Pagājušās nedēļas nogalē notika 14. Jelgavas pilsētas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konference, kurā aizstāvēti 77 darbi. Tēmu klāsts plašs – sākot ar «Jelgavas budžets un tā pielietojums pilsētas attīstībā laika posmā no 2007. līdz 2009. gadam», «Vēja siltumģenerators» un līdz pat «Vidusskolēnu un skolotāju saskarsme mācību procesā», «Apreibinošo vielu lietošana jauniešu ballītēs». Par labākajiem žūrija atzina un tālāk uz Zemgales reģionālo skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferenci, kas norisināsies 17. martā, nosūtīja 37 darbus. «Jelgavas Vēstnesis» turpmākās nedēļas lasītājus iepazīstinās ar interesantākajiem skolēnu darbiem. Šoreiz – Jelgavas 1. ģimnāzijas skolnieces Andas Dreižas darbs «Valodas tēlainība Latvijas Republikas prezidenta Valda Zatlera runās», kas arī tika izvirzīts Zemgales reģionālajai skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencei.
www.jelgavasvestnesis.lv
Anda Dreiža, 1. ģimnāzijas skolniece: «Mani vienmēr interesējušas pazīstamu cilvēku publiskas uzstāšanās, tālab nolēmu, ka savā zinātniskajā darbā analizēšu valsts pirmās personas – prezidenta Valda Zatlera – runu atbilstību publiskās runas pamatprincipiem, izvērtējot tēlainību. Politiķu viens no galvenajiem uzdevumiem ir tautu vadīt, rosināt, mudināt, iedvesmot, izskaidrot mums reālo situāciju, tādēļ viņu runām jābūt saturīgām, iedvesmojošām, tādām, lai tauta saņemtos, sasparotos darbam. Tāpēc arī vēlējos izzināt, kādas ir mūsu prezidenta runas – saturīgas, tēlainas vai tomēr tukšu vārdu pilnas. Par pētījuma bāzi ņēmu trīs prezidenta runas – uzrunu Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio dienu pirms 10. Saeimas vēlēšanām, uzrunu tautiešiem Latvijas Republikas 92. gadadienā un uzrunu starptautiskajā konferencē «Dziesmotā revolūcija. Latvija 20. gadsimta krustceļos». Rezultāti liecina, ka prezidenta runas ir mērķtiecīgas, akcentējot šodienas valsts un tautas aktualitātes, taču tajā pašā laikā neoriģinālas. Viņš savās runās nepasaka neko jaunu un nezināmu, lielākoties tajās var dzirdēt stereotipiskus un visiem jau sen zināmus viedokļus, kas dzirdēti arī no citiem politiķiem, dažkārt pasniegtus pat interesantāk. Piemēram, «esmu pārliecināts, ka jums nav vienaldzīga Latvija», «mūsu visu prātos bija sapnis par brīvību». Nezūdoša vērtība visās trijās runās: apgalvojums, ka pilsoņiem jābūt vienotiem. Runās jūtams, ka oratoram nav vēlme saasināt klausītāja uzmanību, nav oriģinālu, spārnotu un spilgtu teicienu. Viņa runās trūkst uzmanību piesaistošu frāžu, līdz ar to runu fragmentiem būtu grūti iekļūt tautā iecienīto vai nīstāko spārnoto teicienu krājumā. Toties viņš diezgan interesanti vēršas pie attiecīgās cilvēku grupas, piemēram, «Latvijas vīri un sievas spēka gados». Vēl viņš parasti uzrunā visas paaudzes, un tas runu padara mazliet personiskāku. Runas ir svinīgas un ļoti oficiālas, taču tajā pašā laikā optimistiskas. V.Zatlers savās runās izmanto vidēji daudz mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu. Izvēlētās metaforas galvenokārt rosina katram sabiedrības loceklim apzināties savu līdzatbildību tautas liktenī, pašreizējā vēsturiskajā situācijā un uzņemties atbildību. Piemēram, «sirdī esat patrioti», «nākotne ir mūsu rokās». Taču kopumā tās nerosina dialogu, tās nav spilgtas, pietiekami iedarbīgas uz auditoriju, tās mudina aizdomāties, bet ne aktīvi līdzdarboties, tāpēc nav vērtējamas kā īpaši efektīvas. Mans ieteikums ir V.Zatlera runas sacerēt emocionālākas un piestrādāt pie oriģinalitātes, citādi tautai sāks šķist, ka tiek «malts» viens un tas pats.»
Foto: Ivars Veiliņš
18.3 °C,
3.4 m/s,
84.5 % 
18.3 °C,
3.4 m/s,
84.5 %