17.2 °C, 4.7 m/s, 62.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāZatlers: «LLU jākļūst par lauksaimniecības un mežsaimniecības politikas veidotājiem»
Zatlers: «LLU jākļūst par lauksaimniecības un mežsaimniecības politikas veidotājiem»
30/10/2009

Līdz ar Zinību gaismas skrējienu Rīga – Jelgava un lielās Zinību lāpas aizdegšanu Jelgavas pils pagalmā un svinīgo Konventa sēdi, kurā piedalījās arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, ministri un viesi, noslēgušās teju mēnesi ilgušās Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) 70 gadu jubilejas svinības.

Ritma Gaidamoviča

Līdz ar Zinību gaismas skrējienu Rīga – Jelgava un
lielās Zinību lāpas aizdegšanu Jelgavas pils pagalmā un svinīgo
Konventa sēdi, kurā piedalījās arī Valsts prezidents Valdis
Zatlers, ministri un viesi, noslēgušās teju mēnesi ilgušās Latvijas
Lauksaimniecības universitātes (LLU) 70 gadu jubilejas
svinības.

«Man ir liels prieks un gods sveikt universitāti šajā lielajā
jubilejā. Patiesībā jums ir liela privilēģija – divas prezidenta
uzrunas svētkos, jo tikko filmā redzējām 1939. gadā Kārļa Ulmaņa
uzrunu un tagad ir mana. Latvija nav bagāta ar naftu un citiem
derīgiem izrakteņiem, taču mums ir lauki un meži. Tikai mūsu ziņā
ir to apsaimniekošana. Tieši pirms septiņdesmit gadiem šo
universitāti sāka veidot Lauksaimniecības un Mežzinātnes
fakultātes, un nekas nav mainījies arī šodien. Tieši jūsu sienās
izaug speciālisti, kas grib kopt un pārvaldīt šo zemi, šos mežus.
Jūsu universitātei jākļūst par centru – ne tikai par izglītības,
bet arī lauksaimniecības un mežsaimniecības politikas veidotāju
centru. Jūs to spējat, jo jums ir vēlēšanās, ambīcijas un drosme
realizēt. Vēlētos šeit būt arī pēc desmit gadiem un teikt, ka
Latvijas Lauksaimniecības universitāte grib, spēj, var būt Latvijas
centrs,» savā uzrunā, sveicot svētkos, teic V.Zatlers.

Bet LLU rektors Juris Skujāns svinīgajā svētku uzrunā nedaudz
atskatījās uz universitātes pagātni, tagadni un izvērtēja, kā tālāk
dzīvot. «1939. gadā Kārlis Ulmanis, dibinot Jelgavas
Lauksaimniecības akadēmiju, sveica divas fakultātes, taču, ejot
laikam, mēs esam mainījušies uz augšu, attīstījušies un nonākuši
līdz šodienai, kad Latvijas Lauksaimniecības universitāti veido jau
deviņas fakultātes. Šobrīd mēs pildām izglītības, zinātnes un arī
kultūras misiju ne tikai Jelgavā, Zemgalē, bet arī Latvijā.
Manuprāt, mēs esam godam rūpējušies par šo pērli – Jelgavas pili.
Mēs esam vienīgā universitāte Latvijā, kura gatavo
lauksaimniecības, pārtikas un veterinārmedicīnas speciālistus.
Tāpat lielu vērību vienmēr esam veltījuši sadarbībai – šobrīd mēs
sadarbojamies jau ar 25 pasaules valstīm,» tā rektors.

Pirms svarīgajām uzrunām un sveikšanas visiem svinīgās Konventa
sēdes dalībniekiem bija iespēja noskatīties fragmentu no Latvijas
Valsts kinofotofonodokumentu arhīva filmas «1939. gada 28. oktobris
– Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas iesvētīšanas svētki». Bet
pēc Valsts prezidenta un rektora uzrunas tika sveikti LLU Goda
doktora grāda, kas ir augstākais universitātes apbalvojums,
ieguvēji – Jāņa Čakstes stipendijas iedibinātāja LLU Anna Justīne
Čakste-Rollins, kura pateicās LLU par izrādīto godu un ierosināja
universitātes absolventiem veidot biedrību, kā arī nodarboties ar
labdarību, kā piemēru minot vairāku savu ģimenes locekļu veikumu,
kuri dažādos laikos palīdzējuši cilvēkiem, kuriem ir grūti. Otru
Goda doktora grādu saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents
Juris Eikmanis, kurš atzinīgi vērtēja universitātes zinātnisko
darbību, izveidotos institūtus un uzteica LLU spēju ap sevi vienot
cilvēkus. «Esmu pateicīgs un patīkami pārsteigts. Tagad vairāk nekā
agrāk jūtos piepulcināts šai saimei. Un vienmēr atcerēšos, ka
Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, kas sākumā atradās Rīgā,
Ausekļa ielā, vienmēr bija dzīvīgākie studenti, kas labi iekļāvās
pārējā studentu saimē, un arī to, ka studentu ballēs
Lauksaimniecības akadēmijas studentiem vienmēr bija līdzi zacene,»
tā J.Eikmanis.

Svinīgajā Konventa sēdē sveikti arī 14 universitātes darbinieki,
kuru veikumu novērtējusi Izglītības un zinātnes, Zemkopības un
Vides ministrija, kā Jelgavas pašvaldība. Svētku reizē LLU sveikt
lielajā jubilejā bija ieradušās ne tikai dažādas Latvijas
augstskolas, bet arī ciemiņi no ārvalstīm, ar kurām LLU veidojusies
sadarbība.

Par muzikālajiem priekšnesumiem gādāja LLU pašdarbības
kolektīvi.

Bet vēl pirms svinīgās Konventa sēdes šodien, pēdējā svētku
dienā, īstenots fakts, kas dažos vēstures avotos minēts kā noticis
1939. gadā – Zinību gaismas skrējiens Rīga – Jelgava. Tā laikā
studenti šorīt pulksten 8.30 pie Latvijas Universitātes ēkas
iededza lāpu, kuru līdz pulksten 13.30 stafetes veidā teju 40
studenti nogādāja līdz Jelgavas pilij. Lāpu saņēma LLU rektors
J.Skujāns, kurš ar to pils pagalmā aizdedza simbolisku Zinību lāpu.
«Mēs esam atnesuši šo uguni no mūsu universitātes dzimšanas vietas.
Vēlamies, lai šī uguns mūžam liesmo šajā sienās un lai tā būtu
tiekšanās uz augšu un veiksmes simbols,» nododot lāpu rektoram,
teica Ekonomikas fakultātes 1. kursa studente Kate Dūdele.

Studenti Atis Rešķis (4. kurss) un Ilze Cahrauca (1. kurss) pēc
lāpu skrējiena atzina, ka iekšēji esot tāda patīkami padarīta darba
sajūta. «Mēs noskrējām četrus kilometrus pa Jelgavu. Laiks labs,
grūti nebija, turklāt ir prieks par paveikto. Šādi varējām sajust
to augstskolas garu,» tā A.Rešķis.

Līdz ar to universitātes 70 gadu svinības noslēgušās, taču
universitātes telpās vēl aizvien interesentiem aplūkojamas vairākas
izstādes.

Foto: Ivars Veiliņš