Šodien Jelgavas Valsts ģimnāzijā pirmo reizi notika konkurss «Jaunais finansists», kurā pilsētas 7. un 8. klašu skolēni aizstāvēja pētnieciskos darbus par naudas vēsturi, kabatas naudu un to tērēšanas paradumiem. Skolēni savos pētījumos secinājuši: kabatas naudā viens skolēns nedēļā saņem vidēji 10 – 25 latus; tos visvairāk tērē picēriju, kafejnīcu apmeklējumam, slidošanai un peldēšanai, taču daļai no kabatas naudas iekrājumiem izdodas nopirkt pat mobilo telefonu.
Ritma Gaidamoviča
Šis konkurss izveidots ar mērķi veicināt skolēnu interesi par personīgajām finansēm un to prasmīgu plānošanu, kā arī šī bija iespēja viņiem trenēties pētniecisko darbu rakstīšanā.
Konkursa organizatore Valsts ģimnāzijas ekonomikas skolotāja Inta Kalniņa stāsta, ka pirmajam konkursam pavisam iesniegti 13 darbi no 4., 5. un 6. vidusskolas, Spīdolas, Valsts un 1. ģimnāzijas.
Skolēni izstrādājuši pētījumus «Pamatskolas skolēnu zināšanas par Latvijas naudas vēsturi», ««Swedbank» vēsture un darbība», «Kabatas nauda», «7. klašu skolēnu tēriņi izklaidēm», «Manas ģimenes budžets»; «Jelgavas pilsētas pašvaldības finansiālais atbalsts izcilniekiem sportā un mācībās», kurus vērtēja «Swedbank» Jelgavas filiāles «Hercogs» vadītāja Zinta Skangale un Izglītības pārvaldes speciālisti.
Piecu labāko darbu autori šodien sacentās finālā par galveno balvu – 30 latiem, 2. vietai – 20 lati un 3. vietai – 10 lati, ko dāvāja «Swedbank».
1. ģimnāzijas 7. klases skolniece Anastasija Bondareva savā pētījumā «7. klašu tēriņi izklaidēm», aptaujājot skolas biedrus – 7. klases skolēnus –, noskaidrojusi, ka vidēji nedēļā kabatas naudā viņi saņemt 25 latus. Runājot par tērēšanas paradumiem, meitene noskaidrojusi, ka nauda lielākoties tiek tērēta tādām izklaidēm kā picērijas, boulinga vai slidotavas apmeklējumam kopā ar draugiem, tāpat tiek pirkti saldumi.
Savukārt Spīdolas ģimnāzijas 7. klases skolnieces Lauma Lejēja un Elīna Marcinkeviča šodien prezentēja pētījumu «Kabatas nauda». Meitenes no skolas biedru sniegtajām atbildēm secinājušas, ka vecāki, pirms dod bērnam kabatas naudu, ņem vērā sekmes un uzvedību, bet ir liela daļa, kura arī neuzstāda nekādus kritērijus. Daļai kabatas naudu ir iespēja iegūt, darot sīkus mājas darbus. Šajā skolā vidējais kabatas naudas lielums divu lielāko 7. klašu skolēniem ir vidēji desmit lati nedēļā, kurus skolēni visvairāk tērē pusdienām, saldumu un našķu iegādei un izklaidei. Skolēni atzinuši, ka viņiem no dotās kabatas naudas ir arī izdevies ko iekrāt un par to nopirkt telefonu, datoru vai, piemēram, ģitāru. Tiesa, tas esot ilgs process. Abas meitenes portālam www.jelgavasvestnesis.lv atzīst, ka konkurss esot bijis ļoti interesants un galvenais, ka gūtas pirmās zināšanas zinātniski pētniecisko darbu rakstīšanā. «Pašām interesantākais šķita veidot video un izmantot jaunus rīkus prezentācijas veidošanā internetā,» tā Lauma un Elīna.
Tieši Lauma un Elīna par savu pētījumu saņēma konkursa galveno balvu – 30 latus, 2. vieta un 20 lati – Veronikai Laborei un Margaritai Šibilkinai no 6. vidusskolas par pētījumu ««Swedbank» vēsture un darbība», bet 3. vieta un 10 lati pienākas 1. ģimnāzijas audzēknēm Anastasijai Bondarevai par pētījumu «7. klašu tēriņi izklaidēm» un Ksenijai Furmanovai par pētījumu «7. klašu skolēnu zināšanas par Latvijas naudu», veicināšanas balva 6. vidusskolas skolniecei Nadeždai Artemjevai par pētījumu «Pamatskolas skolēnu zināšanas par Latvijas naudas vēsturi».
Jāteic, ka viens no konkursa mērķiem bija arī dot skolēniem iespēju gūt pirmo pieredzi pētniecisko darbu rakstīšanā. Skolotāja I.Kalniņa atzīst, ka darbi nav ļoti izcili, taču skolēni ir centušies – šis ir ļoti labs solis, lai tālāk vidusskolā jau viņi būtu sagatavoti ZPD rakstīšanai.
Foto: Ivars Veiliņš
11.8 °C,
3.7 m/s,
76.9 % 
11.8 °C,
3.7 m/s,
76.9 %