Pilsētā

«Pēdējā laikā arvien biežāk sastopamies ar situācijām, kad bērni tiek pāraprūpēti un vecāku prasības pret viņu sasniegumiem ir pārāk augstas. Tas noved ja ne pie fiziskās, tad pie emocionālās vardarbības arī šķietami labvēlīgas ģimenes,» uzsver Jelgavas pilsētas Bāriņtiesas priekšsēdētāja Irisa Guntra Turčinska.

«Kad uzsākām darbu Bāriņtiesā 1996. gadā, bijām divi darbinieki
un galvenā aktualitāte bija atļauju izsniegšana, kas vecākiem deva
tiesības pārdot bērniem piešķirtos privatizācijas sertifikātus.
Šobrīd daudz kas ir mainījies, esam kļuvuši zinošāki un
profesionālāki, jo praksē nākas saskarties ar aizvien sarežģītākām
situācijām. Šogad vien septiņiem Latvijas bērniem palīdzējām
atgriezties dzimtenē no Lielbritānijas un Īrijas,» stāsta
I.G.Turčinska, kura šogad saņēma Ministru prezidenta Pateicības
rakstu par ieguldījumu bāriņtiesu sistēmas attīstībā. Sarunā ar
Jelgavas pilsētas Bāriņtiesas vadītāju – plašāk par to, kā šo gadu
laikā mainījusies vecāku attieksme pret savām atvasēm un ar ko
ikdienā nākas saskarties Bāriņtiesas darbiniekiem.

Tiesībsargs aktualizējis jautājumu par mazgadīgu bērnu
ievietošanu aprūpes institūcijās, nevis audžuģimenēs. Kāda
situācija šajā ziņā ir Jelgavā?

Pieņemu, ka Tiesībsarga pārstāvji nav iedziļinājušies situācijā,
jo lielākā daļa mazgadīgo bērnu, kuri tiek ievietoti valsts aprūpes
institūcijās, ir ar smagām medicīniskām diagnozēm. Šobrīd no
Jelgavas valsts aprūpes institūcijās ievietoti trīs bērni līdz
četru gadu vecumam, un visiem ir ārsta izziņa par diennakts
medicīnisko uzraudzību. To nav iespējams nodrošināt
audžuģimenē.

Kā jūs raksturotu šā brīža situāciju bērnu tiesību
aizsardzības jomā?

Situāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā var raksturot ar vārdu
«sadarbība». Bērnu tiesību aizsardzība ir cieši saistīta ar
izglītības, veselības aprūpes, sociālā darba, policijas un bērnu
tiesību aizsardzības speciālistu sadarbību. Tiek nodrošināta
atbalsta sistēma gan bērniem, kuru tiesības un intereses tiek
apdraudētas, gan vecākiem, kuriem trūkst prasmju un zināšanu bērnu
aprūpē un uzraudzībā. Vērojama tendence, ka arī sabiedrība aktīvāk
iesaistās dažādu jautājumu, kas saistīti ar bērnu tiesību un
interešu ievērošanu, risināšanā. Iedzīvotāji arvien biežāk ziņo par
vardarbīgu izturēšanos pret bērniem. Attieksme pret bērniem savā
ziņā ir visas sabiedrības atbildība, tādēļ aicinām sazināties ar
Bāriņtiesu, Pašvaldības policiju vai Sociālo lietu pārvaldi
gadījumos, ja sastopaties ar bērnu tiesību pārkāpumiem.

Valsts līmenī tiek strādāts pie deinstitucionalizācijas
jeb tāda bērnu aprūpes modeļa veidošanas, kas būtu pietuvināts
ģimenes aprūpei. Kādi risinājumi tiek piedāvāti?

Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē un pakāpeniski apgūt
prasmes, kuras būs nepieciešamas, uzsākot pieaugušo dzīvi. Tādēļ
bez vecāku gādības palikušajiem bērniem prioritāri tiek meklēti
aizbildņi no ģimenes locekļu vidus vai audžuģimenes. Pārējie
uzturas bērnu aprūpes institūcijās. Deinstitucionalizācija paredz
šīs aprūpes institūcijas pārveidot tā, lai arī šiem bērniem būtu
nodrošināta ģimeniska vide. Bez bērnu aprūpes institūcijām mēs
neiztiksim, jo jāapzinās, ka visiem bērniem atrast aizbildņus vai
audžuģimenes nebūs iespējams. Savā praksē esam sastapušies arī ar
gadījumiem, kad bērni paši atsakās doties pie audžuģimenes. Šādos
gadījumos mums jārespektē bērna vēlmes. 

Eiropas Sociālā fonda finansētajā projektā «Atver sirdi Zemgalē»
starp Zemgales Plānošanas reģionu un Jelgavas domi noslēgts
sadarbības līgums. Šobrīd tiek izvērtēti un izstrādāti individuālā
atbalsta pasākumi bērniem, kas atrodas sociālās aprūpes iestādēs,
personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar
funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs. Pēc šī izvērtējuma
tiks lemts, kā rīkoties turpmāk.

Kā jūs vērtējat situāciju ar audžuģimenēm
valstī?

