18.1 °C, 3.3 m/s, 77.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāZiemassvētku kaujās uzvarēja ticība
Ziemassvētku kaujās uzvarēja ticība
07/01/2017

«Aukstums, sniegs, zem sniega – neaizsalis purvs. Tās ir nežēlīgas lamatas un ceļš, caur kuru jāiet uz priekšu, jo atpakaļceļa nav. Tādi laika apstākļi bija šeit arī pirms 100 gadiem, un līdzīgi tie ir arī šovakar. Vai kaut kas ir mainījies? Nav ienaidnieka ložu, bet ir brīva Latvijas valsts. Strēlnieki cīnījās, lai būtu brīva Latvija! To viņi varbūt neapzinājās, taču viņu domās bija ideja, pārliecība par to, ka mūsu valsts kādreiz būs brīva. Es uzdrošinos teikt, ka te latviešu strēlnieki aukstumā un salā, ložu krustugunīs, nesa ideju par Latvijas valsti. Te mēs sākam svinēt mūsu valsts neatkarības 100 gadus,» tā savā uzrunā Ložmetējkalnā, atzīmējot Ziemassvētku kauju 100. gadskārtu, klātesošos uzrunāja Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Ziemassvētku kauju atceres pasākuma pirmā daļa notika
Ziemassvētku kauju muzejā Jelgavas novada «Mangaļos», kur pulksten
15 sākās Pirmā pasaules kara kaujas rekonstrukcija, kurā bija
spilgti attēlots Latvijas strēlnieku varonīgais uzbrukums vācu
armijas nocietinājumam, kura galvenais objekts šoreiz bija jaunais
muzeja ekspozīcijas elements – betona ugunspunkts. Muzeja vadītājs
Dagnis Dedumietis sarunā ar portālu www.jelgavasvestnesis.lv
atzīmē, ka ekspozīcija būs apskatāma katru dienu. «Ziemassvētku
kauju 100 gadu jubileja mums ir liels notikums, kuram esam pamatīgi
gatavojušies. Katru gadu domājam par to, lai cilvēkiem būtu
interesanti, un liels prieks, ka apmeklētāji to novērtē. Pagājušajā
gadā muzeju apmeklēja 13 tūkstoši cilvēku – mēs esam vislabāk
apmeklētais tūrisma objekts Zemgalē. Par jauno objektu varu teikt,
ka tas ikvienam interesentam ir pieejams 24 stundas diennaktī.
Apmeklētāji var nākt skatīties un novērtēt, cik biezas bija mūra
sienas, kādas bija uzbrukumu un aizsardzības pozīcijas,» stāsta
D.Dedumietis.

Ziemassvētku kauju rekonstrukciju jau otro gadu apmeklēja Ilze
Blūma no Jūrmalas. «Šī kaujas rekonstrukcija noteikti bija bagātāka
un spilgtāka par iepriekšējo – ir vairāk specefektu un karavīru.
Manī šīs cīņas izraisa īpašas emocijas. Tas tomēr nav kā teātrī, jo
te ir apakšā mūsu vēsture, var izjust spriedzi un to īpašo sajūtu,»
stāsta apmeklētāja.

Pulksten 16 svinīgo solījumu Latvijas valstij deva jaunie
jaunsargi un zemessargi, kuru lomu mūsdienu Latvijā sarunā ar
portālu www.jelgavasvestnesis.lv akcentēja Latvijas aizsardzības
ministrs Raimonds Bergmanis. «Man ir prieks, ka mums aug jauni
«mūžības skartie». Es tiešām ceru, ka viņiem nekad nebūs jākaro.
Pavadot laiku ar šiem jaunajiem cilvēkiem, es ticu, ka ar mūsu
valsti viss būs kārtībā, mēs būsim drošībā.»

Nedaudz vēlāk zemessargi, jaunsargi un citi klātesošie devās
apmēram 7 kilometrus garā lāpu gājienā uz Ložmetējkalnu, kur notika
atceres pasākums. Jāatzīmē, ka tā kulminācija – Valsts prezidenta
R.Vējoņa un citu prominenču uzrunas, kā arī dziesmas un atmiņu
stāsti pie ugunskuriem – nedaudz iekavējās, jo šaurie un
piesnigušie Tīreļu mežu ceļi izrādījās par šauru milzīgajai
satiksmes plūsmai.

Portāls www.jelgavasvestnesis.lv pie viena no atmiņu ugunskuriem
satika Mārupes vidusskolas direktoru Jāni Lagzdkalnu, kurš uz
pasākumu bija ieradies kopā ar vairākiem skolniekiem un
skolotājiem. «Ložmetējkalnu apmeklēju kopš 1989. gada. Šī diena
mums, latviešiem, ir pielīdzināma Ziemassvētkiem, Jāņiem un citiem
mūsu tautas svarīgiem svētkiem. Te dzima mūsu valsts,» akcentē
pasākuma apmeklētājs.

Foto un video: Austris Auziņš