22 °C, 3.8 m/s, 64.1 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāVeļas mašīna un duša – palīdzība, ko novērtē no sirds
Veļas mašīna un duša – palīdzība, ko novērtē no sirds
18/10/2008

Ik pēc pāris stundām cits pēc cita veļas mašīnā tiek satilpināts kārtējais netīro drēbju maiss, kāda no tīrajām drēbju «porcijām» tiek ievietota veļas žāvētājā, bet citas – atpakaļ maisos un plauktos, kur tās gaida savus īpašniekus. Taču mašīnu rūkšana un dūkšana te turpinās visas dienas garumā un rimstas tikai, beidzoties darba laikam, lai jau atkal sāktos nākamajā darba dienā. Tas ir galvenais apliecinājums tam, ka Higiēnas centrs pilsētā ir vajadzīgs un šobrīd – nedaudz vairāk kā pēc gadu ilgas centra darbošanās – tiek plānots, kā tā aprīkojumu un pakalpojumus pilnveidot. Bet centra apmeklētāji, kas līdz mielēm labi zina, kā ir tad, kad nav nekā – vien aukstā ūdens krāns mājas pagalmā –, nebeidz teikt paldies tiem cilvēkiem, kas iestājās par Higiēnas centra izveidi un uztur to šodien.

Zane Auziņa
Ik pēc pāris stundām cits
pēc cita veļas mašīnā tiek satilpināts kārtējais netīro drēbju
maiss, kāda no tīrajām drēbju «porcijām» tiek ievietota veļas
žāvētājā, bet citas – atpakaļ maisos un plauktos, kur tās gaida
savus īpašniekus. Taču mašīnu rūkšana un dūkšana te turpinās visas
dienas garumā un rimstas tikai, beidzoties darba laikam, lai jau
atkal sāktos nākamajā darba dienā. Tas ir galvenais apliecinājums
tam, ka Higiēnas centrs pilsētā ir vajadzīgs un šobrīd – nedaudz
vairāk kā pēc gadu ilgas centra darbošanās – tiek plānots, kā tā
aprīkojumu un pakalpojumus pilnveidot. Bet centra apmeklētāji, kas
līdz mielēm labi zina, kā ir tad, kad nav nekā – vien aukstā ūdens
krāns mājas pagalmā –, nebeidz teikt paldies tiem cilvēkiem, kas
iestājās par Higiēnas centra izveidi un uztur to
šodien.
Pirmdienas rīts Higiēnas centrā ir rosīgākais laiks – vai nu
cilvēkiem patīk nedēļu sākt ar tīrības darbiem – pašiem nomazgāties
un drēbes izmazgāt –, vai nu brīvdienas parasti ir tik pilnas ar
šmucīgiem darbiem, ka vēlāk gribot negribot jāmazgājas, lai nedēļu
tīrs var nodzīvot. Bet nu tāda ir Higiēnas centra statistika. Tas
Jelgavā darbojas nedaudz vairāk kā gadu – kopš pagājušā gada
septembra, kad, īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda
projektu, pansionātā «Jelgava» pilsētas sociālajā mājā Pulkveža
O.Kalpaka ielā tika izveidoti tā saucamie grupu dzīvokļi, kuru
iemītniekiem bija jānodrošina arī pienācīgi apstākļi sanitāro
vajadzību apmierināšanai. Pusceļa mājās, kas darbojas pansionātos,
cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem tiek iemācītas iemaņas, kas
viņiem palīdz integrēties sociālajā un darba tirgū. Tās apgūstot,
pusceļa māju iedzīvotāji pārceļas uz tā saucamajiem grupu
dzīvokļiem, kur, jau izmantojot gūtās iemaņas un zināšanas, cenšas
iekļauties sabiedrībā, darba tirgū. «Sociālā māja atrodas kopmītņu
tipa ēkā. Kaut arī tajā ir dušas, tualetes un līdzīgas sanitārās
telpas, nekad nav tā, lai nevarētu būt vēl labāk. Tādēļ,
piedaloties pansionāta projektā, nolēmām izveidot papildus centru,
kur cilvēki var ne vien apmeklēt dušas, bet arī izmazgāt veļu.
Idejai attīstoties, sociālās mājas pagrabā radām vietu Higiēnas
centram, kur sākotnēji pilsētas trūcīgo iedzīvotāju vajadzībām bija
novietotas trīs veļas mašīnas un četras dušas – divas no tām
pielāgotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem –, bet kopš septembra
ir arī viena veļas žāvējamā mašīna. Centrs ir apmeklēts, un tas
vien apliecina, ka tas patiesi ir vajadzīgs,» pārliecināta Jelgavas
Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne. Viņa atgādina, ka
centrs ir palīdzība tiem pilsētniekiem, kam citviet izmazgāt veļu
un pašiem nomazgāties nav iespējams invaliditātes, trūkuma vai
cienījamā vecuma dēļ – attiecīgi ieeja centrā un tā pakalpojumu
izmantošana par simbolisku samaksu ir pieejama pilsētas
administratīvajā teritorijā reģistrētajiem pensionāriem, cilvēkiem
ar invaliditāti un trūcīgajām personām, kas var uzrādīt attiecīgu
izziņu.  
