15.8 °C, 0.8 m/s, 84.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Vecāki Jelgavai» atgādina pamatnoteikumus bērnu drošībai
«Vecāki Jelgavai» atgādina pamatnoteikumus bērnu drošībai
25/08/2008

«Strauji tuvojas pirmais septembris, kad jāsāk domāt par skolas gaitām. Vecākiem, kuru bērni pirmajā septembrī vērs skolas durvis, neatkarīgi vai tā būs pirmā vai kārtējā reize, augusta beigās vajadzētu satraukties ne tikai par vēl nesapirktajām grāmatām un burtnīcām un pārāk ātri izaugušām kājām, bet arī par to, vai lolojums pa vasaru nav aizmirsis vecāku mācītās gudrības, no kurām atkarīga viņa paša drošība un veselība,» atgādina sabiedriskā organizācija «Vecāki Jelgavai».

www.jelgavasvestnesis.lv

«Strauji tuvojas pirmais
septembris, kad jāsāk domāt par skolas gaitām. Vecākiem, kuru bērni
pirmajā septembrī vērs skolas durvis, neatkarīgi vai tā būs pirmā
vai kārtējā reize, augusta beigās vajadzētu satraukties ne tikai
par vēl nesapirktajām grāmatām un burtnīcām un pārāk ātri izaugušām
kājām, bet arī par to, vai lolojums pa vasaru nav aizmirsis vecāku
mācītās gudrības, no kurām atkarīga viņa paša drošība un veselība,»
atgādina sabiedriskā organizācija «Vecāki
Jelgavai».

 

Biedrības vadītājs Kārlis Boldiševics
atzīst, ka septembra sākums ir laiks, kad liela daļa skolēnu un arī
viņu vecāki vēl dzīvo vasaras iespaidā. Īpaši jūtas pirmklasnieki,
kuru satraukums un sajūsma par pirmo skolas dienu bieži kļūst par
prioritāti visam. Šīs emocijas ir tik svarīgas, ka tiek aizmirsts
viss, ko teica mamma un tētis par iespējamajām briesmām ārpus
mājas. «Sabiedrībā valda uzskats, ka vislielākās briesmas draud
pirmklasniekiem. Šķiet, ka tā īsti nav, jo mazos skolnieciņus,
vismaz pirmajos mēnešos, pavada kāds no pieaugušajiem. Savukārt
otrās, trešās un ceturtās klases skolēni paši sev šķiet ļoti lieli
un patstāvīgi, un tāpēc tieši ar viņiem atkal un atkal jārunā par
drošību, traumatismu un iespējamajiem draudiem,» uzsver
K.Boldiševics atgādinot, ka pārrunājot ar bērnu it kā labi zināmo
un izvēlēto ceļu uz skolu, vecākiem vajadzētu ieplānot laiku
kopīgai pastaigai. «Vispirms jāļauj bērnam uzņemties vadību un
pavērot, vai viss tiek darīts pareizi – vai ielas tiek šķērsotas
tam paredzētajās vietās, vai nav aizmirsušies luksofora signāli,
vai bērns pārgalvīgi neizskrien uz gājēju pārejas un tā tālāk. Pēc
pastaigas jāpārrunā, kas izdarīts pareizi, kas ne, un tad pēc
dienas vai divām derētu maršrutu atkārtot. Ceļš uz skolu un atpakaļ
vienmēr jāizvēlas viens un tas pats, lai bērnam tas būtu pazīstams
un viņš ne brīdi neapjuktu. Vecākiem jāatceras – labāk, lai ceļš ir
garāks, toties drošāks,» tā biedrības vadītājs.
 

Viņš uzsver, ka 1. septembra svētki
nebūs piemērotākais laiks bērna zināšanu pārbaudei, jo satraukums
jau tāpat ir gana liels un bērnam galvā pavisam citas lietas. Tāpēc
tieši tagad – augusta beigās –, ir īstais laiks atkal pievērsties
jautājumiem, kas skar bērnu dzīvi ārpus mājas.

