Sestdien, 12. novembrī, noslēdzās 4. Latvijas mazākumtautību forums, kurā piedalījās gan mazākumtautību organizāciju pārstāvji, gan šīs nozares politikas veidotāji. Divu dienu darba gaitā foruma dalībnieki secināja, ka tādu ārēju faktoru dēļ kā globalizācija un bēgļu krīze Latvijas sabiedrība kļuvusi saliedētāka, tomēr joprojām pastāv pretrunas tādos jautājumos kā pilsonības piešķiršanas nosacījumi un izglītība mazākumtautību valodā.
Forumā kā pieaicinātie eksperti uzstājās Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe Raita Karnīte, Biznesa augstskolas «Turība» profesors Guntis Zemītis kā arī viesi no Tartu universitātes un Narvas pilsētas mazākumtautību organizācijām. Gan Latvijā, gan Igaunijā situācija sabiedrības integrācijas jomā būtiski neatšķiras un abās valstīs joprojām ir samērā liels skaits nepilsoņu, turklāt sašķeltību veicina, tas, ka sabiedrība informāciju iegūst no dažādām mediju telpām. Profesora Gunta Zemīša vadībā veiktā pētījuma dati atklāj, ka Latvijā dzīvojošajiem dažādu tautību un vecuma grupu cilvēkiem ir līdzīga izpratne par vērtībām. Kā galvenās vērtības tiek minēta ģimene, veselība un darbs, bet nacionālā identitāte ir tikai astotajā vietā. Savukārt Raita Karnīte uzsvēra, ka būtiski ir vienoties par šīm kopīgajām vērtībā un mērķiem, tas saliedēs sabiedrību, jo, lai cilvēks pieņemtu kādas politiskas iniciatīvas tām jābūt taisnīgām un saprotamām. To nav iespējams panākt tikai ar kultūras jomas aktivitātēm, darbam integrācijas jomā jābūt daudz plašākam, jāiesaista sociālie partneri, reliģiskās organizācijas, vienlaikus atsakoties no skaļiem politiskiem paziņojumiem. Arī Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece un Jelgavas nacionālo kultūras biedrību asociācijas vadītāja Rita Vectirāne uzsvēra, ka vislielākais drauds sabiedrības saliedēšanai ir pārāk liels uzsvars uz vēsturiskajiem notikumiem un bieži vien nepamatoti pārmetumi mazākumtautību pārstāvjiem. Foruma dalībnieki secināja, ka daudz lielāks ieguvums ir no tiem pasākumiem, kuri tiek rīkoti plašākai auditorijai, to ilustrējot ar piemēru, ka 84 procenti «Latvijas faktu» aptaujāto jelgavnieku par pasākumu, kurš visvairāk saliedē nosauca pilsētas svētkus, bet mazākumtautību organizāciju pašu rīkotos pasākumus par tādiem uzskata tikai 14 procenti jelgavnieku.
Forums noslēdzās ar diskusiju «Sabiedrības saliedētība Latvijā. Iespējas un izaicinājumi», kurā piedalījās politiķi Ilmārs Latkovskis, Boriss Cilēvičs, žurnāliste Olga Proskurova, Rīgas Krievu teātra aktrise Dana Čerņecova, un citi. Plašāk par forumā izskanējušajiem viedokļiem lasiet 24. novembra laikrakstā «Jelgavas Vēstnesis».
Nākošais Latvijas mazākumtautību forums notiks 2017. gada maijā Rēzeknē un Daugavpilī, bet 2018. gadā Jelgavas pilsēta uzņems Latvijas kultūru festivālu, kurš šogad Daugavpilī pulcēja vairāk nekā 1000 dalībniekus no visas Latvijas.
Foto: Austris Auziņš
27.7 °C,
3.8 m/s,
56.2 % 
27.7 °C,
3.8 m/s,
56.2 %