«Strauji tuvojas pirmais septembris, kad jāsāk domāt par skolas gaitām. Vecākiem, kuru bērni pirmajā septembrī vērs skolas durvis, neatkarīgi vai tā būs pirmā vai kārtējā reize, augusta beigās vajadzētu satraukties ne tikai par vēl nesapirktajām grāmatām un burtnīcām un pārāk ātri izaugušām kājām, bet arī par to, vai lolojums pa vasaru nav aizmirsis vecāku mācītās gudrības, no kurām atkarīga viņa paša drošība un veselība,» atgādina sabiedriskā organizācija «Vecāki Jelgavai».
www.jelgavasvestnesis.lv
Biedrības vadītājs Kārlis Boldiševics atzīst, ka septembra sākums ir laiks, kad liela daļa skolēnu un arī viņu vecāki vēl dzīvo vasaras iespaidā. Īpaši jūtas pirmklasnieki, kuru satraukums un sajūsma par pirmo skolas dienu bieži kļūst par prioritāti visam. Šīs emocijas ir tik svarīgas, ka tiek aizmirsts viss, ko teica mamma un tētis par iespējamajām briesmām ārpus mājas. «Sabiedrībā valda uzskats, ka vislielākās briesmas draud pirmklasniekiem. Šķiet, ka tā īsti nav, jo mazos skolnieciņus, vismaz pirmajos mēnešos, pavada kāds no pieaugušajiem. Savukārt otrās, trešās un ceturtās klases skolēni paši sev šķiet ļoti lieli un patstāvīgi, un tāpēc tieši ar viņiem atkal un atkal jārunā par drošību, traumatismu un iespējamajiem draudiem,» uzsver K.Boldiševics atgādinot, ka pārrunājot ar bērnu it kā labi zināmo un izvēlēto ceļu uz skolu, vecākiem vajadzētu ieplānot laiku kopīgai pastaigai. «Vispirms jāļauj bērnam uzņemties vadību un pavērot, vai viss tiek darīts pareizi – vai ielas tiek šķērsotas tam paredzētajās vietās, vai nav aizmirsušies luksofora signāli, vai bērns pārgalvīgi neizskrien uz gājēju pārejas un tā tālāk. Pēc pastaigas jāpārrunā, kas izdarīts pareizi, kas ne, un tad pēc dienas vai divām derētu maršrutu atkārtot. Ceļš uz skolu un atpakaļ vienmēr jāizvēlas viens un tas pats, lai bērnam tas būtu pazīstams un viņš ne brīdi neapjuktu. Vecākiem jāatceras – labāk, lai ceļš ir garāks, toties drošāks,» tā biedrības vadītājs.
Viņš uzsver, ka 1. septembra svētki nebūs piemērotākais laiks bērna zināšanu pārbaudei, jo satraukums jau tāpat ir gana liels un bērnam galvā pavisam citas lietas. Tāpēc tieši tagad – augusta beigās –, ir īstais laiks atkal pievērsties jautājumiem, kas skar bērnu dzīvi ārpus mājas.
Jau pierasts, ka sākoties septembrim gan ceļu policija, gan medicīnas un mācību iestādes strādā pastiprinātā režīmā un visos masu medijos tiek runāts par bērnu drošību. Nedaudz aplūkojot statistikas datus par iepriekšējiem gadiem, novērots, ka cietušo bērnu skaits parasti palielinās jau augusta pēdējā nedēļā, kad pilsētā atgriežas tie skolnieciņi, kuri vasaru pavadījuši laukos, kur varēja droši skraidīt vai braukāt ar velosipēdu.
Bērnu drošības labad pieaugušajiem jāmaina domāšana un sava rīcība.
«Nepietiek tikai runāt. Ir svarīgi regulāri sekot, vai bērns iemācīto patiešām ņem vērā, izejot uz ielas viens pats, tikai ar regulāriem, pacietīgiem atgādinājumiem un vecāku rīcības piemēru var panākt, ka bērnam mācītais kļūst pats par sevi saprotams,» pārliecināts ir K.Boldiševics piebilstot, ka stereotips, ka visbiežāk traumas gūst bērni no nelabvēlīgām ģimenēm, ir pagaisis un nav patiess: «Tagad cieš bērni, kuru vecāki ir izglītoti, turīgi, kuriem ir ūdens motocikli, skrituļdēļi, kvadricikli, slēpošanas inventārs un citādi labumi. Vecāki ir aizņemti un daudz strādā, lai nopirktu sporta aprīkojumu, bet ar to ir par maz. Vēl vajag atrast laiku un izskaidrot, kādi ir drošības noteikumi, lai vizinoties, piemēram, ar skrituļdēli negūtu traumas un neaizmirstu ceļgalu, roku un galvas aizsargus.»
«Vecāki Jelgavai» vadītājs atzīst gan, ka liela daļa vecāku ir pietiekami atbildīgi, uzmana savus bērnus un māca viņiem, kā rīkoties gan uz ceļiem, gan ūdenī, gan kritiskās situācijās, bet diemžēl vairākkārtīgi ir pierādījies, ka valstiskās un individuālās atbildības līmenis bērnu drošībai un traumu profilaksei Latvijā ir salīdzinoši ļoti zems. Bieži lielākā daļa atbildības par bērnu drošību balstās uz pedagogu brīvu iniciatīvu.
«Zinātkāre un radošums ir neatņemama bērnības un jaunības sastāvdaļa, ko realizējot jāatceras vairāki nosacījumi un bērnu drošības pamatnoteikumi. Tā vecākiem jāielāgo medikamentus glabāt bērniem nepieejamās vietās, tāpat arī sadzīves ķīmijas preces, kā arī citas kodīgas vielas (koncentrētu etiķskābi). Nedrīkst ļaut bērniem rotaļāties ar uguni un tos nedrīkst atstāt vienus bez uzraudzības pie atklātiem uguns avotiem – krāsnīm, kamīniem, griliem. Turklāt arī uz galda bez uzraudzības atstāta karstas kafijas krūze var būt par iemeslu dzīvībai bīstamiem apdegumiem. Ir jāseko līdzi tam, lai bērns bez pieaugušo uzraudzības netuvotos vaļējiem logiem un svešiem dzīvniekiem, turklāt arī pazīstamu dzīvnieku sabiedrībā bērnu vienu nav droši atstāt. Bērnam ir jāiemāca, ka viņš nedrīkst kontaktēties ar nepazīstamiem cilvēkiem un nekad nav lieki bērnam atkal un atkal atgādināt, ka ceļa braucamā daļa ir šķērsojama tikai tam paredzētajās vietās un iepriekš pārliecinoties, vai netuvojas automašīna. Tāpat ir jāpārliecinās, vai jaunie velosipēdisti ir apguvuši ceļu satiksmes noteikumus un jāatceras, ka tikai aizsargcepure kritiena gadījumā pasargās bērnu no centrālās nervu sistēmas traumas,» pēc konsultēšanās ar Katastrofu medicīnas centru atgādina «Vecāki Jelgavai» vadītājs, piebilstot, ka vecākiem nevajadzētu aizmirst arī nodrošināt savu bērnu ar atstarotāju.
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 % 
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 %