19.4 °C, 1.2 m/s, 61.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāVērtē vides pieejamību sabiedriskajos objektos
Vērtē vides pieejamību sabiedriskajos objektos
30/09/2019

Ikgadējā pilsētas vides monitoringā, kas šogad norisinājās 27. septembrī, ekspertu grupa apsekoja vairākus objektus un ēkas pilsētā, lai skaidrotu, kādas šajās vietās ir galvenās pieejamības problēmas cilvēkiem ar kustību, redzes un dzirdes traucējumiem, pensionāriem, jaunajām māmiņām un citām personām ar īpašām vajadzībām.

Vides monitoringu Jelgavā organizē Jelgavas
pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrības integrācijas
pārvalde (SIP) kopā ar Jelgavas Sociālo lietu pārvaldi. Šogad vides
pieejamības monitoringā piedalījās SIP speciāliste darbam ar
senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Sņežana Zenovjeva,
ergoterapeite Lauma Babre, Jelgavas sieviešu invalīdu organizācijas
«Zvaigzne» vadītāja Dzintra Saulkalne, kā arī vides pieejamības
eksperti Kārlis Rūba un Ilze Makarova-Makaronoka, kura ir arī
Latvijas Neredzīgo biedrības Jelgavas teritoriālās organizācijas
vadītāja. Kopumā pilsētā tika apsekoti un vērtēti seši objekti.

Vispirms monitoringa grupa apmeklēja trīs
līdz šim neapsekotus objektus, kuri izvēlēti, balstoties uz
ieteikumiem, kas ikdienā tiek saņemti no invalīdiem un citām
personām ar ierobežotu mobilitāti. Pēc tam monitorings turpinājās
objektos, kas apsekoti pagājušajā gadā un kuros fiksētas problēmas.
Dienas laikā apmeklēta Lielupes nostiprinātā krasta josla Pils
salā, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) peldbaseins,
ārstu prakse Sudrabu Edžus ielā 9/6, bankas «Citadele» filiāle
Mātera ielā, kā arī tirdzniecības centri «Rio» un «Pērnava».

Apmeklējot dienas pirmo objektu –
nostiprināto Lielupes krasta joslu Pils salā – eksperti
secināja, ka piekļūšana krasta malai cilvēkam ratiņkrēslā nav
iespējama. Taču Jelgavas Būvvaldes vadītājas vietniece Zeltīte
Bīmane un pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes
vecākā projektu vadītāja Daina Traidase skaidroja, ka šajā vietā
pašvaldība realizē projektu «Airēšanas bāzes būvniecība, 1. kārta –
Lielupes krasta nostiprināšana Pils salā, Jelgavā». Tas nozīmē, ka
Lielupes krastā pašvaldība paredz izveidot modernu airēšanas bāzi
un attīstīt ūdens sporta veidus Jelgavā. Tieši tāpēc šis objekts
būtiski atšķiras no, piemēram, pašvaldības izveidotajām promenādēm
Lielupes un Driksas krastos, kas paredzētas kā atpūtas un
rekreācijas zonas pilsētniekiem un viesiem. Vienlaikus gan
D.Traidase uzsver, ka jebkurā projektā, ko pilsētā realizē, tiek
vērtēta gan pieeja pie ceļa, gan vides pieejamības vadlīnijas.
«Šajā gadījumā šī ir vairāk inženiertehniska būve, lai nodrošinātu
sportistu un ūdens sporta veidu tehniskā ekipējuma piekļuvi
krastam.» Tāpat viņa norādīja, ka šobrīd īstenota tikai projekta
pirmā kārta. Turpinot tālāku darbu pie projekta, iespējams
tajā integrēt vairāk elementu, lai uzlabotu piekļūšanu, kā arī
vispārēju ērtību personām ar kustību traucējumiem. Eksperti
rosināja, ka būtu nepieciešams vismaz nākamajā projekta kārtā
ieplānot soliņus arī augstāk krastā, no kurienes uz ūdens notiekošo
varētu ērti vērot cilvēki ar kustību traucējumiem. D.Traidase,
atbildot uz šādu ierosinājumu, uzsvēra, ka to iespējams risināt
projekta otrajā kārtā. «Tāpat būtu jāsaliek arī informatīvas zīmes
par to, kāda ir vides pieejamība,» piebilst vides pieejamības
eksperte I.Makarova-Makaronoka.

