21. novembris ir Jelgavas atbrīvošanas diena no Bermonta karaspēka. Jelgavas Valsts ģimnāzijas pamatskolas skolēni skolotājas un gides Signes Lūsiņas vadībā šajā dienā aizvadījuši īpašu vēstures stundu – viņi devās apskatīt latviešu cīnītāju kauju un piemiņas vietas Jelgavas apkārtnē.
www.jelgavasvestnesis.lv
Valsts ģimnāzijas direktores vietniece Marita Asarīte stāsta, ka braucot skolēni klausījās, kā Latvijas valsts tika izveidota, kad un kāpēc notika Brīvības cīņas.
«Pirmā autobusa pieturas vieta bija Cenu ciema kapi, kas tagad tiek saukti par Ozolnieku pansionāta kapiem. Šeit ir pārapbedīta daļa kritušo kareivju kaulu no Dalbes bijušās Skuju skolas apkārtnes. Tālāk autobuss piestāja pie jau iepriekš pieminētās Skuju skolas, kas atrodas pie Dalbes dzelzceļa stacijas. Nākamā ekskursantu apskates vieta bija Garozā, pie «Vareļu» mājām, kur atrodas valstī vienīgais piemineklis, kas uzcelts par godu Latvijas kara skolas kadetiem, kuri šo skolu nekad nepabeidza, jo vairumam audzēkņu bija apmēram 17 līdz 20 gadu, kad viņi ņēma rokās ieročus un cīnījās par savu tēvzemi, atdodot arī dzīvību,» stāsta skolotāja. Gan šeit, gan citās piemiņas vietās skolēni nolika ziedus un svecītes, tā godinot kritušos kareivjus. Pēc «Vareļu» pieminekļa apmeklējuma pa ceļam uz ekskursijas noslēguma vietu – Meža kapiem – autobuss vēl piestāja pie Latvijas valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes mājām «Auči», kur blakus esošā Lielupe kalpojusi kā frontes līnija vācu, latviešu – krievu armiju kaujām.
«Visu ceļu skolēnu acīs mijās interese ar skumjām, viņi pat nespēja iedomāties, kā justos, ja karš būtu jāpiedzīvo, nevis tikai jāklausās par to. Ar milzīgu godbijību viņi iededza svecītes, lasīja kritušo karavīru vārdus. Skolēni atzina, ka vēsture ir ļoti interesanta un šādā veidā viņi būtu gatavi to mācīties vai katru dienu. Viņi bija gandarīti un apmierināti par braucienu, jo guvuši daudz jaunu zināšanu, iespaidu un emociju,» tā M.Asarīte.
Septītās klases skolnieks Mārtiņš atzīst: «Manas pārdomas par šo braucienu ir patriotiskas. Es novērtēju to, ka jauni un nobrieduši vīrieši cīnījās par mūsu valsti –Latviju. Tāpēc tagad es uzskatu, ka mūsu pienākums ir 21. novembrī nolikt svecītes vismaz kādā piemiņas vietā pilsētas atbrīvotājiem, jo pirms daudziem gadiem šie vīri aizstāvēja mūsu valsti un pilsētu! Domāju, ka mūsu pienākums ir aizdegt šīs svecītes un turpināt šo tradīciju, nododot tālāk saviem bērniem.»
Foto: no skolas arhīva