3.7 °C, 1.8 m/s, 98.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāVecāki, nemēģiniet pataisīt savu bērnu par slimu!
Vecāki, nemēģiniet pataisīt savu bērnu par slimu!
03/04/2008

Ārstu un pedagogu novērojumi ir nepārprotami – bērni aug fiziski aizvien vārgāki. Iemesls? Vecāki vispārizglītojošās iestādēs cenšas savas atvases atbrīvot no sporta, peldēšanas pat tad, ja skolā ir iespēja izmantot baseinu. Bērnam ir pārāk maz fiziskās slodzes. Tā vietā «uz urrā» iet ātrgaitas internets, 100 satelīta TV programmas, līdz ar to arī mugurkaula problēmas vai kustību traucējumi.

Daiga Laukšteina

Ārstu un pedagogu novērojumi ir nepārprotami – bērni aug
fiziski aizvien vārgāki. Iemesls? Vecāki vispārizglītojošās
iestādēs cenšas savas atvases atbrīvot no sporta, peldēšanas pat
tad, ja skolā ir iespēja izmantot baseinu. Bērnam ir pārāk maz
fiziskās slodzes. Tā vietā «uz urrā» iet ātrgaitas internets, 100
satelīta TV programmas, līdz ar to arī mugurkaula problēmas vai
kustību traucējumi.

Par laimi, bēdīgā statistika pedagogu un mediķu vidū sasniegusi
dzirdīgas ausis un likusi rīkoties. Arvien vairāk tiek algoti
skolotāji vai mediķi, kuri ārpusstundu nodarbībās
vispārizglītojošās iestādēs varētu vadīt bērniem ārstniecisko
vingrošanu. Un aizvien vairāk ir tādu pedagogu, kuri vēlas apgūt
koriģējošās vingrošanas elementus. Par to liecina lielā atsaucība
piedalīties Jelgavas 1. sanatorijas internātpamatskolas
organizētajā tālākizglītības kursu programmā «Ārstnieciskās
vingrošanas pielietošana bērnu un jauniešu atveseļošanā, slimības
profilaksē», kas risinājās pagājušajā nedēļā.

Koriģējošo vingrošanu spiesti apgūt pedagogi, skolu mediķi
Jelgavas 1. sanatorijas internātpamatskolā mācās vairāk nekā 140
bērnu. Viņiem visiem ir kādi kustību traucējumi. Bet tā ir pavisam
maza daļiņa no problēmas skartajiem jelgavniekiem. «Lielā darba
pieredze mums uzliek par pienākumu citus mācīt un iepazīstināt ar
ārstniecisko vingrošanu. Vadība atbalstīja, ka mēs – seši
skolotāji, kas ikdienā strādā ar bērniem, – sāksim apmācīt citus,
kuri vēlas nodarboties ar ārstniecisko vingrošanu,» klāsta
pedagoģisko zinātņu doktors 1. sanatorijas internātpamatskolas
ārstnieciskās vingrošanas skolotājs Juris Žilko. Starp citu,
Jelgavas 1. sanatorijas internātpamatskola pagaidām ir vienīgā
Latvijā, kam Izglītības ministrija iedegusi zaļo gaismu organizēt
ārstnieciskās vingrošanas kursus pedagogiem, bērnudārzu
audzinātājām, skolu medmāsām un ārstiem. Tajos piedalīties vēlmi
bija izteikuši teju 100 cilvēki, taču ierobežoto telpu dēļ nebija
iespēju uzņemt vairāk par 50. «Ierobežo tieši mazā sporta zāle, jo
vairums nodarbību notiek horizontālā stāvoklī. Tā kā atsaucība ir
tik liela, jādomā par atkārtotiem kursiem oktobrī. Bet tas pagaidām
ir ierakstīts tikai prātā, jo dažādi notikumi rudenī varētu nedot
tādu iespēju,» saka J.Žilko.
Jāpiebilst, ka internātpamatskola pavisam drīzi svinēs savu
piecdesmitgadi. Tiesa, agrāk tā tika saukta par sanatorijas
internātskolu bērniem ar skoliozi, kustību traucējumiem. Tagad
nosaukums mainījies, taču saturs gan ne.

