23.9 °C, 1.8 m/s, 72 %

Pilsētā

Vieni piemēslo, citiem jāvāc
15/05/2010

«Kaut arī pēdējā gada laikā atkritumu apjoms nelegālajās izgāztuvēs Jelgavā sarucis vismaz trīs četras reizes, tā vēl aizvien ir aktuāla problēma. Tieši tāpēc arī Pašvaldības policijai esam lūguši pievērst pastiprinātu uzmanību vietām, kuras iedzīvotāji mēdz pārvērst par izgāztuvēm, un pārliecināties, vai noslēgti līgumi par sadzīves atkritumu izvešanu,» skaidro SIA «Zemgales Eko» valdes locekle Zane Ķince. 

Sintija Čepanone
«Kaut arī pēdējā gada laikā atkritumu apjoms
nelegālajās izgāztuvēs Jelgavā sarucis vismaz trīs četras reizes,
tā vēl aizvien ir aktuāla problēma. Tieši tāpēc arī Pašvaldības
policijai esam lūguši pievērst pastiprinātu uzmanību vietām, kuras
iedzīvotāji mēdz pārvērst par izgāztuvēm, un pārliecināties, vai
noslēgti līgumi par sadzīves atkritumu izvešanu,» skaidro SIA
«Zemgales Eko» valdes locekle Zane Ķince. 
Kaut arī šonedēļ mūsu pilsētā noslēgsies Spodrības mēnesis,
dažādas pilsētas sakopšanas aktivitātes turpināsies visa gada
garumā, un jau pagājušajā nedēļā SIA «Zemgales Eko» uzsākusi
nelegālo atkritumu izgāztuvju likvidēšanu. «Jelgavnieki bijuši
patiesi atsaucīgi, mūs informējot par uzietajām nelegālajām
izgāztuvēm, arī mūsu speciālisti apzinājuši vairākas vietas, kur
mēdz izmest atkritumus, tāpēc pašlaik esam sākuši to likvidēšanu,»
Z.Ķince stāsta, ka jau aizvesti atkritumi no «tradicionālajām»
vietām 1. līnijā, Staļģenes, Bauskas ielā, Ošu, Vēja ceļā, taču tās
nebūt nav visas adreses, kurās bezatbildīgie iedzīvotāji ierīkojuši
izgāztuves. Turklāt šogad vērienīgākie atkritumu kalni uzieti
līdzās viesnīcai «Akva» Prohorova ielā. «Iepriekš nelegālā
atkritumu izgāztuve bija citviet Prohorova ielā, taču tā, tāpat kā
Slokas ielā, projekta gaitā tika rekultivēta. Par laimi, šogad tur
vairs nebija nepieciešamība, likvidēt nelegālo atkritumu izgāztuvi.
Arī citviet iedzīvotāji kļuvuši apzinīgāki – kopumā atkritumu
apjoms nesankcionētās izgāztuvēs sarucis trīs četras reizes, taču
to nevar teikt par teritoriju Prohorova ielā, kur skaista vieta pie
dīķiem pārvērsta par atkritumu kalniem,» teic Z.Ķince. Viņa norāda,
ka, visticamāk, šo izgāztuvi radījuši tuvējo privātmāju
iedzīvotāji, jo tur nav iespējams piekļūt ar transportu – tā
radīta, mērķtiecīgi izmetot sadzīves atkritumus, tos aiznesot vai
aizvedot ķerrā. «Zemgales Eko» valdes locekle spriež, ka tieši šis
apstāklis visvairāk kavē izgāztuves likvidēšanu – tai nav iespējams
piebraukt ar tehniku, savukārt izmantot tikai roku darbu lielā
apjoma dēļ nav reāli. «Taču šī vieta ir jāsakārto jau tuvākajā
laikā, tādēļ meklēsim iespējas tai piekļūt – iespējams, vajadzēs
vienoties par sētas demontāžu darbu laikā,» spriež Z.Ķince.
 
Taujāta par darbu izmaksām, viņa norāda, ka atbilstošas
tehnikas īre izmaksā 15 latus stundā un, lai likvidētu vienu
izgāztuvi, jārēķinās ar vairākām stundām. «Šim mērķim tiek tērēti
pašvaldības līdzekļi – ja iedzīvotāji atbildīgāk izturētos pret
apkārtni, šo naudu būtu iespējams tērēt lietderīgāk,» tā Z.Ķince,
piebilstot, ka daudz drazu, īpaši nomaļākās vietās, pilsētā
savākuši tā dēvētie «simtlatnieki», viņi arī izcirtuši krūmus, un
tur atkritumu kļūst mazāk.
 
Jau tuvākajā laikā šogad likvidētajās izgāztuvēs izvietos arī
zīmes «Nemest atkritumus», kā arī tās atjaunos vietās, kur zīmes
uzstādītas iepriekšējos gados. «Pašlaik sadarbībā ar policiju
apsveram iespējas nelegālo atkritumu izgāztuvju izskaušanai
izmantot arī mobilās videonovērošanas kameras – tās varētu izvietot
vietās, kur ir tendence veidoties izgāztuvēm, un kamerās fiksētais
ļautu atklāt to radītājus,» tā Z.Ķince, piebilstot, ka pašlaik
Pašvaldības policija pastiprināti pārbauda, vai iedzīvotājiem
noslēgts līgums par atkritumu izvešanu. 
 
Jelgavas Pašvaldības policijas Pilsētas iecirkņa grupas
vecākais inspektors Sandris Miezis norāda, ka pēdējā laikā
iedzīvotāji kļuvuši apzinīgāki un aizvien mazāk ir tādu, kuri
līgumu par sadzīves atkritumu izvešanu nav noslēguši. «Apzināmies,
ka izmaiņas saistošajos noteikumos spēkā stājušās salīdzinoši
nesen, tādēļ ir daļa iedzīvotāju, kuri kaut kādu apstākļu dēļ
formalitātes nav paguvuši nokārtot. Turklāt mūsu mērķis nav sodīt,
bet gan panākt, lai iedzīvotāji ievēro saistošos noteikumus, tieši
tādēļ, fiksējot pārkāpumu, uzreiz nesodām, bet gan sastādām
priekšrakstu ar uzdevumu noteiktā laikā pārkāpumu novērst. Ja tas
tomēr netiek izdarīts, tad gan no soda neizvairīties,» tā
S.Miezis.