Trešdien LLU notika diskusija par to, vai jauniešiem ir iespēja un motivācija iesaistīties valsts aizsardzības nodrošināšanā. Jauniešu viedokli pārstāvēja divas debašu komandas – no Bauskas Valsts ģimnāzijas un Iecavas vidusskolas. Pēc debatēm Zemessardzes 52. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Ilmārs Džeņevs atzina: «Lielākā sāpe ir tā, ka kolektīvās vērtības ir nomainījušas individuālas vērtības. Jaunieši runā par atalgojumu, ieguvumiem, dienot armijā, bet nerunā par morāli un patriotismu, par vēlmi aizsargāt savu valsti, savu ģimeni.»
Ilze Knusle-Jankevica
Vienas debašu komandas uzdevums bija pierādīt, ka jaunieši vēlas un viņiem ir iespēja iesaistīties valsts aizsardzības jautājumos, otras – to apgāzt. Jauniešu debatēs izskanēja dažādi argumenti: apstiprinošie – armijā ir atalgojums, kas lielāks par vidējo algu valstī; zemessardzē jaunietis attīstās vispusīgi un iegūtās prasmes viņam noderēs dzīvē; zemessardzē jaunieši iesaistās, lai justos drošāk paši savā valstī; noliedzošie – normatīvus, lai iestātos armijā, spēj izpildīt apmēram tikai ceturtā daļa no interesentiem, jo jaunieši ir mazkustīgi un viņiem ir veselības problēmas; militārajā karjerā ir pastiprināta paaugstināta bīstamība.
Noklausoties debates, Jelgavas Zemessardzes komandieris I.Džeņevs norāda, ka atslēgas vārds militārismā ir «brīvprātīgi». Viņš skaidro, ka dalība zemessardzē ir brīvprātīga un visi, kas izvēlas kļūt par zemessargiem, zina, ko vēlas. «Ir jāsaprot, ka profesionālā armijā tāpat visi nevar tikt uzņemti, un arī šajā nozarē pastāv konkurence kā jebkurā jomā. Un militārismā, līdzīgi kā sportā, nepietiek tikai ar fizisko spēku un prasmēm,» uzskata I.Džeņevs. Viņš ir pārliecināts, ka karavīrs pēc militārās karjeras beigšanas var būt, piemēram, veiksmīgs uzņēmējs, jo militārismā ir iemācījies spēju koncentrēties, disciplinēt sevi, atteikties no savām interesēm lielāku mērķu labā, darboties mērķtiecīgi, saskarsmes spējas.
Diskusijā piedalījās arī aizsardzības ministra padomnieks informācijas tehnoloģiju un starptautiskās drošības jautājumos Jānis Kažociņš, kurš norādīja: laiki un lietas mainās – kā militārā tehnika un zināšanas, tā cilvēki, un tas jāņem vērā valstij, veidojot armiju un valsts aizsardzības politiku. Viņš uzskata, ka fiziskās īpašības var attīstīt pakāpeniski, ja vien jaunietim ir vēlme to darīt.
LLU students Ēriks stāsta, ka pēc studijām LLU plāno stāties Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kā arī apsver iespēju iestāties zemessardzē. Kas viņu uz to mudina? «Patriotisms,» jaunietis atbild lakoniski, piebilstot, ka viņu interesē ģeopolitiskie jautājumi. Līdzīgi savu nākotni veidot plāno Jelgavas 6. vidusskolas 12. klases skolēns Vladislavs, kurš zemessardzē jau ir iestājies un plāno kļūt par profesionālu karavīru. «Manuprāt, katram ir jāzina valsts aizsardzības koncepcija un nepieciešamības gadījumā jāglābj sava dzimtene, savas mājas,» tā Vladislavs. Viņš gan neslēpj, ka viņa vecākus uztrauc dēla izvēle, tomēr viņa argumenti ir spēcīgāki.
Zemessardzes komandieris norāda, ka tiem, kas nāk stāties zemessardzē, motīvi ir dažādi: grib iesaistīties valsts aizsardzībā, patīk formastērps, grib uzturēties svaigā gaisā, vēlas iemācīties apieties ar ieročiem, izklaide, draugs gāja un atnāca līdz. «Pirmais solis, lai jaunietis pie mums atnāk. Un tālāk jau sākas mans darbs, lai viņu noturētu,» neslēpj I.Džeņevs. Viņš norāda, ka par jauniešu intereses trūkumu sūdzēties nevar – pērn Zemessardzes 52. kājnieku bataljonā uzņemti 49 jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem, šogad zvērestu nodevuši 25 no 37 interesentiem.
Jāpiebilst, ka diskusiju rīkoja Aizsardzības ministrija.
Foto: Raitis Supe
15 °C,
1.5 m/s,
92.5 % 
15 °C,
1.5 m/s,
92.5 %