Šis ir trešais gads, kad ar īpašu programmu jelgavniekiem tiks piedāvāti dažādi veselību veicinoši pasākumi. «Gaidīt ātrus un precīzi izmērāmus rezultātus šajā jomā nevaram, jo salīdzināt, piemēram, sirds un asinsvadu vai onkoloģisko saslimšanu pacientu skaitu pa gadiem nebūtu korekti. Pašvaldības izstrādātā Veselības veicināšanas programma ir ilgtermiņa ieguldījums sabiedrības veselības uzlabošanā. Cilvēkiem ir jādod iespēja rūpēties par savu veselību, jo tā ir vislielākā vērtība visa mūža garumā,» norāda Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece sociālo lietu, veselības un kultūras jautājumu programmā Rita Vectirāne.
Agrāk mūsu pilsētā darbojās Atkarību profilakses komisija, bet, saprotot, ka atkarību problēmas nav risināmas atrauti no personas kopējās veselības un pārējām indivīda vajadzībām, 2015. gadā tika izstrādāta Veselības veicināšanas programma, kurā iekļauti arī atkarību profilakses jautājumi. Pirmajā gadā jelgavniekiem tika piedāvāti dažādi pasākumi Veselības nedēļas laikā, bet pērn tie jau notika gandrīz visa gada garumā. Šajā un turpmākos divus gadus Veselības veicināšanas programmā iestrādātās aktivitātes Jelgavā tiks īstenotas, realizējot ES projektu ar simtprocentīgu finansējumu 638 000 eiro apmērā.
R.Vectirāne sarunā ar portālu www.jelgavasvestnesis.lv iepazīstina ar pašvaldības iecerēm sabiedrības veselības uzlabošanā un izglītošanā, uzsverot: lai īstenotu šādu programmu, ļoti svarīga ir sadarbība starp pašvaldību un iedzīvotājiem.
Kas nosaka nepieciešamību pēc Veselības veicināšanas programmas pašvaldībā?
Veselība ir būtiskākais cilvēka resurss, kas iet roku rokā ar visām pārējām jomām, tāpēc par to ir jārūpējas, turklāt tas jādara pareizi. Esam veikuši līdzšinējo aktivitāšu analīzi, un tā apliecina, ka jelgavnieki kļūst aktīvāki. 2015. gadā dažādās Veselības veicināšanas programmas aktivitātēs piedalījās 29 000 cilvēku, bet 2016. gada pasākumos – 37 500 cilvēku. Tas ir pavērsiens kopējās situācijas uzlabošanā. Mūsu mērķis ir veselības veicināšanas pasākumos iesaistīt arvien vairāk cilvēku, un tas ir panākams tikai ar pasākumu daudzveidību: piedāvājumam jābūt plašam, lai katrs – bērns, jaunietis, strādājošais vai seniors – atrastu ko saistošu sev. Plānots, ka šogad aktivitātes sāksies jūnijā, un ar tām plašāk iepazīstināsim tuvākajā laikā.
Kādi jaunievedumi šogad paredzēti?
Uzsvars tiks likts uz fiziskajām aktivitātēm. Izvērtējot demogrāfiskos datus, redzam, ka Jelgavā pēdējos gados pieaug bērnu un senioru skaits, un šīs grupas ir arī ES finansētā projekta mērķgrupas kopā ar trūcīgajām personām un cilvēkiem ar invaliditāti. No nākamā mācību gada visu pilsētas pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem no četru gadu vecuma būs nodrošināta bezmaksas peldētapmācība. Iespēja bez maksas apmeklēt peldēšanas nodarbības būs arī senioriem. Šo aktivitāti koordinēs Sociālo lietu pārvalde, kas informēs par iespēju pieteikties nodarbībām. Tāpat seniori varēs izmantot līdzšinējo atlaižu sistēmu peldēšanas nodarbībām, kas desmit reižu abonementu ļauj iegādāties par 12 eiro.