Nevar iztaisnot
roku elkonī
«Ar katru gadu Latvijā un visā pasaulē to bērnu skaits, kuriem ir
kustību traucējumi, slimības, kas saistītas ar muguras problēmām –
skolioze, lordoze, kifoze –, aizvien palielinās. Pēc Veselības
ministrijas datiem, mūsu valstī slims ir katrs trešais bērns.
«Slims» varbūt izklausās skaļi un savādi, bet tā tas arī ir. Bieži
vien «ar neapbruņotu aci», kad bērns novilcis krekliņu, var redzēt,
ka mugurkauls izliecies S burta formā. Tas var būt arī ne pārāk
izteikts, bet eksistē. Cits jau piedzimis ar vienu pleciņu zemāku
par otru. Nav obligāti jānāk uz mūsu skolu, pavērojiet arī uz ielas
un jebkurā izglītības iestādē!» norāda J.Žilko. Viņš stāsta, ka
cilvēki iemācījušies sadzīvot ar dažādām vainām. Arī ar skoliozi.
«Bet kā tā attīstīsies, bērnam augot? Vai negatīvi un ļoti
izteikti, vai varbūt, savlaicīgi sākot vingrot, veicinot muguras
muskuļu, mugurkaula un citu orgānu nostiprināšanos, spējam novērst
negatīvo skoliozes attīstību. Skolioze gan ir tas nepatīkamākais
variants. Vispār biežāk sastopamā diagnoze ir problēmas ar
mugurkaulu. Taču daudz ir arī bērnu ar kustību traucējumiem –
nelokās locītava, cīpslas īsākas nekā vajadzētu, līdz ar to pēdiņa
nepareizi izveidojusies, cilvēks liek kāju vienu otrai priekšā, X
un Y veida kājiņas, kas ar laiku kļūs arvien izteiktākas.
Iedomājieties pavisam vienkāršu lietu – skolēns nevar
iztaisnot  uz priekšu roku elkonī. Vai tas ir smagi? Dzīvot
var, pacelt krūzi var, saģērbties var, bet tajā pašā laikā viss nav
kārtībā. Bērns sadzīvo ar šo vainu. Bet varbūt tādas nebūtu, ja
viņš būtu laikus sācis vingrot,» zina teikt J.Žilko.

Ārsts aicina investēt
bērna veselībā
Uz kursiem sabraukušos skolotājus, bērnudārza audzinātājas, skolas
medmāsas un ārstus uzrunāja arī nacionālā rehabilitācijas centra
«Vaivari» Ortopēdiskās rehabilitācijas un ķirurģijas nodaļas ārsts
ar traumatologa ortopēda sertifikātu Jānis Osītis. Viņš «Jelgavas
Vēstnesim» pauda savu viedokli: «Mani satrauc fakts, ka, kopumā
ņemot, stājas un mugurkaula problēmas lēnām pieaug.» Šo negatīvo
tendenci ārsts saista ar dzīvesveida izmaiņām. Proti, labklājības
līmenis uzlabojas. Par to var spriest, piemēram, pēc automašīnu
skaita palielinājuma, līdz ar to cilvēki kļuvuši fiziski mazāk
noslogoti. Un šīs slodzes samazinājums tieši ietekmē bērnu
veselību. «Viņiem daudz vairāk iespēju pavadīt savu brīvo laiku
maz­aktīvi, piemēram, elektroniskajā vidē, kas, protams, nav
slikti, bet lielos vilcienos izmaina sabiedrības fizisko kondīciju
kopumā.» J.Osītis aicina par to aizdomāties, jo, investējot bērna
veselībā, iegūsim pieaugušos, kuriem 30 – 50 gadu vecumā būs daudz
mazāk darba kavējumu mugurkaula problēmu dēļ. Pētījumi liecina, ka
80 procentiem pieaugušo bijušas sūdzības par sāpēm mugurā. Tiesa,
pieaugušie par varītēm cenšas sadzīvot ar dažādām problēmām.
«Ar investīcijām domāju nodrošināt iespēju bērnam sportot, saņemt
speciālistu konsultācijas, doties pie fizioterapeitiem, uz
rehabilitācijas kursiem, nodarboties ar ārstniecisko vingrošanu un
tā tālāk. Skaidrs, ka ne visi bērnu vecāki to var atļauties,
vajadzīgs arī valsts atbalsts, lai būtu brīvi pieejamas ārpusskolas
nodarbības,» spriež J.Osītis. Toties viņu iepriecina fakts, ka
ielaistas, smagas, nediagnosticētas un neārstētas mugurkaula
deformācijas, kādas bija vērojamas deviņdesmito gadu beigās, jau
samazinājušās gandrīz uz pusi. «Tādi, kuri dzīvojuši ārpus ārsta
kontroles, pie mums nonāk reti. Cilvēki domā par savu veselību,
skolas aktīvāk darbojas ar bērnu stāju, daudzviet ir koriģējošās
vingrošanas grupas. Uzteicami, ka pie mums vēršas bērni tieši ar
skolas mediķu, nevis ģimenes ārstu nosūtījumu.»

