1. decembrī pulksten 17 Jelgavas domes Konferenču zālē Lielajā ielā 11 notiks sabiedriskā apspriešana par ieceri būvēt transporta pārvadu pār Lielupi un Driksu jeb Ziemeļu šķērsojumu. «Tā ir sākotnējā sabiedriskā apspriešana, kurā ikviens aicināts izteikt savu viedokli gan par pašu ieceri būvēt tiltu, gan par to, kā šī iecere ietekmēs vidi. Visi ieteikumi tiks apkopoti un iekļauti novērtējumā par ietekmi uz vidi, kā arī tālāk, izstrādājot tilta tehnisko dokumentāciju,» norāda Jelgavas pilsētas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vides pārvaldības speciāliste Solvita Lūriņa.
Transporta pārvada, kas savienos Lapskalna–Atmodas ielas krustojumu un Kalnciema ceļa–Loka maģistrāles krustojumu, izbūves mērķis ir atrisināt vairākas Jelgavas pilsētas satiksmes organizācijas problēmas un radīt priekšnosacījumus uzņēmējdarbības tālākai attīstībai. Tilta izbūve ir nozīmīga, domājot par bijušā lidlauka un citu industriālo teritoriju atdzīvināšanu, pilsētas centra atslogošanu no tranzīta transporta un arī veloceliņu tīkla attīstību. Tilts ir plānots ar autotransporta satiksmi divās joslās, kā arī gājēju un velosipēdu celiņu. Tilta un tā pieeju izbūves kopgarums – 1376 metri.
Skar «Natura 2000» teritoriju
Šobrīd izstrādāts ieceres sākotnējais novērtējums, kas ir pieejams Jelgavas pilsētas domes administrācijas Klientu apkalpošanas centrā (Lielajā ielā 11, 131. kabinetā) un elektroniski pašvaldības mājas lapā www.jelgava.lv. Tajā ir piedāvāti trīs iespējamie tilta skiču varianti, kā arī iekļauti vairāku ekspertu slēdzieni par to, kā tilts un tā būvniecība ietekmēs vidi – augus, dzīvniekus, putnus, zivis. Tāpat ir veikti ģeoloģiskie urbumi, lai izvērtētu, vai šajā vietā esošie ieži ir piemēroti tilta būvniecībai un spēs to nest. Ar šo dokumentu var iepazīties ikviens interesents, un tas kalpos par pamatu sākotnējai apspriešanai.
Daļu no tilta posma (aptuveni 730 metrus) plānots realizēt dabas liegumā «Lielupes palienes pļavas», kas ietverts Eiropas īpaši aizsargājamo teritoriju tīklā «Natura 2000», un pašvaldība apzinās, ka Pils salā ir gan dabas, gan kultūrvēstures vērtības (pļavā ganās savvaļas zirgi, tajā atrodas vecās skanstes vieta), par kuru pasargāšanu un saglabāšanu jādomā gan tilta būvniecības procesā, gan pēc tā pabeigšanas. S.Lūriņa skaidro: šis ir tikai pats procesa sākums – pēc sabiedriskās apspriešanas vēl sekos ziņojuma izstrāde par projekta ietekmes uz vidi novērtējumu, kurā tiks iekļauti līdz 7. decembrim saņemtie iedzīvotāju ierosinājumi un jautājumi, detalizēti izvērtēti dažādi faktori, tad sekos vēl viena sabiedriskā apspriešana un ziņojuma gala versijas izstrāde. Kad būs saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums un, ja būs nepieciešams, arī Eiropas institūciju atzinums, Jelgavas pilsētas pašvaldība varēs pieņemt lēmumu par paredzētās darbības akceptu, uzsākt tehniskās dokumentācijas izstrādi un plānot būvniecības procesu. «Šobrīd tiks apspriesta tikai iecere, jo turpināsies darbs pie ietekmes uz vidi izvērtējuma. Tas ir vispusīgs dokuments, un tajā tiks iekļauti daudz dažādu faktoru. Piemēram, 2012. gadā tika izstrādāts ietekmes uz vidi ziņojums iecerei būvēt tiltu pār Daugavu Jēkabpilī, un tajā bija iekļautas tādas lietas kā tilta pieslēgumi, trokšņa līmeņa, gaisa piesārņojuma izvērtējums, ietekme uz kultūrvēsturiskām un dabas vērtībām, pat sanešu plūsmas izmaiņas. Mūsu gadījumā prasības varētu būt līdzīgas,» spriež vides speciāliste.
Jāpiebilst, ka procesu uzrauga Vides pārraudzības valsts birojs. Tas, izvērtējot situāciju, izstrādās noteikumus, kas būs jāievēro tālākā projekta attīstībā.