Audžuģimeņu kustība vairāk izplatīta lauku teritorijās, kur ir
grūtāk atrast algotu darbu un dzīvojamā platība atļauj uzņemt
ģimenē vairākus bērnus. Jelgavā tāpat kā citās lielākajās pilsētās
iedzīvotāji nav tik atsaucīgi veidot audžuģimenes. Šobrīd pilsētā
ir piecas audžuģimenes. No 35 audžuģimenēs ievietotajiem pilsētas
bērniem tikai četri atrodas Jelgavas ģimenēs.

Cik vecu bērnu, pēc spēkā esošās likumdošanas, var
atstāt bez vecāku uzraudzības?

Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka vecākiem vai
personai, kuras aprūpē nodots bērns, ir pienākums neatstāt bērnu
bez uzraudzības līdz septiņu gadu vecumam. Taču būtiskākais ir
nevis likumā noteiktais vecuma cenzs, bet gan katra bērna brieduma
pakāpe un pienākuma apziņa, tādēļ vecākiem ir jāapzinās sava
atbildība, uzticot mazgadīga bērna uzraudzību kādai citai personai
vai arī atstājot savus bērnus bez uzraudzības. Piemēram, itin bieži
ir gadījumi, ka bērns atstāts uzraudzībā personai alkohola reibumā,
kas nespēj parūpēties pat par sevi, vai kādam paziņam, kas
vienkārši ir aizmirsis par uzticēto pienākumu, izlaidis bērnu
pagalmā, no kurienes viņš aizgājis izzinošā pastaigā apkārtējās
ielās vai devies uz lielveikalu. Šādas situācijas liecina par to,
ka daļai sabiedrības trūkst izpratnes par bērnu drošības
jautājumiem.

Pētījumi socioloģijā un citās nozarēs apliecina, ka
attieksme pret bērniem bieži vien ir saistīta ar kopējo ekonomisko
situāciju valstī. Vai to esat novērojuši arī savā
praksē?

Ekonomiskā situācija valstī ietekmē visu sabiedrību kopumā, taču
attieksmi pret bērniem bieži vien nosaka vērtību sistēma, kas katrā
cilvēkā tiek ieaudzināta, pārmantota vai dzīves pieredzē iegūta.
Bāriņtiesas praksē arvien biežāki ir gadījumi, kad bērni,
nepārtraucot vecākiem aizgādības tiesības ar Bāriņtiesas lēmumu,
tiek nodoti citas personas aprūpē, jo vecākiem ir pamatoti iemesli,
kādēļ viņi nespēj ikdienā īstenot savu nepilngadīgo bērnu aprūpi un
uzraudzību. Visbiežāk šie gadījumi ir saistīti ar finansiāliem
apsvērumiem, kad bērnu vecāki dodas peļņā uz ārvalstīm, bet bērni
paliek Latvijā, kur turpina savas skolasgaitas un tiek atstāti citu
personu uzraudzībā. Ar ekonomiskās situācijas ietekmi Bāriņtiesai
savā darbībā nākas saskarties arī, izvērtējot ģimenēs pastāvošos
vardarbības riskus, jo līdztekus četriem definētajiem vardarbības
veidiem – emocionālā, fiziskā, seksuālā vardarbība un pamešana
novārtā – arvien biežāk mūsu redzeslokā nonāk ģimenes, kurās ir
vērojama bērnu pāraprūpe un ekonomiskā vardarbība ģimenē, kas
izpaužas kā pārmērīga izdabāšana bērna vēlmēm vai, gluži otrādi, ar
ļoti stingrām un bieži vien pat neizpildāmām prasībām attiecībā uz
mācību vai cita veida sasniegumiem.

Cik strikta, jūsuprāt, ir Latvijas likumdošana bērnu
tiesību aizsardzības jomā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?
Mediju telpā bieži izskan stāsti, ka Norvēģijā vai Lielbritānijā
vecāku aizgādība tiek pārtraukta par mūsu izpratnē maznozīmīgiem
pārkāpumiem.

Tajos gadījumos, kuros esam bijuši iesaistīti, mēs nevaram runāt
par maznozīmīgiem pārkāpumiem. 2016. gadā esam saņēmuši informāciju
par septiņiem pilsētas bērniem, kurus Lielbritānijas un Īrijas
atbildīgie dienesti izņēma no ģimenēm un ievietoja audžuģimenēs.
Atbilstoši starptautisko tiesību normām pārņēmām šo bērnu
jurisdikciju un palīdzējām atgriezties Latvijā. Jelgavā ir
atgriezies un ievietots audžuģimenē zīdaiņa vecuma bērniņš, kura
vecāki ir tiesāti Lielbritānijas tiesā par nežēlīgu attieksmi pret
savu jaundzimušo, Jelgavā atgriezās arī četrus gadus vecs bērns,
par kuru rūpes uzņēmās mātes māsas ģimene. Atgriezās arī māte ar
pieciem bērniem. Aktīvi iesaistoties Jelgavas Sociālo lietu
pārvaldei, Izglītības pārvaldei un Sabiedrības integrācijas
pārvaldei, šie bērni tiek integrēti sabiedrībā, apmeklē izglītības
iestādes, vasaras brīvlaikā piedalījās Sabiedrības integrācijas
pārvaldes rīkotajā nometnē nolūkā stiprināt latviešu valodu un
integrēties vidē, no kuras pirms pieciem gadiem devās uz
Lielbritāniju. Pēc Lielbritānijas iestāžu sniegtās informācijas,
biežākie iemesli bērnu šķiršanai no ģimenēm ir vecāku vardarbība,
atkarību izraisošu vielu lietošana un bērnu pamešana novārtā.

