24.5 °C, 2.5 m/s, 51.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«VID nav vajadzīgs beigts nodokļu maksātājs»
«VID nav vajadzīgs beigts nodokļu maksātājs»
01/05/2011

Valdība šogad plāno valsts budžetā no ēnu ekonomikas iekasēt papildu 45 miljonus latu. Taču nav īsti skaidrs, ar kādiem soļiem to grasās panākt, ja joprojām valstī ir virkne likumu, kas teorētiski paredz budžeta ieņēmumus, bet praktiski tas tā arī paliek tikai «uz papīra», jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) vienkārši nespēj šos nodokļus iekasēt. Vēl vairāk – Latvijas Darba devēju konfederācija jau paziņojusi, ka valdības un starptautisko aizdevēju lēmumi par nodokļu celšanu tikai veicinās ēnu ekonomiku. LLU Ekonomikas fakultātes Grāmatvedības un finanšu katedras docente Inguna Leibus gan spriež, ka tā gluži vis neesot VID nevarēšana. «VID ir vajadzīgs dzīvs, nevis beigts nodokļu maksātājs,» viņa lakoniski nosaka.

Kristīne Langenfelde

Valdība šogad plāno valsts budžetā no ēnu ekonomikas
iekasēt papildu 45 miljonus latu. Taču nav īsti skaidrs, ar kādiem
soļiem to grasās panākt, ja joprojām valstī ir virkne likumu, kas
teorētiski paredz budžeta ieņēmumus, bet praktiski tas tā arī
paliek tikai «uz papīra», jo Valsts ieņēmumu dienests (VID)
vienkārši nespēj šos nodokļus iekasēt. Vēl vairāk – Latvijas Darba
devēju konfederācija jau paziņojusi, ka valdības un starptautisko
aizdevēju lēmumi par nodokļu celšanu tikai veicinās ēnu ekonomiku.
LLU Ekonomikas fakultātes Grāmatvedības un finanšu katedras docente
Inguna Leibus gan spriež, ka tā gluži vis neesot VID nevarēšana.
«VID ir vajadzīgs dzīvs, nevis beigts nodokļu maksātājs,» viņa
lakoniski nosaka.

Tomēr arī viņai, vērojot, kas notiek Latvijas ekonomikā, nav
pārliecības, ka budžeta ieņēmumi šogad varētu papildināties ar tik
ievērojamiem līdzekļiem. «Kad mūsu valstī nodokļi tika iekasēti
vislabāk, kad ēnu ekonomika samazinājās? Tas bija 2008. gads, kad
sabiedrība juta vismaz kaut kādu stabilitāti. Cilvēks sāka saprast,
kāpēc maksāt nodokļus, ko viņš no tā iegūst: tās pašas māmiņu
algas, pensijas, bezdarbnieka pabalstus – sociālās garantijas.
Ienākumi auga, un cilvēks vēlējās sevi sociāli aizsargāt. Bet kas
ir šodien? Pazudusi pārliecība, ka, maksājot arvien lielākus
nodokļus, esmu sociāli aizsargāts – nav pārskatāms šo maksāto
nodokļu izlietojums. Tieši tas ir jāmaina,» spriež I.Leibus.

Kāpēc, jūsuprāt, ir tā, ka ēnu ekonomikas realitāti izjūt
katrs – gan darba devējs, gan uzņēmējs, gan tie paši nodokļu
iekasētāji –, bet publiski par to runā tikai retais? Arī Jelgavā
nav mazums uzņēmumu, kuros darbinieki oficiāli strādā pusslodzi,
saņem pusi no minimālās algas un kā pašsaprotamu uztver pilnu darba
laiku un to, ka pārējais tiek maksāts aploksnē.

Diemžēl tā ir šodienas realitāte – ja šis pats uzņēmums maksātu
visus valsts noteiktos nodokļus, viņš vienkārši nogrimtu… Viņam
nav citas iespējas. Manuprāt, šeit būtiskāks ir cits jautājums –
kāpēc mūsu valstī vislielākais nodokļu slogs ir tieši darbaspēkam?
Ne jau nodokļu likmes ir lielas, bet gan ārkārtīgi maza ar ienākuma
nodokli neapliekamo ienākumu daļa: neapliekamais minimums – 45
lati, atvieglojumi par apgādājamo – 70 lati mēnesī, kas ir
vismazākās summas ES dalībvalstīs. Tāpēc nodokļu īpatsvars kopējās
darbaspēka izmaksās ir ļoti liels. Līdz ar to uzņēmējs, kas spiests
ekonomēt, visvairāk var ieekonomēt tieši uz strādājošo nodokļiem.
Pārsteidz Grieķija, kas ir līdzīgā situācijā kā Latvija, jo arī to
skāra pamatīga finanšu krīze un bija nepieciešama starptautisko
aizdevēju palīdzība. Tur neapliekamais minimums no algas ir 1000
eiro mēnesī…

Protams, par nodokļu sistēmu Latvijā var diskutēt, bet es
uzskatu, ka savlaicīgi vajadzēja celt nodokļus lielajiem
nekustamajiem īpašumiem, ienākumam no kapitāla, «burbuļa» gados
nekustamā īpašuma pārdošana notika bez jebkādiem nodokļiem – bija
virkne iespēju, kas ir palaistas garām.