Ar divām braukšanas joslām
Saskaņā ar iepirkuma procedūru Ziemeļu šķērsojuma skiču variantus izstrādāja uzņēmums «3C». Uzņēmuma uzdevums bija piedāvāt trīs iespējamos tilta variantus, lai būtu idejas vizualizācija un dokuments, ar ko strādāt tālāk. Uzņēmums izstrādāja četrus variantus.
Neskatoties uz to, kurš dizainiskais variants tiks izvēlēts, izstrādāti arī tilta vispārīgie parametri. Kopējais tilta laidumu konstrukcijas garums pieņemts 811,50 metri. Kopējais tilta platums ir 15,50 metri, no kuriem 10 metri būs tilta brauktuve ar divām joslām, pa vienai katrā virzienā, un asfaltbetona segu, metru plata būs tehniskā ietve, 3,5 metrus plats paredzēts apvienotais gājēju un velobraucēju celiņš.
Krasta balstu augstums paredzēts ap deviņiem metriem, bet platums – 14,90 metri. Balstus paredzēts izbūvēt no monolīta dzelzsbetona.
Simpātiskākais – tilts ar zaļo koridoru
«Latvijā pagaidām vēl nav tādu tradīciju kā citur pasaulē, kur šādi tilti tomēr ir arī vides dizaina objekti, nevis tikai inženierbūves,» uzskata arhitekts Ivars Šļivka, cerot, ka ar laiku tas mainīsies. Zināmas dizaina virsvētības piešķiršana inženierbūvei bija arī viens no viņa principiem, izstrādājot Ziemeļu šķērsojuma skices.
Arhitekts norāda, ka šis tilts ir atšķirīgs ar to, ka šķērso dabas teritoriju un ir diezgan garš, tāpēc jāmeklē risinājumi, lai pēc iespējas izvairītos no lieliem zemes darbiem un uzbērumu veidošanas. Tas nozīmē, ka priekšroka dodama konstruktīvajiem risinājumiem, kuri nodrošina lielākus laidumus un līdz ar to mazāku balstu skaitu, piemēram, iekārtie, vanšu, loku vai arku risinājumi,» tā I.Šļivka.
Pirmais piedāvātais variants ir tērauda siju tilts, kas no sāna nedaudz atgādina vanšu tiltu. Arhitekts skaidro, ka šis variants nosacīti ir bez jebkādas dizaina virsvērtības un ir tīra inženierbūve, tāpēc tam nav pat skices, bet ir tikai rasējums. «Tā ir ļoti racionāla būve, lai būtu izejas punkts, izstrādājot pārējos variantus. Tas tiek ņemts par pamatu, aprēķinot aptuvenās tilta būvniecības izmaksas,» norāda I.Šļivka. Šī tilta prognozētās izmaksas ir 17,72 miljoni eiro. Jāuzsver, ka provizoriskās izmaksas tika aprēķinātas tikai paša tilta izbūvei, bet objekts paredz arī piebraucamo ceļu izbūvi, infrastruktūras sakārtošanu un teritorijas labiekārtošanu.
Otrais variants – arku tunelis – jau ir ar dizainisku vērtību, un tērauda siju tilts tiek papildināts ar individuāliem un dekoratīviem gaismas ķermeņiem arkas formā, kas izvietoti pietiekami blīvi, lai radītu savdabīga tuneļa izjūtu. Arkas paredzēts secīgi deformēt gabarītos, lai tilta šķērsošana nebūtu tik monotona. «Varētu teikt, ka šis ir tas ekonomiskais variants, kas papildināts ar dekorāciju, lai dažādotu braucienu pār tiltu. Mana iecere bija arku virkni izmantot arī kā interaktīvu gaismas objektu, ko var īpaši un aktīvi izgaismot sevišķos brīžos, piemēram, svētkos. Gaismu rotaļas netraucētu tilta šķērsotājiem, bet būtu vērstas uz tilta ārpusi un vērojamas no citiem publiskajiem skatupunktiem,» stāsta arhitekts. Šī tilta prognozētās izmaksas ir 24,66 miljoni eiro.