Vēlas izmantot arī tie, kam īsti centrs nepienākas
«Bija mums sākumā ne viens vien gadījums, kad labi
izremontētās, ērtās un arī atbilstoši šodienas prasībām iekārtotās
telpas vēlējās izmantot arī tie jelgavnieki, kam uz tām īsti nav
tiesību. Kā nekā veļas mazgāšana maksā tikai 70 santīmus, ieiešana
dušā – 50 santīmus, bet veļas žāvēšana – 20 santīmus, bet līdz šā
gada aprīlim šie pakalpojumi bija vēl lētāki. Tad arī mēs
saskārāmies ar jelgavniekiem, kas šurp veda savu veļu, jo tā
vienkārši ir lētāk, nekā pašiem drēbes mazgāt mājās, taču bijām
spiesti viņus raidīt prom – šī tomēr ir pašvaldības nodrošināta
sociālā palīdzība, kas paredzēta noteiktai cilvēku grupai,» skaidro
Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļas
vadītāja Larisa Ronzina. Bet Higiēnas centra aprūpētāja Inta Leite
piebilst, ka pēdējā laikā uz centru tomēr nākot vairs tikai tie
cilvēki, kam palīdzība patiesi vajadzīga, un raidīts prom tiek vien
retais, turklāt lielākoties tie ir cilvēki, kas ignorē centra
iekšējās kārtības noteikumus – ir ieradušies spēcīgā alkohola
reibumā vai pat mēģinājuši tepat centra telpās sarīkot dzeršanu.
«Ir gadījies, ka kāds ienāk centrā un, samaksājot noteikto cenu,
dodas mazgāties uz dušām, bet viņa «kolēģis» pa logu cenšas padot
šņabja pudeli, lai pēc tam arī pats nāktu telpās. Bet šādi
izgājieni te netiek pieļauti, un, vienreiz aizraidīti, noteikumu
ignorētāji atpakaļ vairs nenāk. Kārtībai ir jābūt, tā arī te tiek
nodrošināta,» teic I.Leite. Bet L.Ronzina, atzīstot, ka vidēji
mēnesī centrā veļas mazgāšanas pakalpojumus izmanto ap 160, bet
iespēju ieiet dušā – ap 150 cilvēku, teic, ka nupat aktuāls kļūst
jautājums par veļas mašīnu maiņu. «Centrā ir ierīkotas labas,
modernas veļas mazgājamās mašīnas, taču tās nav paredzētas tik
intensīvai, profesionāla līmeņa cienīgai izmantošanai. Reti kuru
dienu kāda no veļas mašīnām tiek izmantota tikai vienas vai divu
veļas «porciju» mazgāšanai. Lielākoties tās griežas visu dienu,
attiecīgi arī mums gadās piedzīvot, ka kāda no mašīnām «niķojas».
Pagaidām gan mūsu pašu meistari ir tikuši galā ar visām ķibelēm,
taču, zinot, ka to izmantošanas intensitāte var tikai augt, nevis
samazināties – pilsētā ir ļoti daudz cilvēku, kas būtu tiesīgi
izmantot mūsu pakalpojumus, bet tos vēl neizmanto –, plānojam arī
profesionālas tehnikas iegādi. Tiesa, tā būs atkarīga no budžeta
iedalītajiem līdzekļiem. Zinot šā brīža taupības režīmu, nav
izslēgta iespēja, ka pirkumu nāksies arī uz laiku atlikt,» stāsta
L.Ronzina. 
Higiēnas centra klientu loks var paplašināties
Vienlaikus tiek gādāts arī par citām izmaiņām. Tā visu oktobri
Higiēnas centrā turpinās klientu aptauja, lai noskaidrotu viņu
viedokli par centra darbu, tā pakalpojumiem. «Šobrīd centrs strādā
katru darba dienu, bet lielākā aktivitāte jūtama pirmdienās.