Brīvdabas aktivitāšu klāstu plānots dažādot, piedāvājot vairāk nodarbību trenera pavadībā. Vairāk strādāsim arī pie sabiedrības izglītošanas par pilsētā izveidoto āra trenažieru laukumu izmantošanu, jo tie pagaidām vēl tiek izmantoti samērā kūtri. Esam uzrunājuši arī šajā jomā strādājošos uzņēmējus, lai varētu nodrošināt aktivitātes pilsētas sporta zālēs, maksimāli pārklājot visu pilsētas teritoriju un sniedzot iespēju apmeklēt nodarbības tuvāk dzīvesvietai. Pašvaldības atbalsts paredzēts arī sporta klubiem, kuri piedāvās fiziskās aktivitātes cilvēkiem ar invaliditāti. Kopumā visas šogad plānotās aktivitātes varētu iedalīt piecos lielos blokos: fiziskās aktivitātes; veselīgs uzturs; atkarību profilakse; garīgā veselība un ģimenes veselība.
Kas iecerēts pārējos aktivitāšu blokos?
Organizēsim lekcijas un seminārus, izglītojot interesentus par konkrētām tēmām, piemēram, par attiecībām ģimenē, vardarbību pret bērniem. Tāpat rīkosim preventīvus un izglītojošus pasākumus par emocionālo bērnu audzināšanu, izdegšanas sindromu un citām tēmām. Pieaugot bērnu un senioru īpatsvaram, slodze uz strādājošo tikai palielinās, tāpēc ir svarīgi zināt, kā sev palīdzēt. Izglītosim arī par atkarību jautājumiem. Pēc Sociālo lietu pārvaldes Atkarību profilakses punkta datiem, mūsu pilsētā visieinteresētākie dažādu neatļauto, apreibinošo vielu izmēģināšanā ir 7. – 9. klašu skolēni. Vienlaikus viņi ir arī atvērti dažādām izglītojošām aktivitātēm, tādēļ prioritāri strādāsim tieši ar pamatskolas pēdējo klašu audzēkņiem, nodarbībās apskatot dažādus atkarību veidus, tostarp no interneta, kas ir šā brīža aktualitāte.
Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra 3. stāvā tiek veidota Veselības laboratorija. Tas būs izglītojošs kabinets, kurā interaktīvā veidā varēs iepazīt cilvēka organismu: kādas mums pašiem ir iespējas rūpēties par to, kā uzturs ietekmē mūsu labsajūtu un veselību, kas ietekmē mūsu iespējas saslimt. Šogad Veselības laboratoriju plānots izveidot un aprīkot, bet nodarbības tajā iecerēts rīkot no nākamā gada. Paredzētā mērķauditorija ir bērni un jaunieši.
Projektā atvēlēti līdzekļi arī veselības veicināšanas svētku organizēšanai. Šogad tie plānoti vienlaikus ar Piena, maizes un medus svētkiem skvērā aiz kultūras nama. Svētku programmā paredzētas izglītojošas un fiziskas aktivitātes, paraugdemonstrējumi, veselīga dzīvesveida popularizēšana un vēl daudz kas cits. Veselības veicināšanas pamatā ir rūpes par cilvēka dzīvesveidu – gan bērndārznieka, gan seniora vecumā.
Veselība ir cieši saistīta arī ar medicīnu, bet valstī kopumā šī joma joprojām nav sakārtota.
Latvijā ir visaugstākais novēršamās mirstības rādītājs ES, un tas liecina, ka šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Raugoties no pašvaldības atbildības loka, pilsētā esam izdarījuši gandrīz visu iespējamo: mums ir vairākas medicīnas iestādes, pašvaldība rūpējas, lai pilsētā būtu pieejami kvalificēti medicīnas speciālisti, nodrošina atbalstu medicīnas pakalpojumu saņemšanai sociālā riska grupām. Pārējos gadījumos par pakalpojumu pieejamību atbildīga ir valsts, kuras funkcija ir apmaksāt speciālistu darbu. Mēs nevaram piespiest zobārstus ārstēt bērnus, ja atsevišķos gadījumos valsts aprēķinātais tarifs nesedz pat pašizmaksu. Lai risinātu šo jautājumu, valsts līmenī jāpalielina iedzīvotāju veselības aprūpes kvotas un jāpārskata atsevišķu pakalpojumu tarifi, jo, ja tas netiks darīts, medicīnas pakalpojumu saņemšana prasīs arvien lielāku iedzīvotāju līdzfinansējumu, ko daudzi nevarēs atļauties. No veselības ministres Andas Čakšas esam saņēmuši solījumu, ka tas tiks darīts kopējās veselības reformas laikā.
