No septembra vecāku līdzmaksājums privātajā bērnudārzā, ja bērns reģistrēts vienotajā rindā, bet vietu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē nav saņēmis, līdz gada beigām samazināsies par 45 latiem mēnesī – šo summu par katru bērnu kompensēs valsts.
Sintija Čepanone
No šā gada septembra gaidāmas izmaiņas privāto izglītības iestāžu finansējuma modelī, papildus pašvaldības atbalstam turpmākos četrus mēnešus – no 1. septembra līdz 31. decembrim – paredzot arī valsts dotāciju par bērniem no pusotra gada vecuma līdz obligātai bērna sagatavošanai pamatizglītības ieguves uzsākšanai, kuri reģistrējušies rindā uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi, bet pakalpojumu saņem pie privātā pakalpojumu sniedzēja.
Jelgavas Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste pirmsskolas izglītībā Sarmīte Joma lēš, ka Jelgavā šīs izmaiņas ir aktuālas apmēram 800 bērnu vecākiem, kuru bērni piereģistrēti vienotajā pirmsskolas rindā, bet vietu pašvaldības bērnudārzā vēl nav saņēmuši, tādēļ apmeklē vai septembrī uzsāks apmeklēt kādu no septiņām Jelgavas privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm pilsētā.
«Atbilstoši MK noteikumiem kopējais pašvaldības un valsts atbalsta apjoms ārpus Rīgas nedrīkst pārsniegt 130 latus mēnesī vienam bērnam, un tas nozīmē, ka privātās pirmsskolas izglītības iestādes arī turpmāk ik mēnesi no Jelgavas pašvaldības saņems 85 latu dotāciju par katru Jelgavā deklarēto bērnu, savukārt 45 latus līdz gada beigām papildus nodrošinās valsts,» skaidro S.Joma, norādot, ka MK noteikumi Nr.403 «Kārtība, kādā tiek aprēķināts un piešķirts valsts atbalsts par bērniem no pusotra gada vecuma līdz brīdim, kad tiek uzsākta obligātā bērna sagatavošana pamatizglītības ieguvei, ja bērns saņem pakalpojumu pie privātā pakalpojumu sniedzēja» arī paredz, ka līdz ar to privātajai izglītības iestādei ir pienākums attiecīgi par 45 latiem samazināt vecāku līdzfinansējuma daļu. Proti, ja, neskaitot bērna ēdināšanas izmaksas, pašlaik vecāku līdzfinansējuma daļa privātajā bērnudārzā ir vidēji 50 – 60 lati, tad turpmākos četrus mēnešus viņiem būs jāmaksā par 45 latiem mazāk.
Gan pašvaldības, gan valsts atbalsts pēc bērnudārza vadības pieprasījuma tiks ieskaitīts privātās pirmsskolas izglītības iestādes kontā, turklāt valsts maksājums netiks veikts par dienām, kad bērnam būs neattaisnojoši kavējumi. Tas ir, ja bērnudārzu audzēknis neapmeklē slimības dēļ, ko apliecina ārsta zīme, maksājums saglabāsies, taču citos gadījumos valsts atbalsts netiks izmaksāts. «Tāpat valsts maksājums pēc mēneša tiks pārtraukts gadījumā, ja bērnam atbilstoši rindai tiek piedāvāta vieta pašvaldības bērnudārzā, taču vecāki kaut kādu iemeslu dēļ no tās atsakās – šādā situācijā pašvaldības dotācija 85 latu apmērā tiks saglabāta, taču valsts daļu nāksies kompensēt vecākiem pašiem,» precizē speciāliste.
