2013. gada decembris un 2014. gada janvāra sākums bijis viens no siltākajiem ziemas periodiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Arī pēdējo gadu novērojumi liecina, ka ziemas kļūst siltākas, bet Ziemassvētkus jau esam gandrīz pieraduši svinēt bez sniega. Kaut arī nu ziema ir iestājusies, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā vērtē, kāpēc sals pēdējos gados Latvijā atnāk novēloti un vai silts decembris bez sniega varētu kļūt par normu arī turpmākajos gados.
Ligita Vaita
LVĢMC sabiedrisko attiecību konsultants Ainars Vladimirovs skaidro, ka Latvijas iedzīvotāji jau sāk pierast normāliem ziemas apstākļiem – gaisa temperatūras zem nulles, taču 2013. gada decembrī un 2014. gada janvāra sākumā piedzīvojām vienu no siltākajiem ziemas periodiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. No 2013. gada 16. decembra līdz pat 2014. gada 10. janvārim diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā lielākoties turējās +2..+6 grādu robežās, un šis rādītājs kopumā Latvijā bija no 5 līdz pat 8 grādiem, bet janvāra pirmajā dekādē pat no 9 līdz 11 grādiem augstāks par normu.
Latvijas iedzīvotājus satrauc jautājums – vai šādus laika apstākļus un siltas ziemas bez sniega segas var uzskatīt par tendenci kopumā. Jāsaka, ka ilggadējie dati liecina – ziemas kopumā un arī atsevišķi ziemas mēneši Latvijā pēdējo gadu laikā tiešām paliek siltāki. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijas klimatam ir raksturīgs mainīgums. Tas nozīmē, ka tas pats mēnesis vienā gadā var būt ļoti silts, bet nākamajā – auksts. «Par to varam pārliecināties, vērojot pēdējo gadu decembra mēnešu vidējās gaisa temperatūras. Piemēram, 2010. gada decembris ar vidējo gaisa temperatūru – 6,6 grādi un bagātu sniega segu visa mēneša garumā bija ceturtais aukstākais ilggadējā datu rindā, bet 2011. gada decembris – trešais siltākais. Savukārt 2012. gada decembris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru – 4,8 grādi bija 17. aukstākais ilggadējā datu rindā, bet 2013. gada decembris – otrais siltākais. Analoģiskas svārstības ir novērojamas arī citos mēnešos un citos meteoroloģiskos elementos,» skaidro LVĢMC sabiedrisko attiecību konsultants A.Vladimirovs.
«2013. gada decembrī mežos vēl varēja salasīt gailenes, mediji ziņoja par plaukstošām lapām un gājputnu ziemošanu Latvijā. Tomēr šīs dabas parādības nebūt nenozīmē, ka arī turpmākie ziemas mēneši būs silti, un lieli sali nebūs gaidāmi,» teic A.Vladimirovs, skaidrojot – ar līdzīgu situāciju jau saskārāmies 2011. – 2012. gada ziemā, kad decembra vidējā gaisa temperatūra sasniedza 4,4 grādus virs ilggadējās normas, bet jau 2012. gada februāris bija 4 grādus aukstāks par normu un termometra stabiņš Latvijā mēneša pirmajā dekādē piecas dienas pēc kārtas noslīdēja zem – 30 grādiem. Arī 2006.-2007. gadu ziemā neparasti siltajam decembrim un janvārim sekoja 3 grādus aukstāks par normu februāris.
LVĢMC pārstāvis ieskicē novērojumu svārstības pēdējo gadu garumā: vissiltākais Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē bija 2006. gada decembris, kad vidējā gaisa temperatūra bija par vairāk nekā diviem grādiem augstāka nekā šīs ziemas decembrī: plus 4,3 grādi. 2006. gada decembrī un 2007. gada janvāra pirmajās divās dekādēs siltums bija vēl stabilāks nekā 2013. gada decembrī un 2014. gada janvāra pirmajā dekādē. 2006. gada decembrī un 2007. gada janvāra pirmajās divās dekādēs nebija nevienas diennakts ar gaisa temperatūru zem normas, gaiss sasila lielākoties no plus 6 līdz 9 grādiem, bet atsevišķās 2007. gada janvāra dienās pat no 10 līdz 13 grādiem virs normas. Atsevišķās dienās maksimālā gaisa temperatūra sasniedza pat +10…+11 grādu atzīmi. Ilggadējā datu rindā trešais siltākais decembris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru tikai 0,1 grādu mazāk nekā 2013. gadā ir bijis 2011. gadā. Arī 2011. gadā gan Ziemassvētki, gan gadu mija visā Latvijā bija gandrīz bez sniega.
Tomēr LVĢMC uzsver – šie dati neliecina, ka turpmāk Latvijā valdīs tikai siltas vai tikai aukstas ziemas. «Šogad rudenī un ziemas sezonas sākumā laika apstākļus visā Ziemeļeiropā noteica aktīva mēreno platumu rietumu – austrumu gaisa masu plūsma, tādēļ valdošie bija rietumu puses vēji, kas no Atlantijas okeāna atnesa siltās gaisa masas,» skaidro A.Vladimirovs.
Viņš norāda, ka, lai šajā reģionā iestātos stabili ziemas laika apstākļi, nepieciešams, lai šī rietumu gaisa masu plūsmas aktivitāte Ziemeļeiropā pavājinātos, tiktu «atstumta» vairāk uz Vidusjūru un Eiropas dienvidu rajoniem. Šādā situācijā no Arktikas vai Eirāzijas kontinenta vidienes Eiropā ieplūstu aukstās arktiskās vai ļoti atdzisušās mēreno platumu kontinentālās gaisa masas.
«Šī silto un auksto gaisa masu mijiedarbība mūsu reģionā arī raksturo Latvijas ziemu – pēc siltiem mēnešiem nāk auksti, kuriem atkal var sekot silti. Tā tas turpinās no sezonas uz sezonu,» rezumē LVĢMC.
Foto: Ivars Veiliņš