Iespējams, iedzīvotājiem būtu ērtāk, ja centrs strādātu piemēram,
daļu sestdienas vai svētdienas, bet slēgts būtu piektdienā vai
ceturtdienā. Šo un arī citus jautājumus ceram noskaidrot aptaujā,»
stāsta L.Ronzina, piebilstot, ka vienlaikus notiek arī darbs pie
centra iekšējās kārtības noteikumu pilnveides, kas vairos gan
apmeklētāju atbildību, gan arī tiesības. «Centra ģērbtuvēs pie
dušas telpām esam ierīkojuši slēdzamus skapīšus un vēlamies, lai
apmeklētāji tos arī izmanto. Tas ļautu vairāk nodrošināties pret
negodprātīgiem iedzīvotājiem un zādzībām – pagaidām gan ar tām
neesam saskārušies, bet papildus punkts noteikumos to nodrošinātu
arī turpmāk. Tāpat vēlamies paredzēt punktu, kas nosaka: atnesot
mazgāt veļu, klientam jāiesniedz arī saraksts ar apģērbu skaitu,
precīzāk vēlamies noteikt dušu izmantošanas laiku un citas lietas,
kas vairos precizitāti un kārtību,» teic Sociālo pakalpojumu
nodaļas vadītāja, piebilstot, ka šobrīd noteikumu papildinājumi
esot saskaņošanā pie Jelgavas domes juristiem. L.Ronzina atzīst, ka
pilsētā ir vairāk nekā 15 tūkstoši iedzīvotāju, kas būtu tiesīgi
izmantot tā pakalpojumus, tādēļ sagaidāms, ka ar laiku tā
apmeklētāju skaits tikai palielināsies. «Mēs neesam īpaši
reklamējušies, kaut arī par centra darbību esam stāstījuši katram
Sociālās pārvaldes apmeklētājam. Gribas ticēt, ka pēc publikācijas
šo iespēju izmantos arī daudzi citi, kuru dzīves kvalitātes
vairošanai to esam ieviesuši,» tā L.Ronzina.
 
Vērtē Higiēnas centra
apmeklētāji 
Inta: 
«Es nevaru teikt, ka jūtos lepna, ka šo centru izmantoju.
Tomēr ir sāpīgi apzināties, ka visu dzīvi esi kārtīgi strādājis,
bet beigās esi pliks un nabags. Tas tiešām sāp… Bet esmu
pateicīga, ka mums ir vieta, kur atnākt nomazgāties, vešu izmazgāt.
Pati vienkārši nevaru atļauties veļas mašīnu, tāpat kā pensijas
nepietiek arī, lai samaksātu par karsto ūdeni. Ja valsts mums
nespēj pienācīgas vecumdienas nodrošināt, tad jābūt pateicīgai, ka
vismaz pašvaldība gādā par to, lai mēs tās varētu nodzīvot
tīri.» 
Dace: 
«Protams, ka man šeit patīk! Un cenšos arī atnākt katru nedēļu
– nevar taču staigāt, ieaugot netīrumos! Mājās man nav karstā
ūdens, tāpēc mazgāšanās ir sarežģīta, bet te – skaisti! Atnāc uz
dušu un iznāc ārā ar pavisam citām, daudz tīrākām domām. Tiešām
prieks, ka mums ir šāda vieta. Bet, ja te vēl būtu pirtiņa, mēs
varētu būt pavisam apmierināti. Agrāk bieži braucu uz publisko
pirti, kur arī var nomazgāties, tiesa, tur tas «pasākums» ir daudz
dārgāks un, tā kā mums katrs santīms ir svarīgs, būtu grēks
neizmantot iespēju, ko sniedz Higiēnas centrs.»    
 
Gunārs:
«Jau ilgu laiku izmantoju šeit dušas un veļas mazgāšanas
pakalpojumus – varu teikt vien to, ka tas bija viens svētīgs darbs,
ko pilsēta šeit izdarīja. Mājās man ir tikai aukstais ūdens, bet tā
vārīšana ir smags un arī dārgs «pasākums». Kādreiz gāju uz pirti,
bet tur tagad piecus latus prasa – vai tad pensionārs to var
atļauties? Te cenas ir pieņemamas un ūdens mazgā tikpat tīri… Bet
tas, ko esmu dzirdējis arī citus sakām, ka šeit pirti varētu
ierīkot, no tiesas būtu svētīgi – veciem kauliem patīk, ja tos
kārtīgi izsilda.»
Valentīna: 
«Es jums nevaru pateikt, cik laimīga esmu, ka uzzināju par
Higiēnas centru. Nāku šurp kopš septembra un arī draugiem,
kaimiņiem to iesaku. Mājās man nav karstā ūdens, bet apkārt staigāt
sašmucējies arī nevar, tāpēc biju spiesta katru nedēļu braukt uz
Pārlielupi, kur ir publiskā pirts. Bet nu teikšu, kā ir, –
salīdzināt nevar ne to kvalitāti, ne maksu, kas ir vienā un otrā
vietā. Par pirti man bija jāmaksā trīs ar pusi latu plus vēl par
biļeti autobusā, bet tagad es varu šurp ērti ar riteni atbraukt, un
tie 50 santīmi ir daudz mazāks «sitiens» pa maciņu. Un te arī
cilvēki labi strādā, telpas smukas… Nu ļoti feina vieta šis
Higiēnas centrs, esmu bezgala pateicīga.»
Jāzeps un Tija: 
«Dzīvojam tepat netālu un šurp nākam ar prieku. Pašiem mājās
ir tikai aukstā ūdens pieslēgums, bet karsto varam dabūt, kurinot
titāna krāsni. Tas nav ne vienkārši, ne arī lēti, tāpēc labāk
atnākam reizi nedēļā šurp nomazgāties un dzīvojam viegli. Un arī
publika šeit ir normāla, katrā ziņā ne nepatīkama, tāpēc nevienu
ļaunu vārdu nevaru sacīt. Tikai paldies.»