Un tagad šīs garām palaistās iespējas izjūt uzņēmējs un
strādājošais, kas dažādos veidos meklē un arī atrod iespējas
nemaksāt nodokļus. Vēl nesen intervijā ar Jelgavas Sociālo lietu
pārvaldes vadītāju izskanēja paradoksāla frāze – mūsu pilsētā ir
frizieres, kas mēnesī pelna piecus latus… Bet šo pašu frizieru
pakalpojumus izmanto arī VID darbinieki! Vai, jūsuprāt, tā ir
nespēja vai nevēlēšanās redzēt acīmredzamo?

Nedomāju, ka kāds to vēl nav pamanījis – it sevišķi tajās jomās,
kur norēķini notiek skaidrā naudā, cilvēki uzrāda krietni mazākus
ienākumus nekā tie ir patiesībā. Brīžiem pat nesamērīgi mazus, lai
tikai izvairītos no nodokļu nomaksas. Protams, tam būtu jārada
aizdomas nodokļu iekasētājos – ja jau cilvēks gadiem strādā darba
vietā, kur alga pat nesasniedz 100 latus mēnesī, bet vienlaikus
viņš spēj uzturēt ģimeni, tad kaut kas īsti kārtībā tur nav… Taču
es nedomāju, ka šajā gadījumā VID vienkārši nevēlētos krāmēties ar
tik maziem nodokļu maksātājiem. Manuprāt, te lomu spēlē tāda kā
savstarpējā solidaritāte. Padomājiet – pilsēta neliela, cits citu
pazīst, tas pats nodokļu iekasētājs, kura alga arī, starp citu,
gadu no gada tiek tikai samazināta, ļoti labi saprot, ka tas
strādājošais knapi savelk kopā galus.

Bet tas jau nav tikai šādos individuālos kontaktos – tikpat
labi arī palielos uzņēmumos, kur tāpat skaidrs, ka darbinieks
nestrādā pusslodzi, bet saņem pusi no minimālās algas.

Piekrītu, bet arī te ir skaidrs – ja VID skrupulozi iekasēs visus
nodokļus un veiks visus likumīgos uzrēķinus, valsts zaudēs vēl
vienu nodokļu maksātāju. Bet VID ir vajadzīgs dzīvs nodokļu
maksātājs. Tāda ir realitāte. Nedomāju, ka pareizākais būtu šos
nodokļu nemaksātājus pa vienam mēģināt izķert – te represīvās
metodes vairs nepalīdzēs, ir jādomā, kā glābt sociālās
apdrošināšanas sistēmu, kā padarīt saprotamāku un lietderīgāku
nodokļu izlietojumu, lai pamazām arī mūsu valstī kļūtu prestiži
maksāt nodokļus.

Tad jau sanāk, ka mums ir nodokļi, kurus virkne sabiedrības
locekļu negrasās maksāt un VID arī nemēģina iekasēt…

Es nesen dzirdēju skaitli – Latvijā patentmaksu (fiksēts maksājums,
kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās
apdrošināšanas obligātās iemaksas – red.) maksā ap 170 cilvēku, bet
šo nodokli var izvēlēties maksāt ap 60 profesiju pārstāvji. Vai tas
nav kārtējais absurds? Valsts izstrādājusi kārtību, lēmusi,
spriedusi, bet rezultāta nekāda – ne tas cilvēkiem vajadzīgs, ne
valstij no tā ienākums. Tikpat neloģiski šķiet katrreiz klausīties,
kā valsts, ieviešot jaunu nodokli, jau paredz pesimistiskākās
prognozes tā iekasēšanā, apzinoties, ka ne visi nodokli maksās.
Viens no tādiem spilgtākajiem piemēriem ir tie tūkstoši cilvēku,
kas devušies peļņā uz ārzemēm. Tas nav nekāds jaunums, mūsu valstī
jau gadiem likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli nosaka, ka tiem
rezidentiem, kuri strādā ārvalstīs, nodokļi ir jāmaksā arī Latvijā.
Taču – cik no viņiem šos nodokļus maksā? Sākumā VID vispār neķērās
viņiem klāt, atrunājās, ka neesot pietiekami daudz informācijas,
turklāt daudzi tur strādāja nelegāli. Tagad varbūt situācija
nedaudz mainās, taču arī šis ir piemērs, kas liek padomāt – vai ir
vērts izstrādāt likumus, ko neviens nepilda jeb, kā daļa
sabiedrības uzskata, pilda tikai muļķīši?

