltas ziemas bez sniega segas var uzskatīt par
tendenci kopumā. Jāsaka, ka ilggadējie dati liecina – ziemas kopumā
un arī atsevišķi ziemas mēneši Latvijā pēdējo gadu laikā tiešām
paliek siltāki. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijas klimatam ir
raksturīgs mainīgums. Tas nozīmē, ka tas pats mēnesis vienā gadā
var būt ļoti silts, bet nākamajā – auksts. «Par to varam
pārliecināties, vērojot pēdējo gadu decembra mēnešu vidējās gaisa
temperatūras. Piemēram, 2010. gada decembris ar vidējo gaisa
temperatūru – 6,6 grādi un bagātu sniega segu visa mēneša garumā
bija ceturtais aukstākais ilggadējā datu rindā, bet 2011. gada
decembris – trešais siltākais. Savukārt 2012. gada decembris ar
mēneša vidējo gaisa temperatūru – 4,8 grādi bija 17. aukstākais
ilggadējā datu rindā, bet 2013. gada decembris – otrais siltākais.
Analoģiskas svārstības ir novērojamas arī citos mēnešos un citos
meteoroloģiskos elementos,» skaidro LVĢMC sabiedrisko attiecību
konsultants A.Vladimirovs.

«2013. gada decembrī mežos vēl varēja salasīt gailenes, mediji
ziņoja par plaukstošām lapām un gājputnu ziemošanu Latvijā. Tomēr
šīs dabas parādības nebūt nenozīmē, ka arī turpmākie ziemas mēneši
būs silti, un lieli sali nebūs gaidāmi,» teic A.Vladimirovs,
skaidrojot – ar līdzīgu situāciju jau saskārāmies 2011. – 2012.
gada ziemā, kad decembra vidējā gaisa temperatūra sasniedza 4,4
grādus virs ilggadējās normas, bet jau 2012. gada februāris bija 4
grādus aukstāks par normu un termometra stabiņš Latvijā mēneša
pirmajā dekādē piecas dienas pēc kārtas noslīdēja zem – 30 grādiem.
Arī 2006.-2007. gadu ziemā neparasti siltajam decembrim un janvārim
sekoja 3 grādus aukstāks par normu februāris.

LVĢMC pārstāvis ieskicē novērojumu svārstības pēdējo gadu
garumā: vissiltākais Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē
bija 2006. gada decembris, kad vidējā gaisa temperatūra bija par
vairāk nekā diviem grādiem augstāka nekā šīs ziemas decembrī: plus
4,3 grādi. 2006. gada decembrī un 2007. gada janvāra pirmajās divās
dekādēs siltums bija vēl stabilāks nekā 2013. gada decembrī un
2014. gada janvāra pirmajā dekādē. 2006. gada decembrī un 2007.
gada janvāra pirmajās divās dekādēs nebija nevienas diennakts ar
gaisa temperatūru zem normas, gaiss sasila lielākoties no plus 6
līdz 9 grādiem, bet atsevišķās 2007. gada janvāra dienās pat no 10
līdz 13 grādiem virs normas. Atsevišķās dienās maksimālā gaisa
temperatūra sasniedza pat +10…+11 grādu atzīmi. Ilggadējā datu
rindā trešais siltākais decembris ar mēneša vidējo gaisa
temperatūru tikai 0,1 grādu mazāk nekā 2013. gadā ir bijis 2011.
gadā. Arī 2011. gadā gan Ziemassvētki, gan gadu mija visā Latvijā
bija gandrīz bez sniega.

Tomēr LVĢMC uzsver – šie dati neliecina, ka turpmāk Latvijā
valdīs tikai siltas vai tikai aukstas ziemas. «Šogad rudenī un
ziemas sezonas sākumā laika apstākļus visā Ziemeļeiropā noteica
aktīva mēreno platumu rietumu – austrumu gaisa masu plūsma, tādēļ
valdošie bija rietumu puses vēji, kas no Atlantijas okeāna atnesa
siltās gaisa masas,» skaidro A.Vladimirovs.

Viņš norāda, ka, lai šajā reģionā iestātos stabili ziemas laika
apstākļi, nepieciešams, lai šī rietumu gaisa masu plūsmas
aktivitāte Ziemeļeiropā pavājinātos, tiktu «atstumta» vairāk uz
Vidusjūru un Eiropas dienvidu rajoniem. Šādā situācijā no Arktikas
vai Eirāzijas kontinenta vidienes Eiropā ieplūstu aukstās arktiskās
vai ļoti atdzisušās mēreno platumu kontinentālās gaisa masas.

«Šī silto un auksto gaisa masu mijiedarbība mūsu reģionā arī
raksturo Latvijas ziemu – pēc siltiem mēnešiem nāk auksti, kuriem
atkal var sekot silti. Tā tas turpinās no sezonas uz sezonu,»
rezumē LVĢMC.

Foto: Ivars Veiliņš