Izglītības pārvaldē norāda, ka pašlaik līdz ar izmaiņām privāto izglītības iestāžu finansējuma modelī vienotajā pirmsskolas rindā mūsu pašvaldībā notiek būtiskas izmaiņas. «Daudzi vecāki, kuri, reģistrējot bērnu vienotajā rindā, kā vēlamo iestāšanās gadu norādījuši, teiksim, 2016., tagad steidz to mainīt, lai uz vietu pašvaldības bērnudārzā pretendētu agrāk. Tāpat ir bērni, kuri apmeklē privāto bērnudārzu un pašvaldības bērnudārzu rindā nemaz nav reģistrējušies – arī šajā gadījumā, lai saņemtu valsts atbalstu, vecāki bērnu reģistrē pašvaldības reģistrā, jo valsts atbalsts paredzēts tiem Jelgavā deklarētajiem bērniem, kuri reģistrēti vienotajā rindā, bet vietu pašvaldības dārziņā nav saņēmuši. Tādējādi skaitliski pašvaldības pirmsskolas rinda palielinās, taču vienlaicīgi arī palielināsies to bērnu skaits, kuri varēs apgūt pirmsskolas izglītības programmu,» tā S.Joma.
Saskaņā ar Izglītības pārvaldes aktuālajiem datiem pašvaldības bērnu reģistrā pirmsskolas izglītības apguvei reģistrēti pavisam 2194 bērni vecumā no dzimšanas līdz obligātajai sagatavošanai pamatizglītības ieguvei (2013. – 2009. dzimšanas gads). No tiem 969 bērni ir sasnieguši pusotra gada vecumu, un vecāki norādījuši 2013./2014. mācību gadu kā vēlamo laiku pirmsskolas izglītības uzsākšanai, kas veido reģistrēto rindu. No tiem 324 bērni apgūst pirmsskolas izglītības programmu privātajā izglītības iestādē, 260 bērniem dzīvesvieta nav deklarēta Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā, bet 385 bērni ar Jelgavā deklarētu dzīvesvietu ir ārpus pirmsskolas izglītības sistēmas, tas ir, nav reģistrēti ne pašvaldības, ne privātajā bērnudārzā.
S.Joma piebilst, ka bērnus vēl uzņem divas privātās pirmsskolas izglītības iestādes – «Varavīksne» un «Pīlādzītis» –, taču par iespējām jāinteresējas bērnudārzos.
Valsts atbalsts no 1. septembra līdz 31. decembrim tiks sniegts arī norēķiniem par bērnu pieskatīšanu pie alternatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, auklēm, aukļu dienestiem, bērnu pieskatīšanas centriem, un prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un to reģistrēšanas kārtība arī noteikta MK noteikumos Nr.404 «Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtība». Tas nozīmē, ka vecāki bērna pieskatīšanai var izvēlēties ne tikai privāto bērnudārzu, bet arī alternatīvo pakalpojuma sniedzēju, teiksim, aukli, kura atbilstoši reģistrējusies un var pieteikties uz valsts atbalstu. «Pašlaik Izglītības pārvaldes rīcībā ir informācija par divām personām, kuras vēlas nodrošināt aukļu servisu mūsu pilsētā,» tā S.Joma, norādot, ka šobrīd – no septembra līdz decembrim – aukles no valsts var saņemt atbalstu 100 latu apmērā ik mēnesi par katru bērnu, par kura pieskatīšanu ar ģimeni noslēgts līgums.
Izglītības pārvaldes speciāliste skaidro, ka līdz ar šīm izmaiņām jaunā redakcijā tiek izstrādāti grozījumi pašvaldības saistošajos noteikumos, aktualizējot tos atbilstoši situācijai. «Pašreizējos saistošajos noteikumos auklēm pašvaldības finansiāls atbalsts nav paredzēts vispār, tieši tādēļ nepieciešamas izmaiņas, tajos iekļaujot arī aukļu grupu un budžetā paredzot finansējumu arī aukļu atbalstam,» norāda S.Joma.
Foto: Ivars Veiliņš
5.1 °C,
3.4 m/s,
99.5 % 
5.1 °C,
3.4 m/s,
99.5 %