Šogad pirmajos mēnešos Jelgavā dzēsti 20 kūlas ugunsgrēki, liecina VUGD apkopotie dati. Pirmais ugunsgrēks dzēsts 31. martā, bet lielākais reģistrēts 3. aprīlī, kad Loka maģistrālē 10 dega pērnā zāle 5000 kvadrātmetru platībā.
Ilze Knusle-Jankevica
VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere informē, ka šogad līdz 19. aprīlim VUGD valstī jau dzēsis 537 kūlas ugunsgrēkus un kopumā izdeguši 332 hektāri teritorijas un nodegušas sešas ēkas. Apkopojot statistikas datus, visvairāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Zemgalē – 154; Rīgas reģionā – 148; Latgalē – 130; Kurzemē – 60; Vidzemē – 45 kūlas ugunsgrēki.
Jelgavā šajā laika periodā dzēsti 20 kūlas ugunsgrēki, kopējā izdegusī platība ir 10 422 kvadrātmetri. Pērnā zāle degusi Aviācijas, Ganību, Salnas, Kārklu, Kooperatīva, Prohorova, Tērvetes, Garozas, Akas, Rūpniecības, Lakstīgalu ielā, Loka maģistrālē, Slokas un Uzvaras ielas krustojumā, Dobeles šosejā, Bērzu, Kalnciema un Būriņu, Rubeņu ceļā. Jāpiebilst, ka šajā laikā Jelgavas un Ozolnieku novada teritorijā dzēsti 22 kūlas ugunsgrēki.
VUGD Zemgales reģiona brigāde kopumā šogad dzēsusi 30 kūlas ugunsgrēkus, tostarp Jelgavas daļa – sešus. Šajos sešos izbraukumos patērēts 71,2 litri dīzeļdegvielas.
VUGD uzsver, ka kūlas ugunsgrēku skaits ir atkarīgs no dabas apstākļiem un cilvēku apziņas. Vēla un lietaina pavasara ietekmē kūlas ugunsgrēku skaits ir neliels, sauss, saulains un agrs pavasaris parasti veicina kūlas ugunsgrēku skaita pieaugumu. Sezonas sākumā degšanas platības ir nelielas un dedzināšanas iemesli lielākoties ir ļaunprātīga dedzināšana vai «teritorijas sakopšana». Pērnā gada zālei vairāk izžūstot, degšanas platības kļūst lielākas un biežāk aizdegas ēkas, mežu zemsedzes, jaunaudzes. Līdzās tam kūlas ugunsgrēkus izraisa arī smēķētāji (galvenokārt autobraucēji), kuri izmet nenodzēstus izsmēķus.