18.8 °C, 1.3 m/s, 90.1 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāValdība atbalsta vērienīgu profesionālo izglītības iestāžu skaita samazināšanu
Valdība atbalsta vērienīgu profesionālo izglītības iestāžu skaita samazināšanu
15/12/2009

Šodien valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) sagatavoto profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas plānu, kas paredz līdz 2015. gadam reorganizēt gandrīz pusi no IZM padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm.

Šodien valdība atbalstīja Izglītības
un zinātnes ministrijā (IZM) sagatavoto profesionālās izglītības
iestāžu tīkla optimizācijas plānu, kas paredz līdz 2015. gadam
reorganizēt gandrīz pusi no IZM padotībā esošajām profesionālās
izglītības iestādēm.

No pašreizējām 59 profesionālās izglītības
iestādēm IZM piedāvājusi saglabāt 33, tai skaitā 14 kompetenču
centrus, savukārt 10 skolas plānots nodot pašvaldībām, kuras tās
apvienotu ar vispārējās izglītības vai interešu izglītības
iestādēm. Minēto pasākumu rezultātā profesionālās izglītības
iestāžu valstī plānots samazināt par 16.

Saskaņā ar IZM sagatavoto plānu profesionālās
izglītības iestādes turpmāk tiks diferenciētas kompetenču centros,
profesionālās izglītības iestādēs ar specializāciju, profesionālās
izglītības iestādēs pamatiemaņu apgūšanai, profesionālās izglītības
iestādes filiālēs un integrētajās izglītības iestādēs.

Esošo deviņu profesionālās izglītības iestāžu
vietā Kurzemē IZM gatavojas saglabāt Kuldīgas Tehnoloģiju un
tūrisma profesionālā vidusskolu un Saldus Profesionālo vidusskolu,
savukārt uz Ventspils Profesionālās vidusskolas bāzes iecerēts
veidot kompetences centru ar specializāciju kokapstrādē, mehānikā
un metālapstrādē, mašīnzinībās, enerģētikā un būvniecībā.

Otrs kompetences centrs Kurzemē atrastos
Liepājā, apvienojot Liepājas Būvamatniecības vidusskolu, Liepājas
Tūrisma un tekstila skolu un Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas
filiāles profesionālo vidusskolu. Šis centrs specializētos
būvniecībā, kokapstrādē, tekstiliju ražošanā, tūrismā un atpūtas
organizācijā, viesnīcu un restorānu pakalpojumos, mehānikā un
metālapstrādē, inženiermehānikā, mašīnzinībās un enerģētikā.

Savukārt Laidzes Profesionālā vidusskola tiktu
nodota vai nu pašvaldībai integrētās izglītības iestādes izveidei,
vai arī kļūtu par Ventspils Profesionālās vidusskolas filiāli.
Līdzīgs liktenis sagaida arī Cīravas un Skrundas arodvidusskolas,
kuras gan varētu kļūt par Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma
profesionālās vidusskolas filiālēm.

Uz esošo skolu bāzes Latgalē kompetenču centri
savukārt tiks veidoti Daugavpilī un Rēzeknē. Daugavpils Kompetenču
centru veidos Latgales Transporta un sakaru tehniskā skola,
apvienota ar Daugavpils 1.arodvidusskolu un Daugavpils
Tirdzniecības skolu, bet Rēzeknes Kompetenču centrs tiks radīts,
Rēzeknes 14.arodvidusskolu apvienojot ar Rēzeknes Profesionālo
vidusskolu.

Šajā reģionā plānots vēl viens – Viduslatgales
profesionālās izglītības kompetences centrs, kurš tiktu veidots uz
Jaunaglonas arodvidusskolas, Preiļu arodvidusskolas, Višķu
profesionālās vidusskolas un Dagdas arodvidusskolas bāzes.

Atsevišķu skolu statusu saglabās Daugavpils
Celtnieku profesionālā vidusskola un Daugavpils Tirdzniecības
skola. Viļānu 41. arodvidusskola, Latgales Amatniecības meistaru
skola un Zilupes arodvidusskola kļūs par Rēzeknes Profesionālās
vidusskolas filiālēm.

Lūznavas profesionālajai vidusskolai būs
iespējas izvēlēties – vai pievienoties Austrumlatgales
profesionālās izglītības kompetences centram, vai pievienoties
Viduslatgales profesionālās izglītības kompetences centram. Bet
Bebrenes Profesionālo vidusskolu, visticamāk, pārņems Ilūkstes
novada pašvaldība.

Vidzemē kompetenču centrus paredzēts veidot uz
Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma bāzes, kā arī Valmieras
36.arodvidusskolas un Valmieras Pārtikas ražotāju vidusskolas
apvienošanas rezultātā veidojot Vidzemes Profesionālās izglītības
centru.

Apvienošana skars Jāņmuižas Profesionālo
vidusskolu un Cēsu Profesionālo vidusskolu, kā arī Smiltenes
tehnikumu un Smiltenes Profesionālo vidusskolu. Bet atsevišķas
iestādes statusu saglabās Alsviķu Profesionālā vidusskola,
Jaungulbenes arodvidusskola, Barkavas arodvidusskola, Rankas
arodvidusskola un Ērgļu arodvidusskola, lai gan pēdējās trīs skolas
varētu pārņemt pašvaldības, kuras izteikušas vēlmi to darīt.