Mācību stundas vidū
vajadzīgs vingrošanas
pārtraukums
Iespējas ārstēties ir dažādas. Tas atkarīgs no sākumstāvokļa.
Vienam jābūt gatavam uz ķirurģisku iejaukšanos, bet citam pietiek
ar koriģējošo vingrošanu. Jelgavas 1. sanatorijas
internātpamatskolas ārstnieciskās vingrošanas skolotāja Aija Inne
norāda, ka ārstnieciskā vingrošana līdzēs stājas vājuma un 1.
pakāpes skoliozes gadījumos. Tiesa, par paviršu attieksmi nevar būt
ne runas. «Jā, mums ir bērni, kuri katru dienu vienu stundu vingro.
Paiet viens līdz trīs gadi, un viņi ir izārstējušies,» saka
J.Žilko, kuram pieredzes bagāžā ir 40 gadi darbā ar bērniem, kuriem
ir jebkādi stājas un kustību traucējumi. Jo agrāk sāk vingrot, jo
labāk. Pieaugušais parasti savu kaiti ir ielaidis. «Optimālais
laiks vingrot ir jau bērnudārzā,» pārliecināts J.Žilko, piebilstot,
ka to var darīt arī krietni iepriekš. «Skolā sākt vingrot ir
problemātiskāk, jo pedagogi bieži vien tāpat jau ir noslogoti, kā
arī diez vai skolēni gribēs palikt pēc stundām un vingrot. Lauku
bērnam, piemēram, būs jāsteidzas uz autobusu. Bērnudārzā ir sākums,
kur mazais var pierast vingrot, un, aizejot uz skolu, viņam tas
nebūs apgrūtinājums. Skolā visu laiku jūtama bērna laušanās prom,
lai viņš būtu brīvs, neatkarīgs un darītu to, ko vēlas,» teic
J.Žilko. Kā paraugu viņš min internātpamatskolas praksi, ko
patiesībā vajadzētu piekopt ikvienai mācību iestādei. Proti,
stundas vidū ņemt vingrošanas pārtraukumu. Ja mācību stundas garums
ir 40 minūtes, tad pēc pirmajām 20 skolēns veic ap sešiem
vingrojumiem. Tāpat fiziskām aktivitātēm der organizētie garie
starpbrīži, kad bērns sporta zālē spēlē bumbu, stiepjas vai kā
citādi izkustas.
Vecākiem jāatbalsta
bērni sportā
Ja valsts un pašvaldības akcentē mazaktivitātes izraisošo problēmu
aktualitāti, ar finansiālu atbalstu nodrošinot atbilstošu
speciālistu (sporta skolotāju vai mediķi) izglītības iestādē, tad
vecāki gan šajā ziņā grēko. J.Žilko raksturo itin bieži sastopamo
attīstības ķēdi: «Pavasaris ir tas mirklis, kad vecāki skrien pie
ģimenes ārstiem, lai atbrīvotu bērnu no normatīvu kārtošanas. Līdz
ar to bērnu mēģina padarīt slimu. Te var runāt vienīgi par slimību,
kas veidojas no fiziskās mazaktivitātes. Bet muskuļi taču ir tie,
kas notur mūsu augumu. Lielākoties gados bagāti cilvēki ir tie, kas
sūdzas par sāpēm kājās, bet tas tikai tāpēc, ka viņi nekad nav
skrējuši, slēpojuši, braukuši ar riteni, toties kļuvuši arvien
smagāki. Bet kājām ir jānes šis smagais cilvēks.» Tiesa, sāp jau
arī jaunībā. Pat daudzi skolēni teiktu, ka sāp mugura. Ir ieliektas
muguras, izgāzies vēders, ejam mazliet šķībi. Pavērojiet cilvēku,
kurš iet jums pa priekšu!
«Viegli jau vainot kādu citu, bet vecāki nereti aizbildinās ar
laika trūkumu, aizņemtību darbā, tālab nesanāk pienācīgi rūpēties
par bērnu. Ja vecāku bieži nav mājās, bērni aug patvaļā, un jau
valsts līmenī sastopamies ar noziedzības kāpumu. Šos pašus cēloņus
var attiecināt arī uz bērnu saslimstību. Bet, vai tiešām ir tā, ka
vecāks ir tik aizņemts, ka viņam neatliek laika bērna audzināšanai?
Es domāju, ka ne. Arī mani vecāki strādāja garas stundas. Ne mazāk
kā šodienas vecāki. Bet, pateicoties viņiem, esmu izaudzis bez
kustību traucējumiem. Vecāki atbalstīja sportā, teātra spēlē,
dejās,» viņiem paldies saka J.Žilko. Viņš gan atzīst, ka daudzas
lietas nav salīdzināmas, jo agrāk par visu nebija jāšķiras no
prāvas naudas summas.

 

Vai bērns ar skoliozi drīkst spēlēt
basketbolu?
Jā, drīkst. Tiesa, jāizvērtē slimības
pakāpe. Nereti bērns ar skoliozi atbrīvojams no normatīvu
kārtošanas skolā.

Kāda ir attieksme pret pēdējā laika «modes kliedzienu» –
masāžām bez ārsta nosūtījuma?

Viegla masāža nav bīstama. Tā pašsajūtas uzlabošanai nāks tikai par
labu. Savukārt uzmanība jāpievērš manuālās terapijas gadījumā. To
drīkst veikt tikai atbilstošs speciālists ar pārliecību, ka
pacientam netiks kaitēts. 

Ko darīt, ja vecāki attapušies, ka viņu pusaudzis ir ar
«kuprīti»?

Tādā gadījumā var līdzēt ar ķirurģisku iejaukšanos.