Šodien pārbaudīta vides pieejamība vairākās sabiedriskās vietās pilsētā – policijas ēkā Pētera ielā 5, trīs notāra birojos, «SEB bankā» un biroju ēkā Kalpaka ielā 16. Secinājums: par vides pieejamību pilsētā tiek domāts arvien vairāk, un rasti dažādi risinājumi, lai ēkā iekļūtu cilvēki ratiņkrēslos, māmiņas ar ratiem, cilvēki ar redzes un dzirdes traucējumiem, tikai gadās, ka ēkas saimnieki nav aizdomājušies par būtiskām niansēm.
Konkrētie objekti šogad vides pieejamības monitoringam izvēlēti, pamatojoties uz saņemtajām sūdzībām. Jāpiebilst, ka pēc apsekošanas ēku īpašnieki saņems vēstules ar norādi uz problēmām, ja tādas ir, un ieteikumus to risinājumiem.
Monitoringu pilsētā ik gadu veic Jelgavas Sociālo lietu pārvalde sadarbībā ar vides pieejamības ekspertiem, Jelgavas būvvaldes speciālistiem un Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldi. Komisijas speciālisti uz ēku Oskara Kalpaka ielā 16, kur bez uzņēmumiem strādā arī vairāki ārsti, atrodas Jelgavas neredzīgo biedrība, šoreiz devās pēc saņemtajām sūdzībām par to, ka pirms diviem gadiem ēkā izbūvēto mobilo pacēlāju nevar izmantot māmiņas ar bērnu ratiņiem, par ko vēsta arī ēkā izvietotais uzraksts. Diemžēl ēkas uzraugam, kāpēc tā, skaidrojuma nav. «Tas jāprasa īpašniekiem. Es te sēžu 24 stundas diennaktī un, ja māmiņas man palūdz, palīdzu uznest ratus,» saka sargs. Jāpiebilst, ka vides pieejamības eksperts ratiņkrēslā Kārlis Rūba, izsaucot pacēlāju, tika nogādāts augšup ēkas 1. stāvā. Vides pieejamības eksperte Ilze Makarova-Makaronoka piebilst, ka ēkā arī ir norādes, kas ir nozīmīgs palīgs redzes invalīdiem, tostarp taktīlajām uzlīmēm – uzlīmēm ar punktiņiem.
Diemžēl bez palīdzības nav iespējams iekļūt nesen renovētajā policijas ēkā Pētera ielā 5, kur pirmais šķērslis ir 12 centimetrus augstais pakāpiens, bet poga, ar kuras starpniecību varētu izsaukt palīdzību, atrodas vairāk nekā 1,5 metru augstumā. Jelgavas pilsētas pašvaldības Būvinspekcijas vadītāja Natālija Ļubina norāda, ka galvenā problēma – ēka ir kultūrvēsturiskais piemineklis, kas apgrūtina situāciju, taču viņa nenoliedz, ka risinājums tomēr ir jārod. Šobrīd cilvēks ratiņkrēslā patstāvīgi nevar nokļūt līdz policijas dežūrdaļai.
K.Rūba uzsver, ka galvenā problēma nereti ir tā, ka konkrētais uzņēmējs ēku īrē no īpašnieka un nav ieinteresēts veikt savas investīcijas, lai radītu vidi pieejamāku. Taču ir gadījumi, kur tiek rasti kopīgi risinājumi. Kā piemērs ir šodien apmeklētais notāres Dainas Andersones birojs. Viņas birojā Mātera ielā cilvēkam ratiņkrēslā nav iespējams iekļūt – tūlīt aiz ieejas durvīm to sagaida kāpnes. Taču notāre skaidro, ka šādas situācijās piedāvā mājas vizītes.
Vides pieejamības eksperti «SEB bankā» uzmanību šoreiz pievērsa rindu regulatoram, kas diemžēl ir novietots par augstu. «Bankā vēl uz monitora ir lieli burti un vienmēr personāls atsaucīgs, palīdzēs, ja nepieciešams. Taču sāpju stāsts ir «Latvijas Pasta» rindu regulators, kas ir augstu un cilvēks ratiņkrēslā to nevar aizsniegt, turklāt tur viss ir ar maziem burtiem rakstīts,» tā I.Makarova-Makaronoka.
Eksperti atzinīgi vērtē, ka ēku īpašnieki arvien vairāk aizdomājas par šo lietu un meklē risinājumus. Kā pozitīvo piemēru K.Rūba min doktorātu Strazdu ielā. «Saimnieks lūdza padomus, kur un ko labāk darīt, lai ar ratiņkrēslu iekļūtu ēkā, labierīcībās un visu to arī ņēma vērā,» stāsta K.Rūba. N.Ļubina min, ka arī skaistumkopšanas prakse Raiņa ielā šobrīd apsver iespēju par mobilo pacēlāju.
Foto: Santis Zībergs
17.5 °C,
3.3 m/s,
52.9 % 
17.5 °C,
3.3 m/s,
52.9 %