«Kopš esam uzņēmušies atbildību par Jelgavas siltumapgādes sistēmu, veikti būtiski ieguldījumi biomasas koģenerācijas stacijas projekta attīstībā, kā arī investēts kopējā siltumapgādes infrastruktūras sakārtošanā, samazinot siltuma zudumus, tādēļ siltuma ražošanas un piegādes izmaksas ražošanas un pārvades pusē būtiski samazināt vairs nevaram,» uzsver SIA «Fortum Jelgava» valdes locekle Aina Bataraga.
Jānis Kovaļevskis
Sarunā ar «Jelgavas Vēstnesi» uzņēmuma pārstāve vērš uzmanību uz to, ka šogad investīcijas veiktas 108 siltumpunktu sakārtošanā, tostarp 101 daudzdzīvokļu mājā, kas iedzīvotājiem dos plašākas iespējas pielāgot apkures sistēmas temperatūru savām vajadzībām, kā arī nodrošinās augstāku siltumapgādes drošību. Tieši šo uzlabojumu dēļ 10 dzīvojamām mājām vēl šonedēļ darbu veikšanas laikā tiks pārtraukta siltumenerģijas piegāde.
Kā esat sagatavojušies jaunajai apkures sezonai?
Vasarā bijām iecerējuši turpināt veco siltumtrašu rekonstrukciju un veikt individuālo siltumpunktu nomaiņu vai uzstādīšanu, kur to līdz šim nebija, – kopumā 101 pilsētas daudzdzīvokļu ēkā. Šim mērķim piesaistījām ES līdzfinansējumu, tomēr birokrātisko procedūru dēļ projekta realizācija aizkavējās, un būvdarbus varējām uzsākt tikai jūlija beigās. Tādēļ darbi ievilkās arī rudens periodā. Lielākā daļa no plānotā jau paveikts, bet atsevišķās ēkās arī oktobrī turpināsies siltumpunktu nomaiņa un uzstādīšana.
Kādi no šī projekta būs ieguvumi iedzīvotājiem?
Pēdējo gadu laikā, veicot ieguldījumus siltumtrašu nomaiņā, esam rekonstruējuši 93 procentus no siltumapgādes tīkliem. Kopējais siltumtrašu tīklu garums Jelgavā ir 74,6 kilometri, pēdējos 10 gados renovēti vai no jauna izbūvēti 23 kilometri trašu. Rezultātā izdevies samazināt siltumenerģijas zudumus no 24 līdz 16 procentiem. Tas ir labs rādītājs, ņemot vērā mūsu klimatiskos apstākļus un augsto gruntsūdens līmeni. Savukārt individuālie siltumpunkti paaugstinās siltumenerģijas piegādes drošību un sniegs iespēju pielāgot siltumenerģijas padeves intensitāti katras mājas vajadzībām. Mēs gan neiesakām ekonomēt uz karstā ūdens sagatavošanas rēķina, jo temperatūrā, kas ir zemāka par 55 grādiem, pastāv risks, ka varētu attīstīties baktērijas, kuras izraisa saslimšanu ar tā saukto leģionāru slimību. Tādēļ iedzīvotāju drošības dēļ aicinām vismaz laiku pa laikam karstā ūdens sagatavošanas sistēmā palielināt temperatūru līdz 55 grādiem.
Vai individuālie siltumpunkti palīdzēs nodrošināt vienmērīgu siltumenerģijas piegādi visiem dzīvokļiem?
Tas lielā mērā atkarīgs no tā, kādā stāvoklī ir ēkas iekšējās siltumapgādes sistēmas. Ja tās ir labā tehniskā kārtībā un dzīvokļi ir aprīkoti ar atbilstošiem sildķermeņiem, tad šādām problēmām nevajadzētu būt. Tāpat no savas puses iesakām iedzīvotājiem sildķermeņus aprīkot ar siltumenerģijas padeves regulatoriem un alokatoriem jeb siltumenerģijas patēriņa proporcionalitātes mērītājiem. Tas sadarbībā ar ēkas pārvaldnieku daudzviet jau ir izdarīts, nodrošinot atbilstošu komforta līmeni. Pozitīvas atsauksmes esam saņēmuši arī no renovēto daudzdzīvokļu ēku dzīvokļu īpašniekiem, kuriem siltumenerģijas patēriņu un līdz ar to arī maksājumus par apkuri izdevies samazināt pat divas trīs reizes.
Kāds šobrīd ir siltumenerģijas tarifs, un vai ir cerības, ka nākotnē tas varētu samazināties?
