Pilsētā

Ir pagājuši gandrīz divi gadi, kopš visa Latvija gaidīja Katrīnes un Edgara Kreiļu meitiņu Keriju, jo tieši gaidību laikā abi piedalījās televīzijas šovā «Koru kari 2», pārstāvot Rīgas Zelta kori. Mazā Kerija ir paaugusies, un ģimene pārdzīvojusi arī emocionāli grūtu laiku, deviņus mēnešus dzīvodami šķirti, taču nu ir nostabilizējušies, atvēruši savu mūzikas studiju un, domājot par Ziemassvētkiem, organizē labdarības koncertu tūri. «Mūsu Ziemassvētki ir mūzika. Tā ir visa mūsu dzīve, tāpēc gribam kaut daļiņu no tā visa sniegt arī tiem, kam varbūt nav savas ģimenes un Ziemassvētku ģimeniskā sajūta izpaliek,» saka jaunieši.

Ligita Vaita

Ir pagājuši gandrīz divi gadi, kopš
visa Latvija gaidīja Katrīnes un Edgara Kreiļu meitiņu Keriju, jo
tieši gaidību laikā abi piedalījās televīzijas šovā «Koru kari 2»,
pārstāvot Rīgas Zelta kori. Mazā Kerija ir paaugusies, un ģimene
pārdzīvojusi arī emocionāli grūtu laiku, deviņus mēnešus dzīvodami
šķirti, taču nu ir nostabilizējušies, atvēruši savu mūzikas studiju
un, domājot par Ziemassvētkiem, organizē labdarības koncertu tūri.
«Mūsu Ziemassvētki ir mūzika. Tā ir visa mūsu dzīve, tāpēc gribam
kaut daļiņu no tā visa sniegt arī tiem, kam varbūt nav savas
ģimenes un Ziemassvētku ģimeniskā sajūta izpaliek,» saka
jaunieši.

Jau pagājušajā gadā Kreiļu ģimenes
Ziemassvētki bija citādāki – pirmoreiz tie svinēti jaunā ģimenes
sastāvā. «Laiks līdz Ziemassvētkiem pagājušajā gadā man bija ļoti
grūts – Edgars deviņus mēnešus bija prom Londonā, kur strādāja, bet
es tikmēr ar mazo biju viena pati. Pavisam neilgi pirms
Ziemassvētkiem Edgars atgriezās, un tikai tad es pa īstam sapratu,
ka šie mums būs īpaši svētki, pirmoreiz visiem trim kopā,» atzīst
Katrīne. Savukārt Edgars papildina, ka īpašu nozīmi Ziemassvētki ir
ieguvuši jau pirms trim gadiem, kad abi iepazinušies, jo tad arī
gatavošanās svētkiem notikusi rūpīgāk, daudz emociju piedzīvots
arī, katram iepazīstot otra ģimenes tradīcijas. «Piemēram, mūsu
ģimenē ir pierasts dziedāt pie eglītes, turklāt jādzied vesela
dziesma, ar vienu pantiņu cauri netiktu. Savukārt Edgara ģimenē ir
jāskaita pantiņi, kas man bija jaunums. Tādā veidā arī mēs paši
viens otru aizvien vairāk iepazīstam, pielāgojamies,» uzskata
jaunieši.

Pašiem sava Ziemassvētku
tradīcija

Nodibinot savu ģimeni, Kreiļu pāris
iedibinājis arī savu Ziemassvētku tradīciju. «Mēs jau divus gadus
veselu nakti pirms Ziemassvētkiem veltām dāvanu gatavošanai, jo
esam nolēmuši, ka dāvinām tikai pašu gatavotas ēdamas dāvanas, tās
iepriekš nesagādāsi. Tās ir bijušas gan saldas trifeles, gan īpašas
piparkūkas… Kas būs šogad, to es vēl neatklāšu, citādi to izlasīs
visi mūsu radi,» smejas Katrīne, piebilstot, ka idejas jau ir un
tas, ka abi kopā gatavos ko gardu, ir pilnīgi skaidrs. «Šo es gribu
iedibināt kā tradīciju, tas būtu mūsu mazās ģimenes pienesums. Mums
jau pašiem ir tikai trīs gadi kopā, un tikpat būs arī šai
tradīcijai,» stāsta Katrīne.

