«Nākamā gada vidū Latvijai būs pieejama ES struktūrfondu nauda 54 miljonu eiro apmērā sabiedrības veselīga dzīvesveida popularizēšanai un veicināšanai, ko varēs apgūt turpmāko sešarpus gadu laikā,» tiekoties ar izglītības darbiniekiem un veselības aprūpes speciālistiem, uzsvēra veselības ministrs Guntis Belēvičs, atgādinot, ka viens eiro, kas ieguldīts veselības profilaksē, sniedz septiņu eiro ietaupījumu ārstēšanā.
Sintija Čepanone
Veselības ministrs G.Belēvičs vizītes laikā Jelgavā apmeklēja pirmsskolas izglītības iestādi «Zīļuks» un iepazinās ar veselības veicināšanas programmu un skolēnu ēdināšanas problēmjautājumiem Jelgavas pilsētas izglītības iestādēs, viesojoties Jelgavas 4. vidusskolā. Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā viņš tikās ar pilsētas izglītības iestāžu vadītājiem, vietniekiem un medicīnas speciālistiem, bet, apmeklējot SIA «Jelgavas poliklīnika», veselības aprūpē aktuāli jautājumi pārrunāti ar veselības aprūpes iestāžu vadītājiem.
«Nav noslēpums, ka mūsu valstī veselības aprūpe netiek finansēta pēc vajadzības – šogad veselības budžetam mūsu valstī atvēlēti 3,5 procenti no iekšzemes kopprodukta, kamēr citās ES valstīs vidēji tie ir 6 – 7 procenti,» norāda G.Belēvičs. Kā liecina pētījums, šobrīd 10 procentiem Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpe nav pieejama vispār, vēl desmit procentiem tā pieejama tikai daļēji.
Kaut arī ministrs uzsvēra, ka atbilstoši budžetam veselības aprūpe nākamajā gadā būs pieejama tādā pašā apmērā kā šogad, esošā finansējuma ietvaros tomēr būs iespējams uzlabot kopējo situāciju. «Nākamajam gadam mums ir trīs galvenie uzdevumi: stiprināt primāro veselības aprūpi, ļaujot papildus nopelnīt godprātīgiem ģimenes ārstiem; stiprināt neatliekamo medicīnisko palīdzību, kas paredz algu pielikumu jau no nākamā gada Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta darbiniekiem; kā arī uzsākt nopietnu gatavošanos obligātajai veselības apdrošināšanai, kas šī brīža izpratnē daļu no sociālā nodokļa – tie varētu būt divi procenti – paredz «pārsaukt» par veselības nodokli. Vai papildus maksās ar darba devējs, vēl skaidri nezinām, taču tie jebkurā gadījumā būs papildu līdzekļi veselības aprūpei,» nākamā gada prioritātes ieskicēja G.Belēvičs. Uzsverot profilakses nozīmi veselības saglabāšanā, viņš atgādināja, ka izstrādāta Latvijas veselības platforma 2015. – 2065. gadam, un tajā ir četri svarīgākie strūrakmeņi jeb virzieni: ēd vesels; kusties vesels; brīvs un vesels; dzīvo vesels. Platformas galvenie rīcības virzieni vērsti uz sistemātisku katra atsevišķa iedzīvotāja un sabiedrības kopumā veselības uzlabošanu, vienlaicīgi samazinot veselības aprūpes izdevumus uz savlaicīgas profilakses rēķina.
Medicīnas darbiniekiem aktuāls jautājums ir par speciālistu trūkumu, piemēram, šobrīd visā Latvijā, tostarp Jelgavā, izjūt endokrinologu trūkumu, un ministrs solīja panākt izmaiņas normatīvajos aktos, kas paredzētu, ka pēc valsts apmaksātas rezidentūras speciālistam 3 – 5 gadi jānostrādā valsts norādītā vietā. «Lai risinātu reģionālo pieejamību un personālproblēmu, tiks izstrādāti atbilstoši Ministru kabineta noteikumi, un tas ir vēl šā gada uzdevums,» tā viņš.
G.Belēvičs vairākkārt akcentēja veselības profilakses nozīmi cilvēka dzīvē, uzsverot, ka veselība ir fiziskā, emocionālā un sociālā labklājība. «Veselības pamati ir jāieliek agrā bērnībā, gan nodrošinot veselīgu pārtiku, gan veicinot fiziskās aktivitātes, lai tās ar laiku kļūtu par cilvēka organisku nepieciešamību. Tieši tādēļ ir nepieciešamas sporta stundas katru dienu un veselības mācība visām klasēm,» tā ministrs, pozitīvi novērtējot mūsu bērnudārzā «Zīļuks» un 4. vidusskolā redzēto: «Mani patīkami pārsteidza ne tikai tas, ka pie skolas izveidotas velonovietnes, bet arī tas, ka tur bija arī milzīgi daudz velosipēdu!» Tāpat, runājot par nepieciešamību bērniem nodrošināt veselīgu uzturu, viņš uzteica maltīti 4. vidusskolā: «Bija pat daudz labāk, nekā es biju iedomājies! Es tur ēdu 5. klases skolēna porciju – kartupeļu biezputru no tiešām labiem kartupeļiem, kurus es varēju izgaršot un novērtēt, jo biezputrai nebija sāls, kotleti no īstas gaļas un burkānu salātus. Tas, ka šajā mācību gadā skolās veikti ekoloģiskie iepirkumi ēdināšanai, apliecina, ka esam uz pareizā ceļa, jo mērķis ir bērniem dot no dabīgiem produktiem svaigi pagatavotu pārtiku, lai maltīte būtu nevis lētāka, bet labāka.»
Foto: Ivars Veiliņš