Šodien Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz, ka no nākamā mācību gada apliecību par pamatizglītību skolēni varēs saņemt ar vienu nepietiekamu vērtējumu jeb zemāku vērtējumu par 4 ballēm, savukārt atestātu par vispārējās vidējās izglītības ieguvi varēs iegūt tikai tajā gadījumā, ja visos mācību priekšmetos vai valsts pārbaudes darbos būs iegūtas sekmīgas atzīmes.
Patlaban spēkā esošie normatīvie akti nosaka, ka apliecību par pamatizglītības ieguvi skolēns var saņemt arī tad, ja ieguvis līdz trīs nepietiekamiem vērtējumiem kādā no mācību priekšmetiem gadā vai valsts pārbaudījumos. Tas rada situāciju, ka izglītības dokumentu var saņemt, kaut arī pamatizglītības programma pilnībā nav apgūta.
Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija liecina, ka 9. klases beigās vērtējumu atsevišķos mācību priekšmetos no 1 līdz 3 ballēm 2006./07. mācību gadā saņēma 2372 skolēni, 2007./08. mācību gadā – 1475, bet 2008./09. mācību gadā – 750 skolēni. IZM skaidro, ka skolēnu skaits, kuriem ir nepietiekams vērtējums, samazinājās kopš brīža, kad tika noteiktas stingrākas prasības mācību sasniegumiem, lai skolēnu varētu pārcelt uz nākamo klasi.
Pašlaik vidusskolu var pabeigt ar diviem nepietiekamiem vērtējumiem kādā no mācību priekšmetiem gadā vai valsts pārbaudījumos. Beidzot vidusskolu, vērtējumu atsevišķos mācību priekšmetos no 1 līdz 3 ballēm 2006./07. mācību gadā saņēma 561 skolēns jeb 3,1% no absolventu kopējā skaita, 2007./08. mācību gadā – 485 jeb 2,7%, bet 2008./09. mācību gadā – 249 skolēni jeb 1,4%.
Grozījumi Vispārējās izglītības likumā veikti, lai paaugstinātu prasības izglītības ieguves kvalitātei, nodrošinātu iespēju Latvijā īstenot starptautiskas izglītības programmas, precizētu speciālās izglītības programmu īstenošanu, kā arī veiktu citus precizējošus grozījumus.
Ministru kabineta noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs, izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes, patlaban nosaka, ka 1.-4. klasē skolēnu uz nākamo klasi var pārcelt, ja viņam vienā mācību priekšmetā vērtējums ir zemāks par 4 ballēm, bet 5.-9. klasē pārceļ, ja divos mācību priekšmetos vērtējums ir zemāks par 4 ballēm. Savukārt vidusskolā pārceļ uz nākamo klasi tikai tad, ja skolēns ir sekmīgs visos mācību priekšmetos.
Grozījumi Vispārējās izglītības likumā paredz paplašināt starptautisku izglītības programmu īstenošanu Latvijā, nosakot, ka izglītības iestāde drīkst īstenot arī starptautiski atzītas, Eiropas Savienībā (ES) īstenotas vispārējās vidējās izglītības programmas atbilstoši ES normatīvajiem aktiem un Latvijai saistošiem starptautiskiem nolīgumiem, tostarp konvencijai, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus.
Pēdējo gadu laikā aizvien palielinās to cilvēku skaits, kuri darba vai dienesta pienākumu dēļ spiesti bieži pārcelties no valsts uz valsti kopā ar ģimeni, uzturoties Latvijā samērā neilgu laiku. Iespēju viņu bērniem iegūt izglītību nodrošina starptautiskas izglītības programmas, kuras tiek īstenotas daudzās valstīs.
Grozījumi Vispārējās izglītības likumā paredz arī precizēt speciālās izglītības programmu īstenošanas kārtību, veicinot šo programmu atbilstību bērnu speciālām izglītības vajadzībām, kā arī noteikt valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci, sastāvu un izveides kārtību. Grozījumos noteikts vakara (maiņu) vidusskolu pamatuzdevums, noteikta kārtība, kādā tiek organizētas mācību priekšmetu olimpiādes, kā arī veikti citi precizējoši grozījumi.
LETA