Šobrīd tarifs ir 53,73 eiro par megavatstundu bez PVN. Esam sagatavojuši un iesnieguši regulatoram jauno tarifa projektu, kurš būs mazliet zemāks, tomēr neko vairāk solīt nevaram, jo no uzņēmuma puses esam daudz investējuši, lai kļūtu efektīvāki un spētu piedāvāt siltumenerģiju par iespējami zemāku cenu. Ņemot vērā, ka šobrīd pasaulē neviens nevar prognozēt gāzes cenu, arī jaunais tarifs būs tai piesaistīts, jo apgādāt pilsētu ar siltumenerģiju, izmantojot tikai biomasu, varam līdz mīnus četriem grādiem. Pie zemākas gaisa temperatūras izmantojam gāzes katlumāju jaudu. Tādā veidā atkarībā no laika apstākļiem tiek saražots līdz 20 procentiem tīklā padotās siltumenerģijas. Ilgtermiņā enerģijas cena būtiski nesamazināsies, tādēļ labākā iespēja samazināt maksājumus par siltumenerģiju ir ēku renovācija.
Kad tiks apstiprināts jaunais siltumenerģijas tarifs?
Līdz šī gada beigām.
Kāda šobrīd ir siltumenerģijas patēriņa struktūra pilsētā, un kā pēdējos gados mainījies siltumenerģijas patēriņš?
Mūsu lielākais klientu sektors ir iedzīvotāji, kuri patērē aptuveni trīs ceturtdaļas no pārdotās siltumenerģijas. Pārējais sadalās starp ražotājiem un sabiedriskajām ēkām. Strādājam pie tā, lai piesaistītu arī jaunus klientus un mūsu tīkls paplašinātos. Jo vairāk patērētāju, jo blīvāks un efektīvāks būs siltumapgādes tīkls. Tas perspektīvā varētu atstāt iespaidu arī uz kopējo tarifu, stabilizējot un pat samazinot to. Tādēļ cerīgi raugāmies uz tiem lielajiem pilsētas siltumenerģijas patērētājiem, kuri šobrīd neizmanto centralizēto siltumapgādi.
Ar kādiem argumentiem cenšaties pārliecināt potenciālos klientus?
Centralizētās siltumapgādes lielākā priekšrocība ir klienta ērtības un drošība. Turklāt šis siltumapgādes veids ir videi draudzīgākais un rada vismazāk CO2 izmešu. Piemēram, Jelgavas sadraudzības pilsētā Pērnavā centralizētajai siltumapgādei ir pieslēgti vairāki privātmāju rajoni. Arī Jelgavā 22 privātmājas izmanto tieši centralizētās siltumapgādes pakalpojumus. Ja ēka ir labi nosiltināta, tai blakus ir centralizētās siltumapgādes tīkli un īpašnieks nevēlas investēt individuālās siltumapgādes sistēmas izbūvē un ierīkošanā, tad centralizētā siltumapgāde ir labākais risinājums. Visbiežāk cilvēki par centralizētās siltumapgādes iespējām sāk interesēties tad, kad sākas problēmas ar individuālajiem risinājumiem. Jāņem vērā arī tas, ka šobrīd gāze ir sasniegusi pēdējos gados zemāko cenas slieksni un no biomasas saražotā siltumenerģija nav būtiski lētāka. Bet, pieaugot gāzes cenai, biomasas enerģija kļūs arvien konkurētspējīgāka. Tas dos plašākas iespējas arī centralizētajai siltumapgādei mūsu pilsētā.
Šobrīd pārdodat siltumenerģiju un elektrību – vai perspektīvā ir plānots piedāvāt vēl kādus pakalpojumus?
Jā, arī elektrības pārdošana šobrīd ir viens no «Fortum» pamatproduktiem, jo savās koģenerācijas stacijās spējam saražot elektroenerģiju tādā apjomā, lai daļēji apgādātu Jelgavas pilsētu. Arī citu pakalpojumu piedāvājumā ar mūsdienu tehnoloģiskajiem risinājumiem iespējas ir plašas. Piemēram, Tartu «Fortum» kompānija šobrīd strādā pie projekta, lai nodrošinātu birojus ar centralizētu gaisa dzesēšanu.
Kāda ir situācija ar parādniekiem pirms jaunās apkures sezonas?
Nevaram teikt, ka situācija būtiski pasliktinās, tomēr par nozīmīgiem uzlabojumiem šajā jomā arī nevaram runāt. Augstu novērtējam to māju iedzīvotājus, kuri iesaistās mājas kopīgo problēmu risināšanā un apzinās, ka lielas parādsaistības par patērēto siltumu nav tikai mūsu kā siltuma ražotāja problēma. Esam izveidojuši sistēmu, lai sekotu līdzi maksājumu disciplīnai, aicinām cilvēkus slēgt vienošanos par parādu nomaksu, vienošanās ietvaros nākam pretim, samazinot nokavējuma procentu maksājumus, ja vienošanās tiek pildīta. Tomēr ne visos gadījumos varam panākt risinājumu, īpaši tad, ja parādi dzīvokļa īpašniekam uzkrājušies vairāku tūkstošu eiro apmērā. Pēdējā laikā šim jautājumam rūpīgi seko līdzi arī pilsētas pašvaldība. Tas devis rezultātu, jo redzam, ka pašvaldības dzīvokļu īrnieki kļuvuši apzinīgāki un atbildīgāk izturas pret savām saistībām.
Foto: Raitis Supe