Pilsētā

Kristīne Langenfelde

Plānots, ka šogad pamatbudžeta ieņēmumi būs 33 439 580 latu
apmērā, bet izdevumi – 32 266 511 latu apmērā. Tas nozīmē, ka
faktiski pašvaldība budžetu plāno ar 1 173 069 latu pārpalikumu.
«Tā ir pirmā reize manā praksē, kad, sagatavojot pilsētas budžeta
projektu, tiek paredzēts ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem.
Diemžēl šis nav tas gadījums, kad šāda rīcība norādītu uz
pašvaldības bagātību. Gluži pretēji, mēs neieplānojam iztērēt to
naudu, kas pašvaldības kasē varētu neienākt,» uzsver
I.Škutāne.

Pašvaldība netic FM prognozēm

Ja raugās no Finanšu ministrijas prognozēm, tad tā mūsu
pašvaldībai šogad ir plānojusi kopējos nodokļu ieņēmumus pat par
707 688 latiem lielākus nekā pērn. «Tomēr mēs, vērojot vispārējo
ekonomisko situāciju valstī, neuzskatām, ka būtu pamats cerēt uz
nodokļu ieņēmumu pieaugumu šādā apmērā. Jā, valsts ir noteikusi
jaunus iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidus, taču par to iekasēšanas
mehānismu nevienam nav skaidrības. Piemēram, nodoklis par
dzīvojamām ēkām – šobrīd nav zināma pat nodokļa bāze, no kuras
aprēķināt nodokli. Iedzīvotājiem tas būs jāmaksā tikai gada pēdējā
ceturksnī ar vienreizēju maksājumu par visu gadu. Pieļauju, ka
daudziem būs grūtības to samaksāt un pašvaldība nespēs iekasēt
prognozēto summu. Tas liek būt piesardzīgiem,» skaidro
I.Škutāne.

Šāds drošības spilvens 1,1 miljona latu apmērā ir ļoti
būtisks, ja nodokļu ieņēmumu plāns nepildās. To pierāda janvāra
faktiskā izpilde, kas jau kritiski atpaliek no plānotā. Tāpēc
plānot nodokļu ieņēmumus ar pieaugumu būtu pārāk
optimistiski.

 

Lielākais ienākumu samazinājums – valsts mērķdotācijas

Šogad ievērojami (par 41,2 %) ir samazinājies valsts budžeta
finansējums – samazināts finansējums pedagogu algām par 3 miljoniem
latu, interešu izglītības iestāžu finansēšanai – par 218,5
tūkstošiem latu, bezdarbnieku nodarbinātības programmai paredzētie
līdzekļi (stipendijas) – par 75,8 tūkstošiem latu. Netiek plānotas
valsts investīcijas pašvaldības objektu kapitālajiem remontiem un
būvniecībai, kas arī, salīdzinot ar 2009. gadu, dod 1,3 miljonus
latu lielu samazinājumu, kā arī samazināti ieņēmumi ES
struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai par 3,1 miljonu
latu. 

Lai sabalansētu pedagogu algas izglītības iestādēs, mūsu
pašvaldība jau pērn sāka piemaksāt visiem pirmsskolas izglītības un
interešu izglītības pedagogiem. Līdzekļi bija jārod jau tā
sarukušajā pašvaldības budžetā, un tas turpināsies arī šogad. Tātad
pašvaldība izjūt ne tikai valsts budžeta iztrūkumu 3,3 miljonus
latu, bet arī to summu, kas no citiem mērķiem jānovirza izglītības
sistēmas atbalstam. 

Pašvaldība šogad piesardzīgāk arī plāno savu iestāžu ieņēmumus
no maksas pakalpojumiem, jo rēķinās, ka iedzīvotāju maksātspēja
mazinās. To pierādīja 2009. gadā sarukušie ieņēmumi no azartspēļu
nodokļa. 600 tūkstošus latu šogad ir plānots saņemt no citām
pašvaldībām par to, ka citu pašvaldību bērni apmeklē gan pilsētas
skolas, gan pirmsskolas izglītības iestādes. 

I.Škutāne skaidro vēl kādu ieņēmumu pozīciju – proti, pagājušā
gada budžetā pašvaldībai ir 3,3 miljonu latu pārpalikums, kas
pirmajā brīdī var radīt maldīgu priekšstatu. «Jāsaprot, ka tā nav
nauda, kas palikusi pāri – patiesībā šos līdzekļus pašā gada nogalē
valsts ieskaitīja pašvaldības kontā kā avansu par vēl šogad
realizējamiem ES fondu projektiem. Tātad praktiski tā ir iezīmēta
nauda, kas mūsu gadījumā paredzēta vairākiem projektiem, kuri šogad
tiks realizēti pilsētā, piemēram,  torņa rekonstrukcijai,
Lielās ielas projekta pabeigšanai, Lielupes gultnes tīrīšanai un
dambja būvniecībai, bērnudārzam Pulkv. Brieža ielā un citiem,»
uzsver I.Škutāne.

