22.8 °C, 1.9 m/s, 64.5 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāValdība akceptē nodokļa palielinājumus iedzīvotāju ienākumiem
Valdība akceptē nodokļa palielinājumus iedzīvotāju ienākumiem
26/10/2009

Valdība šodien akceptēja grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz būtiskas izmaiņas un papildu nodokļa piemērošanu gūtajiem ienākumiem.

Valdība šodien akceptēja grozījumus
likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz būtiskas
izmaiņas un papildu nodokļa piemērošanu gūtajiem
ienākumiem.

Likuma grozījumi ir viens no būtiskākajiem
valdības soļiem nepieciešamo papildus ieņēmumu nodrošināšanai
nākamā gada valsts budžetā un par tiem vēl būs jālemj Saeimā.

Ar normatīva grozījumiem no 35 līdz 25 latiem
mēnesī tiek samazināts IIN neapliekamais minimums. Ar šīm izmaiņām
papildus plānots nodrošināt 17,2 miljonu latu ieņēmumus.

Likumprojekts paredz nodokļa bāzes
paplašināšanu un 10% nodokļa likmes piemērošanu ienākumiem no
kapitāla un ienākuma no kapitāla pieauguma, nosakot vairākus jaunus
nodokļa objektus – akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi
personālsabiedrībā un citus Finanšu instrumentu tirgus likumā
minētos finanšu instrumentus.

Tāpat ar nodokli tiks apliktas ieguldījumu
fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina
līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo
ieguldījumu uzņēmumos. Ar nodokli tiks aplikti naudas instrumenti –
parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti
īstermiņa parāda instrumenti un citi instrumenti, kas tiek tirgoti
naudas tirgos.

Tāpat ar nodokli tiks aplikti uzņēmumi
Komerclikuma izpratnē, dividendes, ienākumi no procentu maksājumiem
un tiem pielīdzināmiem maksājumiem, arī ar procentu maksājumiem
saistītie ienākumi, ienākumi no tiesībām uz dabas resursu ieguvi un
lietošanu, ienākumi no ieguldījumu fondiem, kā arī ienākumi no
atvasinātajiem finanšu instrumentiem.

Piemērojot šo 10% IIN likmi, papildus tiek
plānoti 21,9 miljoni.

Attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma
pārdošanas aplikšanu ar nodokli tiks noteikts izņēmums – ar nodokli
netiks aplikti ienākumi no nekustamā īpašuma pārdošanas, kas bijis
fiziskās personas īpašumā vismaz piecus gadus un tikpat ilgi
kalpojis kā personas deklarētā dzīvesvieta.

Papildus tam paredzētas normas, kas atbrīvos
no nodokļa maksāšanas gadījumos, kad īpašums tiek mantots līdz
noteiktai radniecības pakāpei, kā arī tādam ienākumam no nekustamā
īpašuma, kas gūts piespiedu atsavināšanas gadījumā.

Ienākumiem no kapitāla tiks piemērota vienota
nodokļa likme, lai vienkāršotu administrēšanu un mazinātu nodokļu
plānošanas risku.

Likumprojekts paredz nodokļa bāzes
paplašināšanu un 10% piemērošanu ienākumiem no augoša meža un tajā
iegūto kokmateriālu atsavināšanas, lai nodrošinātu valsts
pamatfunkciju finansēšanu, kā arī lai turpmāk nodokļu maksātājiem
nepastāvētu iespēja dažādi traktēt likuma normas.

Tiks veikta arī nodokļa likmes paaugstināšana
pašnodarbināto ienākumam no 15% līdz 23%.

Savukārt no 180 līdz 0 latiem gadā tiek
samazināta ar IIN neapliekamā darba devēja dāvanu apmērs.

«Lai nodrošinātu vienmērīgāku visu veidu
ienākumu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet vienlaicīgi
saglabātu kaut nelielu stimulu tieši mazajiem lauksaimniecības
veicējiem, ņemot vērā kritisko situāciju lauksaimniecības nozarē un
ievestās lauksaimniecības produkcijas konkurences pieaugumu»,
likumā noteiktais atbrīvojums tiks pazemināts līdz

2000 latu gadā.

No 4000 līdz 2000 latiem gadā tiek samazināta
neapliekamā summa par ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un
lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanai.

Likumprojekts paredz likvidēt iedzīvotāju
ienākuma nodokļa atvieglojumu 20% apmērā no apliekamā ienākuma par
ieguldījumiem ieguldījumu fondos, kā arī samazināt iedzīvotāju
ienākuma nodokļa atvieglojumu no 20% no apliekamā ienākuma līdz 10%
no apliekamā ienākuma par ieguldījumiem privātajos pensiju fondos
un par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem.

Finanšu ministrijas vērtējumā, pašreizējā
ekonomiskajā situācijā valstī 10% esot pietiekams stimuls samērīgu
uzkrājumu veidošanai.

Finanšu ministrijas sagatavotie likuma
grozījumi arī paredz ar nodokli apliekamajā bāzē iekļaut
dāvinājumus gan no fiziskajām, gan juridiskajām personām,
vienlaikus nosakot izņēmumu – ja dāvinātāju ar maksātāju saista
laulība vai radniecība līdz trešajai šķirai Civillikuma izpratnē,
tad dāvinājums nav apliekams ar nodokli, tādējādi nodrošinot
saprātīgu kapitāla un aktīvu kustību ģimenes loka ietvaros, bet
vienlaicīgi tiks nodrošināts, ka dāvinājumu nevar izmantot kā
līdzekli, lai izvairītos no nodokļa maksāšanas.

Līdz ar likuma grozījumiem no trim uz 12
mēnešiem tiks pagarināts termiņš pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma
nodokļa summas atmaksāšanai. Tas tiks darīts, jo Valsts ieņēmumu
dienestam trūkst kapacitātes, lai izpildītu pašreizējo likuma
normu.

Likumprojekts paredz 150 latus mēnesī aplikt
ar iedzīvotāju ienākuma nodokli par darba devējam piederošas
automašīnas lietošanu personīgajām vajadzībām.

Savukārt, lai neveidotos situācija, ka uz
tiesu sprieduma pamata no valsts budžeta izmaksājamās kompensācijas
tiek ieturēts nodoklis un tiek atpakaļ pārskaitīts valsts budžetā,
likumprojektā tiek paredzēts, ka uz tiesu sprieduma pamata no
valsts budžeta izmaksājamās kompensācijas nav apliekamas ar
iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Likumprojektā precizētas normas, nosakot, ka
darba devējs izsniedz darbiniekam paziņojumu par fiziskai personai
izmaksātajām summām tikai pēc darbinieka rakstiska
pieprasījuma.

Tāpat likuma grozījumi paredz noteikt, ka
nodokļa maksātājs, kas reģistrēts un darbojas īpaši atbalstāmajā
teritorijā, neiesniedzot attīstības projektu, var piemērot īpašu
zaudējumu segšanas kārtību.

LETA