-4.5 °C, 3.5 m/s, 87.3 %

Pilsētā

Zināšanas priekšdienām
26/07/2009
Anita Gagnus, bezdarbniece:
«Lai arī pēc profesijas esmu grāmatvede, pēc desmit
nostrādātiem gadiem sapratu, ka man tomēr tuvāki cilvēki, ne
skaitļi, tāpēc pēdējos gadus strādāju par menedžeri logu firmā –
tikos ar klientiem, zīmēju logus… Taču pērn decembrī,
pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, paliku bez darba. Neesmu
pieradusi neko nedarīt, tāpēc jau uzreiz gāju uz Nodarbinātības
valsts aģentūru, lai ne tikai reģistrētos kā bezdarbniece, bet arī
pieteiktos kursos. Kāpēc? Tāpēc, ka katras zināšanas cilvēku tikai
papildina un palielina viņa spējas konkurēt darba tirgū. Tas nebūt
nebija ķeksīša pēc vai vienkārši tukšā laika aizpildīšanai, tā bija
lieliska iespēja neieslīgt depresijā un reizē paplašināt savu
redzesloku, rast jaunus kontaktus, iepazīties ar jauniem cilvēkiem.
Izvēlējos jaunāko programmu: klientu–pacientu reģistrators. Jā,
protams, sākumā gan bija daudz jautājumu, kas tas tāds ir, taču
uzzinot, ka te mācīs man tuvas tēmas – lietišķo komunikāciju,
saskarsmi, ikdienas darba organizēšanu –, šķita, ka tas ir priekš
manis. Labi, es zināju, kā rīkoties ar datoru, taču mūsu kursā bija
arī tādi, kuri datora peli rokās turēja pirmo reizi, taču tagad jau
viņi gājuši laikam līdzi un māk visu ko. Tāpat te mēs
sagatavojāmies darba intervijām, iemācījāmies rakstīt CV,
motivācijas vēstules. Tie CV mainās nepārtraukti un, kā paši
smējāmies, tagad mums CV ir kā laša fileja, ne brētliņa tomātu
mērcē. Šobrīd varu teikt, ka esmu papildinājusi ne tikai zināšanas,
bet noteikti cēlies arī mans pašnovērtējums, kas mūsdienās daudziem
cilvēkiem līdz ar darba zaudējumu vai citām neveiksmēm ir ļoti
zems, esmu iepazinusies ar jauniem cilvēkiem. Te esmu arī
sapratusi, ka tomēr dzīvē nepietiek vien ar savas domas paušanu –
tā jāprot arī aizstāvēt. Jā, daudz tiek runāts par to, ka kursanti
pēc mācībām nevar atrast darbu, taču to veicina šā brīža stāvoklis
valstī. Ja būtu citi laiki, būtu citi rezultāti. Man situāciju
grūtāku dara fakts, ka septembrī mans dēliņš sāks mācības 1. klasē
– tas nozīmē, ka vismaz kādu brīdi es nevarēšu atļauties strādāt no
pulksten 8 līdz 23, kā, piemēram, tas tiek piedāvāts pārdevējas
darbā, tāpēc darbu es joprojām vēl meklēju. Jāsaprot arī tas, ka
visus šos speciālistus nevar ražot bezjēdzīgi daudz. Skaidri arī
zinu to, ka nebūtu gatava atkārtot zināšanas grāmatvedībā un
strādāt ar skaitļiem, tāpat nevēlos mācīties valodas, jo esmu
vidējās paaudzes cilvēks, taču visur, kur vajag darbiniekus ar
valodu zināšanām, ir nepieciešami jaunieši. Tā kā manā gadījumā
patiesībā sanāk apburtais loks un kursi patiesi bijuši vairāk kā
depresijas novērsējs, nevis iespēja pēc tiem uz sitienu atrast
jaunu darbu. Taču es tomēr esmu pārliecināta, ka zināšanas nevar
būt velti iegūtas un ar laiku man tās noteikti noderēs.»