Pēc statistikas datiem, katra otrā laulība tiek šķirta.
Kā vecāki spēj vienoties par turpmāko bērnu aizgādību, dzīvesvietu
un iespējām tikties ar bērnu?

Bāriņtiesas pienākums ir sniegt atzinumu vecāku strīdu gadījumos
pēc tiesas pieprasījuma. Ņemot vērā, ka vecāku savstarpējā
komunikācija strīdu gadījumos ir apgrūtināta, Bāriņtiesa piedāvā
mediācijas pakalpojumu. Jelgava pašlaik ir vienīgā pašvaldība
Latvijā, kas nodrošina šādu pakalpojumu saviem iedzīvotājiem,
kuriem ir nesaskaņas par bērna aizgādības jautājumiem. Mediācija ir
brīvprātīgs sadarbības process, kura laikā puses risina
domstarpības un cenšas panākt savstarpēji pieņemamu risinājumu. Ja
vecāki labprātīgi risina strīdu par saviem bērniem, tas liecina par
viņu spēju uzņemties atbildību par saviem bērniem, jo pārsvarā
strīdu būtība ir par neveiksmīgām attiecībām pāru līmenī, kā
rezultātā bērni ir strīda ķīlnieki. Dažkārt vecākiem nav bijusi
iespēja izrunāties. Ģimenes strīdi, it sevišķi strīdi par bērniem,
ir psiholoģiski un emocionāli smagi kā vecākiem, tā arī bērniem.
Tāpēc ir mediācija, kuras laikā vecākiem tiek piedāvāta droša vide,
kur ar neitrālas personas starpniecību izrunāties, ieklausīties
sevī un otrā cilvēkā. Laika posmā no 2015. gada maija līdz šim
brīdim ir novadītas 16 mediācijas, no kurām četras vēl ir procesā,
kā arī sniegtas divas konsultācijas. Vecāki ir vienojušies sešos
procesos, noslēdzot izlīgumu, kas apstiprināts Bāriņtiesas sēdē un
iesniegts tiesā. Tomēr ir arī gadījumi, kuros šie strīdi turpinās
gadiem. Šobrīd Bāriņtiesas lietvedībā ir lieta, kurā vecāki kopš
2012. gada nevar vienoties par sava bērna aizgādību un saskarsmes
kārtību. Varam iedomāties, kādu iespaidu tas atstāj uz bērnu…

Jūsu pilnvarās ir pieņemt vienpersonisku lēmumu un
izņemt bērnus no ģimenes. Pēc kādiem kritērijiem vadāties šādās
situācijās?

Īpašos gadījumos, ja bērna dzīves apstākļu pārbaudē vai citās
situācijās atklājas, ka bērns atrodas veselībai vai dzīvībai
bīstamos apstākļos, kā arī tad, ja bērna turpmākā atrašanās ģimenē
var apdraudēt viņa veselību vai dzīvību, var tikt pieņemts
vienpersonisks lēmums par aizgādības tiesību pārtraukšanu bērna
vecākiem. Pirms lēmuma pieņemšanas par bērna šķiršanu no ģimenes
primāri tiek izvērtēta iespēja novērst bērna apdraudējumu, bērnam
paliekot ģimenē vai nododot citas personas, ar kuru bērnam ir
emocionāla saikne, īslaicīgā aprūpē drošos apstākļos.
Vienpersoniska lēmuma darbības ilgums ir 15 dienas. Tas ir laiks,
kas dod vecākiem iespēju apliecināt savas spējas pašiem aprūpēt
bērnu. Diemžēl jāteic, ka maz ir gadījumu, kad vecāki šo laiku
izmanto lietderīgi, pilda Sociālo lietu pārvaldes speciālistu
noteiktos uzdevumus un spēj atgūt pārtrauktās bērna aizgādības
tiesības.

Cik bieži vecākiem pamostas sirdsapziņa un ir iespēja
atjaunot atņemtās aizgādības tiesības?

Šādi gadījumi ir, tomēr tie drīzāk ir izņēmumi. Šī gada 11
mēnešos aizgādības tiesības ir pārtrauktas 39 gadījumos, bet
atjaunotas – tikai septiņos. Diemžēl daļa vecāku, kuriem tiek
pārtrauktas aizgādības tiesības, to uztver kā atvieglojumu. Tomēr,
ja mēs redzam, ka vecākiem ir patiesa vēlme atgūt savus bērnus,
sniedzam visu nepieciešamo palīdzību, jo bērnam nekas nevar
aizstāt  mammu un tēti.

Foto: Austris Auziņš