Nākamais objekts, kuru apmeklēja vides
monitoringa eksperti, bija LLU peldbaseins. Tajā cilvēkam
ratiņkrēslā ieeja pa priekšējām durvīm nav iespējama, jo nav
izveidots panduss, pa kuru uzbraukt. Eksperti tikās ar LLU sporta
centra direktoru Jāni Vītolu, kurš viņus iepazīstināja ar ēku.
Kopīgi tika pārrunāti gan vides pieejamības trūkumi, gan
pozitīvais. Kā pozitīvs vides pieejamības uzlabojums tika atzīti
skapīši atjaunotajās peldbaseina ģērbtuvēs, kuru plauktu augstums
nodrošina ērtu mantu novietošanu īpaši bērniem un cilvēkiem ar
kustību ierobežojumiem. Tāpat J.Vītols ekspertus informēja par
iespēju cilvēkiem ar kustību traucējumiem piekļūt ēkā esošajai
sporta zālei pa avārijas durvīm, kas atrodas ēkas otrā pusē. Tiesa,
jāņem vērā, ka šādu piekļuvi var nodrošināt plānotu publisku sporta
nodarbību laikā. Apsekojot ēkas iekšpusi, eksperti atzīmēja arī
tādus pilnveidojamus elementus kā kāpņu marķējums, durvju sliekšņu
augstums un nepieciešamība pēc ērtākas piekļuves baseinam.
Noslēdzot monitoringu šajā objektā, I. Makarova-Makaronoka uzteica
sporta nama pārstāvju atsaucību, uzklausot ekspertu atziņas un
ieteikumus vides pieejamības attīšanai.

Kā noslēdzošais jaunais objekts vides
monitoringa ietvaros tika apmeklēta ēka Sudrabu Edžus ielā 9/6,
kurā atrodas ārsta prakses. Šajā objektā galvenā vides pieejamības
problēma ir kāpnes uz otro stāvu. Personām ratiņkrēslā tur tikt nav
iespējams. Tāpat pie ēkas vietām ir nevienmērīgs bruģa segums, kas
arī var apgrūtināt pārvietošanos.

Monitorings turpinājās, ekspertiem apmeklējot
objektus, kas apsekoti pagājušogad un kuros tika fiksētas
problēmas. Bankas «Citadele» filiālē Mātera ielā grūtības cilvēkiem
ratiņkrēslos turpina sagādāt smagās durvis, jo ne visiem ir
pietiekami daudz spēka tās atvērt. Pozitīvi tika novērtēta bankas
darbinieku atsaucība, sagaidot klientus, kuri ir gatavi palīdzēt
arī personām ar kustību traucējumiem. Lai uzlabotu iespēju sniegt
palīdzību, eksperti ieteica pie durvīm ierīkot pogu darbinieka
izsaukšanai. Tika apmeklēti arī tirdzniecības centri «Rio» un
«Pērnava». 2018. gada apsekojumā abās tirdzniecības vietās tika
fiksēta pandusa kāpuma attiecības neatbilstība prasībām, kā arī
ieteikts marķēt veikalu stiklotās sienas, lai mazinātu personu ar
redzes traucējumiem savainošanās risku. Izmaiņas tirdzniecības
centru vides pieejamībā ekspertu komanda nesaskatīja.

Veiktajiem apsekojumiem sekos iegūtās
informācijas kopsavilkums, kas tiks prezentēts pašvaldības
Sabiedrības integrācijas komisijai, uz sarunu aicinot arī apsekoto
objektu pārstāvjus. Viena no vides monitoringa organizatorēm
S.Zenovjeva skaidro: «Svarīgi ir saprast, ka vides monitoringa
mērķis nav bārt objektu īpašniekus, bet gan palīdzēt cilvēkiem. Mēs
aicinām cilvēkus uz sarunu un vēlamies veicināt domāšanu par tām
problēmām, ar kurām ikdienā sastopas cilvēki ar kustību
traucējumiem.» Tāpat viņa uzsver, ka pie vides monitoringa
rīkotājiem un ekspertiem iespējams vērsties ar neskaidrībām, kuras,
iespējams, radušās saistībā ar ieteikumiem un vides pieejamības
prasībām. «Prezentējot mūsu secinājumus un tiekoties ar
pārstāvjiem, mēs esam gatavi atbildēt uz jautājumiem un ieteikt,
pie kā vērsties. Jo daudzu problēmu risināšana neprasa lielus
ieguldījumus, piemēram, uzlikt uzlīmi uz stikla, lai cilvēks tajā
neskrien. Tas neko daudz nemaksā, bet cilvēkam ar redzes
traucējumiem var būtiski palīdzēt ikdienā,» komentē
S.Zenovjeva.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»