Trešā varianta konstrukcija ir kombinēta no vairākiem konstruktīvajiem paņēmieniem – te ir gan tērauda loki ar iekārtiem laidumiem, gan kopnes, gan sijas. Kopumā tilts vizuāli atgādina dzelzceļa tiltu Rīgā vai tā sauktos amerikāņu kalniņus. I.Šļivka norāda, ka šis dizains ir jau ar zināmām pretenzijām uz atmiņā paliekošu tēlu vai pat kārtējo pilsētas simbolu, un atgādina, ka tilts ir pamanāms no dažādiem publiskiem skatupunktiem. Tiltam, tāpat kā pārējos variantos, ir paredzētas troksni slāpējošas sienas. Tās, pēc arhitektu teiktā, ir noteikti nepieciešamas, ņemot vērā plānoto tilta atrašanās vietu. Konkrētajā gadījumā tas ir risināts jau aktīvāk – kā divi trokšņus slāpējošie tuneļi, ko arhitekts piedāvā veidot, izmantojot caurspīdīga polikarbonāta plāksnes zaļganā tonī. «Skaņu tuneļi tiks izvietoti ekoloģiski jūtīgākajās tilta trases vietās – palienes daļā pie Lielupes, kā arī Pils salā, tādējādi pasargājot šo teritoriju ekosistēmu no trokšņiem, kā arī visa objekta arhitektūrā akcentējot šīs vietas ekoloģisko aspektu,» stāsta arhitekts. Vēl plānots izcelt tilta siluetu ar spilgtu krāsojumu, un piedāvātā krāsa ir sarkana. Tāpat jāpieskaņo gaismas ķermeņu un citu aksesuāru – margu, ūdens noteces elementu, norāžu – dizains, tilta ārējais izgaismojums, piegulošās teritorijas labiekārtojums un apzaļumošana. Tilta prognozētās izmaksas ir 27,16 miljoni eiro.
Tiesa, dokumentu paketē ir pievienoti vairāku ekspertu atzinumi, kuros norādīts uz dažiem iespējamiem idejas trūkumiem. Proti, viņuprāt, trokšņus slāpējošās barjeras būtu nepieciešams atbilstoši marķēt, lai tās pamanītu putni, un jāizvērtē, vai plāksnes būtu jāizvieto arī augšā, veidojot tuneli. Tas varētu radīt nevienmērīgu temperatūru uz brauktuves, tādējādi apgrūtinot satiksmi. Arhitekts uzsver, ka bažām nav pamata, jo, pirmkārt, tieši tāpēc, lai sienu pamanītu putni, paredzēts izmantot zaļganas, nevis bezkrāsas plāksnes, turklāt tilta konstrukcijas augšpusē tiks uzklāta pergola, kam snieg un līst cauri. Līdz ar to apstākļi uz brauktuves visā tilta garumā būs vienādi.
Ceturtais piedāvātais variants paredz dzīvo košumkrūmu un skujeņu stādījumu divpakāpju rindu abās tilta pusēs, kas radīs garas zaļās alejas iespaidu un kalpos kā skaņas barjera. «Šī ideja izrietēja no pašas tilta koncepcijas: ja jau tilts šķērso dabas objektu, tad kāpēc lai dabas elementi nebūtu arī uz tilta?» tā arhitekts, piebilstot: veidojot šo skici, tika meklēti līdzīgi piemēri citviet pasaulē, un apstādījumu ierīkošana neprasa īpaši palielināt tilta nestspēju. Viņš papildina, ka vizuāli tilts varētu būt iespaidīgs, bet būtu jārēķinās ar prāvākiem tilta uzturēšanas izdevumiem.
Kopumā vairāki eksperti kā piemērotāko min trešo tilta variantu – tērauda loku tiltu. Arī pašvaldība pēc sākotnējā izvērtējuma šo variantu atzinusi par vizuāli pievilcīgāko.
Priekšlikumus varēs iesniegt arī pēc apspriešanas
Lai pārrunātu Ziemeļu šķērsojuma ieceri, Jelgavas iedzīvotāji aicināti uz sākotnējo sabiedrisko apspriešanu 1. decembrī. Tajā uzņēmums «3C» pastāstīs par izstrādātajiem tilta variantiem un ikviens varēs uzdot sev interesējošus jautājumus, tāpat tiks uzklausīti un piefiksēti iedzīvotāju ierosinājumi un jautājumi saistībā ar tilta būvniecības ieceri.
S.Lūriņa gan aicina priekšlikumus izteikt vēl pirms apspriešanas, lai tos varētu apkopot un sagatavot atbildes. Iedzīvotāji ierosinājumus var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā (Rūpniecības ielā 23, Rīgā, LV-1045, tālrunis 67321173, fakss 67321049, tīmekļa vietne www.vpvb.gov.lv) vai pašvaldībā (Jelgavas pilsētas domes administrācijas Klientu apkalpošanas centrā Lielajā ielā 11, 131. kabinetā, tālrunis 63005522, e-pasts dome@dome.jelgava.lv).
Jāpiebilst, ka iedzīvotāji savus priekšlikumus varēs iesniegt arī pēc sabiedriskās apspriešanas – līdz 7. decembrim.
15.6 °C,
4.9 m/s,
94.5 % 
15.6 °C,
4.9 m/s,
94.5 %