Jau pierasts, ka sākoties septembrim gan
ceļu policija, gan medicīnas un mācību iestādes strādā pastiprinātā
režīmā un visos masu medijos tiek runāts par bērnu drošību. Nedaudz
aplūkojot statistikas datus par iepriekšējiem gadiem, novērots, ka
cietušo bērnu skaits parasti palielinās jau augusta pēdējā nedēļā,
kad pilsētā atgriežas tie skolnieciņi, kuri vasaru pavadījuši
laukos, kur varēja droši skraidīt vai braukāt ar
velosipēdu.

Bērnu drošības labad pieaugušajiem
jāmaina domāšana un sava rīcība.

«Nepietiek tikai runāt. Ir svarīgi
regulāri sekot, vai bērns iemācīto patiešām ņem vērā, izejot uz
ielas viens pats, tikai ar regulāriem, pacietīgiem atgādinājumiem
un vecāku rīcības piemēru var panākt, ka bērnam mācītais kļūst pats
par sevi saprotams,» pārliecināts ir K.Boldiševics piebilstot, ka
stereotips, ka visbiežāk traumas gūst bērni no nelabvēlīgām
ģimenēm, ir pagaisis un nav patiess: «Tagad cieš bērni, kuru vecāki
ir izglītoti, turīgi, kuriem ir ūdens motocikli, skrituļdēļi,
kvadricikli, slēpošanas inventārs un citādi labumi. Vecāki ir
aizņemti un daudz strādā, lai nopirktu sporta aprīkojumu, bet ar to
ir par maz. Vēl vajag atrast laiku un izskaidrot, kādi ir drošības
noteikumi, lai vizinoties, piemēram, ar skrituļdēli negūtu traumas
un neaizmirstu ceļgalu, roku un galvas aizsargus.»

«Vecāki Jelgavai» vadītājs atzīst gan,
ka liela daļa vecāku ir pietiekami atbildīgi, uzmana savus bērnus
un māca viņiem, kā rīkoties gan uz ceļiem, gan ūdenī, gan kritiskās
situācijās, bet diemžēl vairākkārtīgi ir pierādījies, ka valstiskās
un individuālās atbildības līmenis bērnu drošībai un traumu
profilaksei Latvijā ir salīdzinoši ļoti zems. Bieži lielākā daļa
atbildības par bērnu drošību balstās uz pedagogu brīvu
iniciatīvu.

«Zinātkāre un radošums ir neatņemama
bērnības un jaunības sastāvdaļa, ko realizējot jāatceras vairāki
nosacījumi un bērnu drošības pamatnoteikumi. Tā vecākiem jāielāgo
medikamentus glabāt bērniem nepieejamās vietās, tāpat arī sadzīves
ķīmijas preces, kā arī citas kodīgas vielas (koncentrētu
etiķskābi). Nedrīkst ļaut bērniem rotaļāties ar uguni un tos
nedrīkst atstāt vienus bez uzraudzības pie atklātiem uguns avotiem
– krāsnīm, kamīniem, griliem. Turklāt arī uz galda bez uzraudzības
atstāta karstas kafijas krūze var būt par iemeslu dzīvībai
bīstamiem apdegumiem. Ir jāseko līdzi tam, lai bērns bez pieaugušo
uzraudzības netuvotos vaļējiem logiem un svešiem dzīvniekiem,
turklāt arī pazīstamu dzīvnieku sabiedrībā bērnu vienu nav droši
atstāt. Bērnam ir jāiemāca, ka viņš nedrīkst kontaktēties ar
nepazīstamiem cilvēkiem un nekad nav lieki bērnam atkal un atkal
atgādināt, ka ceļa braucamā daļa ir šķērsojama tikai tam
paredzētajās vietās un iepriekš pārliecinoties, vai netuvojas
automašīna. Tāpat ir jāpārliecinās, vai jaunie velosipēdisti ir
apguvuši ceļu satiksmes noteikumus un jāatceras, ka tikai
aizsargcepure kritiena gadījumā pasargās bērnu no centrālās nervu
sistēmas traumas,» pēc konsultēšanās ar Katastrofu medicīnas centru
atgādina «Vecāki Jelgavai» vadītājs, piebilstot, ka vecākiem
nevajadzētu aizmirst arī nodrošināt savu bērnu ar
atstarotāju.