Zemgalē kompetenču centri tiks veidoti,
Jelgavas Amatniecības vidusskolu apvienojot ar Jelgavas Amatu
vidusskolu, kā arī uz Aizkraukles arodvidusskolas bāzes. Apguldes
arodvidusskolu, visticamāk, pārņems pašvaldība, bet Vecbebru
Profesionālā vidusskola un Viesītes arodvidusskola, ja tās
nepārņems pašvaldības, kļūs par Austrumzemgales Profesionālās
izglītības kompetences centra filiālēm.

Arī Saulaines Profesionālajai vidusskolai
iespējami divi scenāriji, vai nu kļūstot par pašvaldības
profesionālās izglītības iestādi, vai arī saglabājot atsevišķas
izglītības iestādes statusu. Pēdējā variantā par tās filiāli kļūs
Zaļenieku arodvidusskola. Bet kā atsevišķa iestāde tiks saglabāta
Jēkabpils Agrobiznesa koledža.

No sešām Rīgas reģiona esošajām skolām
kompetences centru plānots veidot uz Valsts Kandavas
lauksaimniecības tehnikuma bāzes, kā arī Ogres Amatniecības
vidusskolas, Ogres Meža tehnikuma un Ogres profesionālās
vidusskolas bāzes. Savukārt Bulduru Dārzkopības vidusskolu, Limbažu
Profesionālo vidusskolu, Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžu
un Mālpils Profesionālo vidusskolu plānots saglabāt kā atsevišķas
iestādes.

Rīgā plānots veidot trīs kompetenču centrus,
no kuriem viens tiks veidots uz Rīgas Valsts tehnikuma bāzes, bet
otrs – apvienojot Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolu ar Rīgas
Purvciema amatu skolu un Rīgas Tūrisma un tirdzniecības skolu.
Trešais kompetenču centrs tiks veidots uz Rīgas Tehniskās koledžas
bāzes.

Savukārt kā atsevišķas skolas ar
specializāciju noteiktās jomās tiktu noteiktas Rīgas 3.arodskola,
Rīgas Amatniecības vidusskola, Rīgas Būvniecības vidusskola, Rīgas
Pārdaugavas profesionālā vidusskola, Rīgas Stila un modes skola un
Rīgas Tirdzniecības tehnikums, Rīgas Celtniecības koledža un Rīgas
Uzņēmējdarbības koledža.

Kā galvenos profesionālās izglītības iestāžu
tīkla optimizācijas programmas uzdevumus IZM minējusi
«cilvēkresursu papildinājuma» nodrošināšanu atbilstoši
tautsaimniecības ilgtermiņa vajadzībām, kā arī demogrāfisko
tendenču diktēto izglītības iestāžu kapacitātes samazināšanu, 2015.
gadā nodrošinot mācību iespējas 27 400 audzēkņiem pašreizējo 35 500
vietā.

Viens no uzdevumiem ir pakāpeniska
profesionālo skolu audzēkņu īpatsvara palielināšana vidējās
izglītības posmā, proti, nodrošinot, ka aptuveni puse no audzēkņiem
pēc pamatskolas beigšanas izvēlas mācīties profesionālās izglītības
iestādēs.

Līdz ar to paredzēts apvienot tās iestādes,
kuru darbību, pēc ministrijas domām, ir optimāli nodrošināt ar
vienotu administrāciju un infrastruktūru, konsolidēt programmas un
veidot integrētas izglītības iestādes, piedāvājot pašvaldībām
pārņemt izglītības iestādes, kuru piepildījums ir prognozējams
mazāks par 50%.

Savukārt skolas, kuras netiks pakļautas
reorganizācijai, IZM plānojusi renovēt un pilnībā aprīkot, tam
paredzot papildu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un citu
finansēšanas avotu līdzekļus. Ministrijas aprēķini liecina, ka, lai
pilnībā nodrošinātu visas vajadzības saistībā ar profesionālās
izglītības iestāžu infrastruktūras attīstību, tam būtu papildu
nepieciešami 200 miljoni latu, no kuriem profesionālās izglītības
kompetences centru renovācijai būtu nepieciešami 65 miljoni latu,
bet šo centru aprīkojumu iegādei – vismaz 23,7 miljoni latu.

Jau ziņots, ka nākotnē IZM plānojusi arī
mainīt profesionālās izglītības iestāžu finansēšanas principus,
paredzot, ka pašvaldības finansē visa veida izglītības iestāžu
uzturēšanas izdevumus, bet valsts – šo iestāžu pedagogu algas.
Tāpat paredzēts pilnveidot pašvaldību savstarpējo norēķinu sistēmu,
arī profesionālajā izglītībā ieviest finansēšanas modeli «nauda
seko skolēnam» un izstrādāt jaunu Profesionālās izglītības
likumu.

LETA