Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki veikuši ugunsdrošības pārbaudes 66 Latvijas slimnīcās, tostarp Jelgavas slimnīcā. VUGD Zemgales reģiona brigādes Jelgavas daļas komandieris Artūrs Hroļenko atzīst, ka mūsu slimnīcā ugunsdrošības jautājumi tiek ievēroti un nopietnu pārkāpumu nav, taču, protams, ir sīkumi, pie kuriem vēl jāpiestrādā.
Ritma Gaidamoviča
SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca» valdes loceklis Andris Ķipurs atzīst, ka darbs pie ugunsdrošības jautājumu sakārtošanas norit nepārtraukti. «Tiesa, jāatzīst, ka izdarīt visu pēc jaunākajām prasībām ir problemātiski. Visas prasības cenšamies ievērot nodaļās, kur norit remontdarbi. Piemēram, nesen atklātajā Neiroloģijas nodaļā ir ievērotas pilnīgi visas prasības, pat ierīkota balss apzināšanas sistēma, kurai ir jābūt, bet diemžēl pagaidām tā mūsu slimnīcā nav visās nodaļās,» atzīst A.Ķipurs. Viņš piebilst, ka senāk remontētajās nodaļās ir ievēroti tā laika ugunsdrošības noteikumi, kas šodien jau ir krietni papildināti. Tieši uz šo nodaļu nepilnībām arī norādījuši VUGD darbinieki. «Katru gadu, finansiālo iespēju robežās, cenšamies ko uzlabot. Piemēram, pērn Jelgavas pašvaldība rada iespēju slimnīcai sagādāt autonomu dīzeļģeneratoru, ko arī paredz ugunsdrošības noteikumi,» tā A.Ķipurs.
Arī VUGD darbinieki atzinīgi novērtējuši jauno Neiroloģijas nodaļu. «Var redzēt, ja remontē vai izbūvē ko jaunu, normas tiek ievērotas pilnībā un tas ir apsveicami,» tā A.Hroļenko.
VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere informē, ka izanalizējot ugunsdrošības stāvokli visās apsekotajās Latvijas slimnīcās un salīdzinot to ar pagājušo gadu, var secināt, ka kopumā ugunsdrošības stāvoklis ārstniecības iestādēs uzlabojas. Veicot ugunsdrošības pārbaudes, citās slimnīcās tika sastādīti divi administratīvā pārkāpuma protokoli un pieņemti lēmumi par administratīvā soda piemērošanu.
VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvalde apkopojusi informāciju par būtiskākajiem ugunsdrošības pārkāpumiem slimnīcās: atbildīgā persona par ugunsdrošību nav apmācīta trīs objektos (2010. gadā – sešos objektos); civilās aizsardzības plāns nav izstrādāts piecos objektos (2010. gadā – 12 objektos), bet nepieciešamas korekcija 19 objektu civilās aizsardzības plānos (2010. gadā – 23 objektos); iekšējā ugunsdzēsības ūdensapgāde nav ierīkota vienā objektā (2010. gadā – vienā objektā); ārējā ugunsdzēsības ūdensapgāde nav ierīkota vienā objektā (2010. gadā – trīs objektos); rezerves elektrobarošanas avots nav 16 objektos (2010. gadā – 20 objektos); elektroinstalācijas izolācijas pretestības mērījumi nav veikti divos objektos (2010. gadā – trīs objektos), bet daļēji veikti septiņos objektos (2010.gadā – 12 objektos); izgaismotas izeju un evakuācijas kustības virzienu norādītājzīmes nav uzstādītas divos objektos (2010. gadā – piecos objektos), bet uzstādītas tikai daļēji 34 objektos; ugunsdzēsības līdzekļu daudzums neatbilst normatīvo aktu prasībām 11 objektos (2010. gadā – 18 objektos); automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma nav ierīkota divos objektos (2010. gadā – trijos objektos), uzstādīta daļēji 30 objektos; balss ugunsgrēka izziņošanas sistēma nav ierīkota 25 objektos (2010. gadā – 28 objektos), bet astoņos ir ierīkota tikai daļēji.
Foto: Ivars Veiliņš