Lai paplašinātu pilsētā sniegto veselības veicināšanas pakalpojumu loku, jau šopavasar senioru centrā «Sadraudzība» tiks atvērta Veselības istaba, kas senioriem ļaus uzraudzīt savu veselības stāvokli un pie speciālista medicīnas iestādē vērsties tikai pamatotās situācijās. Plānots, ka kabinetā divas reizes nedēļā senioriem bez maksas nepieciešamās pārbaudes veiks un konsultēs veselības veicināšanas speciālists.
Valsts līmeņa problēma ir arī mediķu un it īpaši medicīnas māsu atalgojums. Medicīnas māsu darba kvalitāte, attieksme un atbildības izjūta ir tikpat svarīga kā ārstu darbs. Lai sniegtu atbalstu medicīnas māsām, pašvaldības ārstniecības iestādēs plānojam nodrošināt līdzfinansējumu resertifikācijas kursiem, kas ir obligāti ik pēc diviem gadiem un par kuriem šobrīd māsas maksā pašas.
Nav noslēpums, ka ir personas, kas izmanto sociālās palīdzības sistēmu ļaunprātīgi un sāk dzīvot parazitējošu dzīvesveidu. Ko pašvaldība var darīt, lai mazinātu šādu iespēju?
Šobrīd Jelgavā trūcīgo personu skaits ir zemāks, nekā bija tā sauktajos treknajos gados, tāpēc parazitēšana drīzāk ir izņēmums, nevis sistēma. Jāteic, ka šajā jomā gan valstī, gan pašvaldībā tiek veidota dīkdienim nelojāla sistēma. Piemēram, no 1. aprīļa, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu, jānostrādā 12, nevis deviņi mēneši, kā bija līdz šim.
Bet mums ir cita problēma – joprojām ir cilvēki ar ļoti zemu izglītības līmeni un nepietiekamām prasmēm, kuriem ir grūti iesaistīties darba tirgū, jo pieprasījums pēc tāda darbaspēka samazinās. Bet cilvēkam darba tirgū jābūt līdz 65 gadiem, tāpēc aktuāla ir mūžizglītība. Lielākais izaicinājums ir izaudzināt jauniešus, kas redz nepieciešamību pēc veselības un kvalitatīvas izglītības. Vienlaikus būtiski ir veicināt jauniešu uzņēmējpratību. Mums ir jāpārvar «ko nu es?» un jāpāriet pie «kurš cits, ja ne es?!», nodrošinot vismaz sevi.
Visas šīs jomas – izglītība, sociālā joma, medicīna –, tāpat kā daudzas citas, saskaras ar speciālistu trūkumu, kam viens no iemesliem ir zemais atalgojums. Pašvaldība strādā pie mājokļu politikas izveides, vienlaikus risinot arī speciālistu piesaisti darba tirgū.
Jā, pašvaldība ir radusi iespēju nodrošināt ar dienesta dzīvokli speciālistus tajās jomās, kurās to trūkst. Šobrīd ir izīrēti 24 dzīvokļi – visvairāk šo pakalpojumu izmantojuši pedagogi, bet ir arī sporta treneri, mediķi, policisti. Šobrīd rindā uz dienesta dzīvokli ir sešas personas.
Ja pašvaldības dzīvokļi nav pieprasīti kā sociālā palīdzība, piešķiram tiem dienesta dzīvokļa statusu un izīrējam speciālistiem, bet nākotnē, lai risinātu šo jautājumu, plānots būvēt pašvaldības īres namu, kas būtu paredzēts ne tikai speciālistiem, bet arī ģimenēm ar bērniem, jo īres tirgus Jelgavā attiecībā pret ģimeņu ienākumiem ir dārgs. Īres nama celtniecību varētu sākt 2018. gadā.
Veselības veicināšanas programmas aktivitāšu apmeklējums 2016. gadā
Kopā – 37 500 cilvēki, no tiem:
• 42% bērni,
• 37% pieaugušie,
• 21% seniori.
Avots: Sociālo lietu pārvaldes Veselības aprūpes un veicināšanas nodaļa
Foto: Austris Auziņš
4.1 °C,
4.4 m/s,
90.2 % 
4.1 °C,
4.4 m/s,
90.2 %