Samazinājums visām nozarēm

Lai pašvaldībai nebūtu jāatsakās ne no vienas funkcijas
izpildes, ko tā veikusi līdz šim, līdzekļu samazinājums paredzēts
visām nozarēm. «Pirmkārt, jau katrs pašvaldības darbinieks to jūt
līdz ar pašvaldības noteikto saīsināto darba laiku, kas nozīmē arī
mazākas algas,» tā I.Škutāne.

Kopumā, protams, līdzekļi samazināti arī sociālajai jomai –
algas un citi ikdienas izdevumi, taču prioritārajai sfērai –
sociālajiem pabalstiem – finansējums samazināts nav. Vienīgi GMI
nodrošināšanai nav paredzēts tik daudz līdzekļu kā pērn, bet tas
darīts, ņemot vērā valsts garantēto līdzfinansējumu 50 procentu
apmērā no šim mērķim nepieciešamajiem līdzekļiem. Savukārt dzīvokļu
pabalstiem, kam arī valsts piešķir līdzfinansējumu 20 procentu
apmērā, pašvaldība, neraugoties uz to, piešķīrusi tikpat līdzekļu,
cik pērn – 522 000 latu, jo paredz, ka šis pabalsta veids kļūs
arvien pieprasītāks. Kopā sociālajai aizsardzībai šogad finansējums
palielināts par 417,1 tūkstoti latu.

Kopumā izdevumi atbilstoši funkcionālajām kategorijām
samazināti par 31 procentu. Atlīdzība visām pašvaldības iestādēm
samazināta vidēji par 13 procentiem. Visvairāk šogad ietaupījusi
aģentūra «Zemgales INFO» – 21 procentu līdzekļu, savukārt
izpildvaras izdevumi kopā samazināti par 19,1 procentu, kur
visvairāk līdzekļu ietaupīts tieši uz izpildvaras darba samaksu –
22,5 procenti. 

Šogad pilsētā darbu sāks arī divas jaunas iestādes – tūrisma
un informācijas centrs atjaunotajā Trīsvienības baznīcas tornī, kā
uzturēšanai šogad paredzēti 25 000 latu, kā arī krīzes vadības
dispečeru centrs, kam atvēlēti 52 000 latu. 

Tāpat šogad atsevišķi pašvaldība paredzējusi ieguldīt 50 000
latu, lai Jelgavas slimnīca varētu iegādāties elektroapgādes
ģeneratoru, 102 000 latu Zemgales Olimpiskā centra pamatkapitāla
palielināšanai un 500 000 latu dotāciju Jelgavas Autobusu parkam
zaudējumu segšanai. 

Jākoncentrējas uz projektiem

«Tad, kad valstī ir šāda smaga ekonomiskā situācija un
tautsaimniecības pagrimums, pašvaldībai viennozīmīgi ir
jākoncentrējas uz ES fondu apguvi, kas var kaut nedaudz uzlabot
situāciju pilsētā un uz projektu realizācijas laiku radīt jaunas
darba vietas. Un tieši to dara Jelgavas pašvaldība,» skaidro
I.Škutāne. Šis ir svarīgākais instruments, ko pašvaldības var
izmantot ekonomikas sildīšanai pilsētā. 

Protams, projektu realizācija arī pašvaldībai uzliek
finansiālu atbildību, jo nevienu projektu nav iespējams realizēt
bez pašvaldības līdzfinansējuma vai priekšfinansējuma. Tomēr
I.Škutāne uzsver, ka diezin vai Latvijai jebkad vēl būs tāda
iespēja piesaistīt 85 procentus līdzekļu no kopējām projekta
izmaksām, kā to tagad ļauj ES fondi. «Tāpēc mēs veltām īpašu
uzmanību projektu izstrādei un realizācijai, arī šogad paredzot
uzsākt un turpināt realizēt projektus. Kopumā šim mērķim pašvaldība
paredz šogad ņemt aizņēmumu 4,9 miljonu latu apmērā, taču būtiski
uzsvērt, ka līdz ar to mēs varēsim realizēt projektus ar ES
atbalstu par 10,8 miljoniem latu. Lielākie no tiem ir Dobeles
šosejas rekonstrukcija, Sv. Trīsvienības baznīcas torņa pabeigšana,
Lielupes gultnes tīrīšana un dambja izveide, skolu un bērnudārzu
siltināšana, kā arī projektu izstrāde Raiņa, Lielās ielas un
Čakstes bulvāra rekonstrukcijai. Tie ir projekti, kas vērsti uz
pilsētas attīstību, jo šādā ekonomiski grūtā laikā ļoti svarīgi ir
neapstāties, bet iet uz priekšu,» tā I.Škutāne.