Svarīgi, ka viss jāizdara vienā naktī, jo
gatavošanu var sākt tikai tad, kad pārējie mājinieki aizgājuši
gulēt. «Tad virtuve pārtop par Ziemassvētku darbnīcu, un es pat
esmu aizmidzis turpat, uz grīdas, guļammaisā,» smejas Edgars.
Savukārt nakts uz 24. decembri iestiepjas nākamajā dienā, jo tad
laiks visus gardumus arī sasaiņot. «Tā arī ir mūsu Ziemassvētku
sajūta. Esam visu nakti noņēmušies, noguruši, bet priecīgi. Un paši
ar savu izdomu, darbu un centību spējam radīt prieku pārējai
ģimenei,» tā Katrīne.

Vaicāta, ko viņi paši sauc par savu ģimeni,
viņi teic, ka nu ģimenes vārds viņu dzīvē ieguvis jaunu spēku.
«Mūsu ģimene neesam tikai mēs abi un Kerija. Ģimene ir arī mūsu
vecāki, vecvecāki… Kad mēs visi sanākam kopā, tad jūtam lielu spēku
un atbalstu. Īstenībā vēl vairāk ģimenes atbalstu novērtēju, kad
dzīvojām vienas ar Keriju, bet Edgars bija Londonā. Bez vecāku
atbalsta es netiktu galā,» pārliecināta ir Katrīne.

Ģimeni kopā saveda mūzika

Jaunās ģimenes stāsts ir cieši saistīts ar
mūziku, šovu «Koru kari» un Jelgavas Tirkīza kori dziedātāja Žorža
Siksnas vadībā – Katrīne tajā darbojās jau no pirmās dienas.
Jāprecizē gan, ka Edgars Ž.Siksnas vadītajā Tirkīza korī šovā
nepiedalījās, viņu vēlāk diriģents Ingus Leilands uzaicināja
palīdzēt, kad pēc šova tika izveidots Tirkīza ansamblis. Tieši tad
arī abi jaunieši iepazinās.

«Mēs mācījāmies vienā skolā – 4. vidusskolā –,
mūzikas novirziens jau parasti skolā viens otru zina, arī mēs viens
otru bijām pamanījuši, bet tā īsti pazīstami nebijām,» stāsta
Katrīne, smaidot piebilstot, ka skolas laikā noteikti pie vainas
bijusi arī vecuma starpība – Edgars ir divus gadus jaunāks. «Es tā
nopietni Katrīni pamanīju pirmajā kopīgajā mēģinājumā Tirkīza
ansamblī. Viņa iedziedājās, un man bija skaidrs, ka šitai meitenei
ir iekšā,» smejas Edgars. Viņi stāsta, ka draudzību sākuši, stundām
sēžot kafejnīcā, dzerot tēju un pļāpājot. «Īstenībā tieši Žoržs
pirmais to pamanīja un teica: «Jūs noteikti būsiet kopā!» Viņš arī
pirmais sāka tirdīt par ģimenes pieaugumu, prasīja: «Nu, kad tad
būs mazais?» Un redz, nebija ilgi jāgaida,» tā Katrīne.

Balss zaudēšana lika meklēt jaunas
iespējas

Taču meitiņas Kerijas ienākšana ģimenē bija
pārbaudījums, sevišķi Katrīnei – līdz ar meitiņas piedzimšanu
Katrīne zaudēja savu skanīgo balsi un apmēram gadu nevarēja
koncertēt. «Tas laiks bija tiešām smags, es pārmetu sev un
dusmojos, bet neko nevarēju padarīt. Mana balss vienkārši
neskanēja, tā čarkstēja. Zināju, ka tā mēdz notikt, taču ārsti
nevarēja pateikt, vai mana balss vispār atgriezīsies iepriekšējā
skanējumā un kad tas notiks. Gāju uz vokālajām nodarbībām, Žoržs ar
mani daudz strādāja, deva daudz vingrinājumu, bet man nekas
nesanāca,» atceras Katrīne. Skanīgo balsi viņai izdevies atgūt
tikai šovasar, vien pirms dažiem mēnešiem.

Tomēr šis pārbaudījums licis saprast, ka nevar
paļauties tikai uz savu balsi un koncertiem, tā izdzīvot
neizdosies. Grūtības piespieda sākt lolot ideju par savas studijas
atvēršanu, un nu jau vairākus mēnešus jauniešiem Rīgā ir sava
vokālā studija «WannaBe Studio». «Kaut arī mans sirdsdarbs ir būt
uz skatuves un dziedāt pašai, esmu iemācījusies lielu prieku gūt
arī no mācīšanas. Tas ir milzīgs gandarījums gan man, gan pašiem
audzēkņiem redzēt, kā viņi izaug! Es vienmēr nofilmēju pirmo
nodarbību un tad pēc kāda laika filmējam atkal. Cilvēks pats netic,
ka dažu nedēļu laikā var tā uzlabot skanējumu,» stāsta Katrīne.
Viņa piebilst, ka šajā darbā jūt gandarījumu, palīdzot cilvēkiem
darīt to, kas viņiem patīk, iedrošina viņiem nekautrēties no sava
skanējuma, bet gan to uzlabot.