Nesen man praksē gadījās izbaudīt vēl vienu kārtējo nepārdomāto
likumu – trīs darījumi gadā, un tev ir jāreģistrējas kā
saimnieciskās darbības veicējam. Nu tad padomājiet! Kāda projekta
kontekstā konsultēju Zemgales amatniekus, un likumiski man nācās
tām pensionāru tantītēm stāstīt, ka gadījumā, ja viņas gadā pārdod
trīs pārus pašu noadītu zeķu, viņām jāreģistrējas kā saimnieciskās
darbības veicējām. Kā vienkāršākais variants ir izvēlēties fiksēto
ienākuma nodokli, jo tādā gadījumā valstij jānomaksā pieci procenti
no apgrozījuma. Taču tas vēl nav viss – vispirms ir jāmaksā avansa
maksājums 25 lati… Saprotams, ka valsts grib paņemt no katra, no
kura vien ir iespējams, bet vai tas dažbrīd jau nekļūst par
neloģisku pašmērķi? Ko šajā gadījumā var paņemt no pensionāra,
kuram šis pārdotais zeķu pāris tik vien ļauj, kā pieplusot latu pie
savas pensijas?

Tikpat paradoksāli bija VID centieni izķert zemniekus, kas
brauca uz Rīgu sniegu šķūrēt – vai tik nebūs ielējuši bākā
lauksaimniecībai paredzēto bezakcīzes degvielu? Taču tajā pašā
laikā nodokļu iekasētājus maz uztrauc klaji sludinājumi sociālajos
tīklos, kur piedāvā lēto degvielu…

Tas patiesi ir apbrīnojami, cik droša kļūst ēnu ekonomika valstī –
šodien jau tiešām pat publiskā telpā vairs nav brīnums ieraudzīt
piedāvājumus ar nelegālām precēm. Tas ir vēl viens darba lauks,
kuram ķeroties klāt var celt nodokļu iekasētāju prestižu.

Bet kā ir ar to uzņēmēju, kurš cenšas visus nodokļus maksāt
godīgi – vai uzņēmējs jūt, ka valsts par viņu sāk domāt, jo formāli
atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai solījušas teju visas pēdējo
gadu valdības? Šobrīd, krīzes apstākļos, it īpaši tiek skandēts
mazo uzņēmumu vārds, un, ja runājam par Jelgavu, arī mūsu pilsētā
vairums ir tieši mazo uzņēmumu.

Ļoti daudzus gadus atbalsts mazajiem uzņēmumiem bija tikai vārdos –
darbu nebija. Vēl vairāk – līdz šim mazie uzņēmumi, piemēram,
individuālie komersanti un pašnodarbinātie, maksāja ienākuma
nodokli pēc lielākas nodokļu likmes nekā lielākie. Bet, ja runājam
par 2010. gadu, tad es redzu divus labus darbus – mazkapitāla SIA,
kas ļauj dibināt SIA bez pamatkapitāla 2000 latu apmērā, un arī
reģistrācijas izdevumi šādā gadījumā ir mazāki. Tas noteikti ir
vērtējams kā atbalsts jaunajiem uzņēmējiem. Un otrs – mikrouzņēmuma
nodoklis, kas arī ir daudz vieglāk saprotams iesācējiem, kā arī
atvieglojums jau esošiem mazajiem uzņēmumiem. Arī manā praksē ir
bijuši piemēri, kad mazais uzņēmējs par mikrouzņēmuma nodokli saka:
«Nu es vismaz naktīs varēšu mierīgi gulēt, nebaidoties, ka kāds
mani pieķers nodokļu nemaksāšanā!» No vienas puses, tas ir viegli
saprotams: uzņēmējs nomaksā deviņus procentus no sava apgrozījuma –
mazāk atskaišu, mazāk maksājumu, darbiniekiem var atļauties maksāt
adekvāti, jo no algas nodoklis nav jāmaksā vispār –, bet, no otras
puses, jāsaprot, ka grāmatvedību tas neatvieglo, tā ir jāveic tieši
tāpat kā līdz tam. Es teiktu, ka mikrouzņēmuma nodoklis ir izdevīgs
tajā gadījumā, ja lielākie izdevumi ir darbinieku atalgojums. Nesen
kādas autostāvvietas īpašnieks tā arī atklāti man pateica, ka nav
varējis oficiāli samaksāt saviem darbiniekiem algas, jo tik lieliem
nodokļiem naudas no ienākumiem vienkārši nav pieticis, bet tagad ar
mikrouzņēmuma nodokli viņš pavisam godīgi un oficiāli maksā gan
darbiniekiem algu, gan nodokļus. Tā kā ir jau arī lietas, kas
valstī notiek pareizā virzienā un dod iespēju maksāt saprātīgus
nodokļus, nevis tikai domāt shēmas, kā no to nomaksas
izvairīties.

Foto: Ivars Veiliņš