20 °C, 2 m/s, 73 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāVēl vienam daudzdzīvokļu nama balkonam nokritušas margas
Vēl vienam daudzdzīvokļu nama balkonam nokritušas margas
28/06/2019

Pilsētas daudzdzīvokļu namos turpina saasināties situācija ar bojātām balkonu konstrukcijām – pagājušajā nedēļā otrā stāva balkonam Vecajā ceļā 32 nokrita sarūsējušas margas. Pēc notikušā SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP), kas ir šī nama pārvaldnieks, norobežoja bīstamo teritoriju un informēja iedzīvotājus par aizliegumu izmantot šo balkonu. JNĪP norāda: pilsētas daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašnieki aicināti parūpēties par kopīpašuma tehnisko stāvokli vēl pirms situācija kļūst bīstama.

Vecajā ceļā 32 pārvaldnieka pienākums bija
ierobežot bīstamo zonu un informēt dzīvokļa īpašniekus par balkona
konstrukcijas bīstamību – tas arī tika darīts. Tuvākajā laikā namam
tiks veikta arī tehniskā apsekošana, lai apzinātu arī citu dzīvokļu
balkonu konstrukciju stāvokli, kā arī izstrādātu iespējamos
risinājumus. JNĪP pārstāvji atgādina, ka nama pārvaldnieka
pienākums ir analizēt situāciju un piedāvāt risinājumu, bet lēmumu
pieņem tikai un vienīgi dzīvokļu īpašnieki, jo balkoni ir
kopīpašums tāpat kā, piemēram, kāpņutelpa, jumts vai lifts. Tāpēc,
ja cilvēki ilgstoši nereaģē uz pārvaldnieka piedāvātajiem problēmas
risinājumiem un kādā no mājām vēlāk notiek negadījums, atbildīgi
par to būs konkrētās mājas dzīvokļu īpašnieki.

Jāpiebilst, ka atgadījums Vecajā ceļā nav
pirmā reize, kad daudzdzīvokļu namā no balkona atdalās un nokrīt
norūsējušās margas. Janvāra beigās šāda situācija piedzīvota arī
kādā Uzvaras ielas namā. JNĪP tehniskais direktors Oļegs Kukuts
norāda, ka situācija ar balkoniem 60.–70. gados celtajās mājās jeb
«hruščovkās» ir kritiska – tie jau sen ir nolietojušies un
konstrukcijas nav drošas. Ar mērķi nepieļaut nelaimes gadījumus,
jau kopš 2013. gada pārvaldnieks aicina daudzdzīvokļu namu
īpašniekus lemt par tehniskās apsekošanas veikšanu kopīpašumā
esošajiem balkoniem vai lodžijām, lai apzinātu iespējamos
risinājumus to atjaunošanai vai demontēšanai. «Mūsu aicinājumiem
veikt tehnisko apsekošanu atsaucās vien daļa pilsētas dzīvojamo
namu dzīvokļu īpašnieku. Ir pozitīvie piemēri, piemēram, Raiņa ielā
3, kur balkoni atjaunoti renovācijas projekta gaitā vai Katoļu ielā
1, kur tika pieņemts lēmums demontēt balkonus un to vietā uzstādīt
franču tipa aizsargmargas, jo konstrukcija nebija atjaunojama.
Tomēr vienlaikus daudzi dzīvokļu īpašnieki aizvien nav ieinteresēti
piesaistīt speciālistu, kas izvērtēs situāciju, jo tās ir papildu
izmaksas, turklāt ne visi vēlas ieguldīt kopīpašuma atjaunošanā,»
tā O.Kukuts, uzsverot: ja par kopīpašumu nerūpējas laicīgi,
nolietojušās konstrukcijas sabrūk, apdraudot pašu iedzīvotāju
drošību.

O.Kukuts papildina: neskatoties uz to, ka
konstrukcijas daudzu gadu gaitā ir nolietojušās, daudzviet arī paši
iedzīvotāji veicina balkona tehniskā stāvokļa pasliktināšanos. Lai
to nepieļautu, uz balkoniem un lodžijām aizliegts novietot smagus
priekšmetus un balkona dzelzsbetona pamatnes nedrīkst apklāt ar
materiālu, kas veicina mitruma uzkrāšanos. Tāpat aizliegts turēt uz
tā jebkādus priekšmetus, kas aizkavē ūdens novadi, piemēram, puķu
kastes, jo rezultātā tiek bojāta balkona konstrukcija un veidojas
metāla daļu korozija.

Foto: Igors Šalajevs