23.7 °C, 2.2 m/s, 89.1 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāVisvairāk sadārdzinājušies griķi un piena produkti; dārzeņi kļuvuši lētāki
Visvairāk sadārdzinājušies griķi un piena produkti; dārzeņi kļuvuši lētāki
15/08/2011

Pēdējā gada laikā visvairāk sadārdzinājušies griķi un piena produkti, savukārt dārzeņi kļuvuši lētāki, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

Pēdējā gada laikā visvairāk sadārdzinājušies griķi un
piena produkti, savukārt dārzeņi kļuvuši lētāki, biznesa portālu
«Nozare.lv» informēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra
vadītāja Ingūna Gulbe.

Kā liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra apkopotā
informācija, griķi gada laikā sadārdzinājušies par 158%, sasniedzot
2,12 latus par vienu kilogramu, āboli «Janagold» – par 58%,
sasniedzot 93 santīmus par kilogramu, bet maltā kafija
sadārdzinājusies par 47%, sasniedzot 11,35 latus par vienu
kilogramu.

Šī gada jūlijā salīdzinājumā ar 2010.gada jūliju fasētais
skābais krējums ar 15% tauku saturu kļuvis dārgāks par 39% un
maksāja 1,70 latus par kilogramu, jogurts «Baltais» ar persikiem –
par 37%, sasniedzot 1,12 latus par litru, biezpiens ar 5% tauku
saturu – par 36%, sasniedzot 2,87 latus par kilogramu

Par 34% dārgāks kļuvis arī kefīrs ar 2% tauku saturu, kas
maksāja 50 santīmus par kilogramu, fasētais piens ar 2% tauku
saturu sadārdzinājies par 30% un maksāja 63 santīmus par kilogramu,
jogurts bez piedevām kļuvis dārgāks par 27%, sasniedzot 49 santīmus
par kilogramu, skābais krējums ar 25% tauku saturu sadārdzinājies
par 25% un jūlijā maksāja 2,01 latu par kilogramu. Par 23%
sadārdzinājies pilnpiens ar 3,5% tauku saturu, sasniedzot 70
santīmus par kilogramu, sviests ar 82,5% tauku saturu kļuvis par
22%, sasniedzot 5,25 latus par kilogramu, bet Krievijas siers ar
tauku saturu 45% – 50% kļuvis dārgāks par 20% un maksā 4,73 latus
par kilogramu.

Saulespuķu eļļa sadārdzinājusies par 30%, sasniedzot 1,72 latus
par litru.

Par 38% lētāk nekā pagājušā gada jūlijā šogad varēja iegādāties
importa gurķus, kas maksāja 58 santīmus par kilogramu, kamēr
vietējo gurķu cenas samazinājās par 14% un tie maksāja 72 santīmus
par vienu kilogramu. Importa tomāti jūlijā bija par 17% lētāki nekā
gadu iepriekš un maksāja 1,07 latus par vienu kilogramu, kamēr
vietējie tomāti – 95 santīmus, kas ir par 28% mazāk nekā gadu
iepriekš jūlijā.

Latvijā audzētie galviņkāposti jūlijā maksāja 27 santīmus par
kilogramu, kas ir par 18% mazāk nekā gadu iepriekš.

Apelsīni jūlijā maksāja 88 santīmus par kilogramu, kas ir par
23% mazāk nekā pērn, mandarīni – 1,04 latus, kas ir par 22% mazāk
nekā pērn, savukārt citroni maksāja 97 santīmus par kilogramu, kas
ir par 13% lētāk nekā pērn. Banānu cenas samazinājās par 9%,
sasniedzot 75 santīmus par vienu kilogramu, savukārt bumbieri bija
par 7% lētāki un maksāja 1,15 latus.

«Cenu pieaugums daļēji skaidrojams ar izejvielu cenu pieaugumu
attiecīgajiem produktiem. Savukārt dārzeņu cenu samazinājumam ir
vairāki iemesli – pagājušajā gadā Polijā bija lieli plūdi, bet
Krievijā un Ukrainā – sausums. Polijas dārzeņi arī Latvijā maksāja
dārgāk, bet daļa Latvijā izaudzēto dārzeņu tika eksportēta uz
Krieviju, un izveidojās atsevišķu dārzeņu deficīts,» sacīja Gulbe,
norādot, ka lielu ietekmi atstājis arī e-coli baktērijas skandāls
un Krievijas importa aizliegums Eiropas Savienības dārzeņiem.

«Tas viss veicinājis dārzeņu cenas samazināšanos. Latvijas
iedzīvotājiem vajadzētu šo situāciju izmantot savā labā un lielos
daudzumos lietot vietējos dārzeņus uzturā, gan svaigus, gan
sagatavot krājumus ziemai,» sacīja Gulbe.

Kā liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra dati,
jūlijā pārtikas produktu cenas Rīgas veikalos bijušas stabilas, un
lielākajai daļai pārtikas produktu jūlijā salīdzinājumā ar jūniju
cenas bijušas bez izmaiņām.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs izveidots 1995. gadā
kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs vāc, apkopo un sniedz
Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības
produktu cenām un apmēriem. Iegūtā informācija tiek izmantota
lauksaimniecības produktu ražošanas un tirgus stāvokļa
novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu
lauksaimniecības produktu muitas vērtību noteikšanai.

LETA