Darbs studijā licis Kreiļu pārim būt kopā teju
nepārtraukti, taču viņi paši atzīst, ka strādāt kopā ir tikai vēl
vieglāk. «Vispirms jau sākām kopā dziedāt. Ātri vien sapratām, ka
mums veidojas īpašs skanējums un mums uz skatuves ir daudz vieglāk,
jo vienkārši jūtam viens otru. Tagad mēs kopā arī dzīvojam, bet
darbs studijā licis būt kopā gandrīz nepārtraukti. Taču mēs viens
no otra nenogurstam! Daudzi mūs biedē, ka tā nevar būt mūžīgi, bet
mēs paši dziedam, citiem mācām dziedāt un nu arī mūsu meita jau
stiepjas pēc mikrofona. Mūzika ir visa mūsu dzīve, un kāpēc to
nedzīvot kopā – gan sadzīviski, gan darbā?» spriež jaunieši.

Dāvina Ziemassvētku
sajūtu

Kopš jauniešu iepazīšanās ar dziedātāju Žoržu
Siksnu un pirmajiem kopīgajiem projektiem pagājuši jau vairāki
gadi, taču sadarbība turpinās, un pēdējo gadu Ziemassvētku
gaidīšanas laiks viņiem saistāms ar dažādiem kopīgiem labdarības
projektiem. «Esam braukuši uz pansionātiem, dziedājuši baznīcās.
Šogad uz Ziemassvētkiem mums nav ieplānoti kopīgi projekti ar
Žoržu, taču tāpēc esam nolēmuši šo tradīciju pārņemt un organizēt
paši savu labdarības koncertu tūri,» stāsta jaunā ģimene. Decembrī
un janvārī viņiem ieplānoti ap 15 koncertu dažādos bērnunamos,
pansionātos, arī Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā Rīgā. «Ir
viena lieta, ko gribam ņemt vērā. Līdz šim, braucot uz dažādām
vietām koncertēt, esam ieradušies, nodziedājuši koncertu un
braukuši mājās. Tā komunikācija ir bijusi tikai caur mūziku un
skatītāju emocijām. Taču mēs domājam, ka, iespējams, tieši saruna
ir tā, kas šiem cilvēkiem ir visvairāk nepieciešama,» uzskata
Katrīne. Savukārt Edgars papildina, ka īpaši vēlas iedvesmot bērnus
un jauniešus panākumiem. «Es ticu, ka mēs varam būt pozitīvais
piemērs un iedvesmot. Bērnunamos viņiem varbūt trūkst šīs pozitīvās
pieredzes, bet mēs varam dot stimulu darboties un sisties cauri.
Nav svarīgi, no kādas ģimenes tu nāc vai cik tev gadu, tikai no
pašu darba ir atkarīgs, cik daudz cilvēks sasniedz,» pārliecināts
ir Edgars.

Šī labdarības tūre atšķiras arī ar to, ka
jauniešiem izdevies sagādāt dāvanas. Labdarības tūrē iesaistījušies
jau vairāki uzņēmumi, tostarp «Skrīveru saldumi», kas sagādājuši
dāvanas saldumu veidā. Jāpiebilst, ka koncertos piedalās arī Edgara
māsa Katrīna, kā arī Ainārs Eidons no Zelta kora. Teju katrā no
reizēm jaunieši dod iespēju izmēģināt uzstāšanos arī kādam no savas
studijas audzēkņiem.

Galvenais uzdevums – izstāstīt
Ziemassvētku stāstu meitai

Kreiļu ģimene Ziemassvētkiem gatavoties sākusi
jau laikus, gan pilnveidojot Ziemassvētku repertuāru, gan plānojot
un organizējot savu labdarības koncerttūri, taču, viņuprāt,
svarīgākais, ir radīt šo svētku sajūtu meitai. «Mēs saprotam, ka
tagad  ne tikai svētkus veidojam sev, bet rādām paraugu arī
Kerijai. Bet to es laikam tikai šogad apzinos, jo pagājušajā gadā
meita vēl bija pavisam maziņa. Šogad viņa arī sniegu iepazina no
jauna – kā viņa priecājās, redzot sniegpārslas! Tagad viņa visu
vēro un jautā, bet mums jābūt gataviem spēt atbildēt, jāprot to
Ziemassvētku stāstu izstāstīt viņai,» uzskata Katrīne.

Foto: Krišjānis Grantiņš