24.9 °C, 2.3 m/s, 66.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāZinātnes aizsākumiem Jelgavā velta pastmarku un plāksni
Zinātnes aizsākumiem Jelgavā velta pastmarku un plāksni
21/04/2015

Pirms 200 gadiem jeb 1815. gadā Mītavā tika dibināta Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība, un šis notikums tiek uzskatīts par zinātnes aizsākumu Latvijā. Jubileja ir iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā, un, lai to atzīmētu, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāta piemiņas plāksne un prezentēta īpaša biedrības jubilejai veltīta pastmarka.

Ligita Vaita

Pirms 200 gadiem jeb 1815. gadā Mītavā
tika dibināta Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība, un šis
notikums tiek uzskatīts par zinātnes aizsākumu Latvijā. Jubileja ir
iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā, un, lai to atzīmētu,
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāta piemiņas
plāksne un prezentēta īpaša biedrības jubilejai veltīta
pastmarka.

Šogad muzejam uzreiz svinamas divas apaļas
jubilejas – pirms 240 gadiem Jelgavā īpaši augstskolai celtā ēkā,
kur tagad atrodas muzejs, atklāta pirmā augstskola Latvijā
«Academia Petrina», bet pirms 200 gadiem šeit dibināta Kurzemes
Literatūras un mākslas biedrība, kas tiek uzskatīta par Latvijas
Zinātņu akadēmijas aizsākumu. Trīs gadus vēlāk, 1818. gadā,
biedrība Jelgavā nodibināja muzeju, kas bija pirmais muzejs ārpus
Rīgas. Par visiem šiem trīs notikumiem turpmāk atgādinās piemiņas
plāksne pie muzeja ieejas.

Savukārt brīdis, ko gaidīja filatēlisti no
visas Latvijas, ir Kurzemes Literatūras un mākslas biedrībai
veltītas pastmarkas izdošana. Tā izdota 200 000 eksemplāru
tirāžā, tātad divreiz lielākā nekā Jelgavas 750 gadu jubilejas
pastmarka, ko prezentēja februārī. Jelgavas domes priekšsēdētājs
Andris Rāviņš uzsver, ka pastmarka ir lielisks veids, kā iemūžināt
vēsturiskus notikumus, jo tā par tiem uzzina visā pasaulē.
«Pastmarka izceļos uz ārvalstīm, nesot tai līdzi Jelgavas vārdu. Tā
palīdzēs mūsu kultūras un mākslas notikumus nest pasaulē,» norāda
domes priekšsēdētājs, iesakot pastmarku izmantot kā suvenīru, ko
sūtīt saviem tuviniekiem ārvalstīs.

«Es cenšos būt klāt katrā no jauno pastmarku
izdošanas vietām, jo tikai šādā veidā varu iegūt pirmās dienas
zīmogu. Pastmarku varēšu nopirkt arī rīt, bet zīmogs jau būs cits,»
saka liepājnieks Artūrs Kokorēvičs, kurš mērojis tālāko ceļu uz
Jelgavu. Savukārt pastmarkas un īpašās aploksnes ar 21. aprīļa
zīmogu jau izceļojušas arī uz ārvalstīm. Filatēlists no Rīgas
Ilgonis Šteinbergs stāsta, ka aploksni ar jubilejas pastmarku
izsūtījis uz Tallinu un arī Austrāliju, bet vēl trīs sūtījumus no
viņa saņems filatēlisti Kuldīgā. Pastmarku iespējams iegādāties
pasta nodaļās visā Latvijā, tās nomināls ir 0,85 eiro, bet tirāža –
200 000 eksemplāru. 1500 eksemplāros izdota arī biedrības
jubilejai veltīta aploksne.

Pastmarkas dizaina autore ir māksliniece Elita
Viliama, un viņa stāsta, ka darbs pie pastmarkas bija sarežģīts, jo
pastmarkai jāatspoguļo vēsturiski notikumi, kas jāparāda vienlaikus
atpazīstami un vizuāli veiksmīgi. Turklāt laiks, kas veltīts
pastmarkas tapšanai, bijis tikai divi mēneši, kas ekslibru un
pastmarku darbiem ir ļoti īss laiks. «Par savām ķibelēm varētu
uzrakstīt detektīvu, jo ne visas ieceres var īstenot. Ne visi
personu attēli muzejos bija atrodami, tāpēc arī personāžus nācās
mainīt. Tomēr, ja rezultāts filatēlistiem patīk, tas man ir
lielākais kompliments,» atklāj māksliniece, piebilstot, ka
pastmarku mākslā lielākais gandarījums ir zināt, ka tās apceļo teju
visu pasauli. Uz pastmarkas attēlota Jelgavas muzeja ēka un 26
nozīmīgākās personas, kas bija klāt Kurzemes Literatūras un mākslas
biedrības dibināšanā.

Jāpiebilst, ka biedrības dibināšanas gadadienu
atzīmē ne tikai Jelgavā, jo ar to saistāma visa Latvijas zinātnes
vēsture. Līdz ar to biedrības 200. gadadienu atzīmē Latvijas
Zinātņu akadēmija un arī zinātņu akadēmijas ārvalstīs. Jelgavas
muzejs tāpēc šoreiz izvēlēts par norises vietu 14. Baltijas
Intelektuālās sadarbības konferencei.

Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības 200.
gadadiena ir iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā.

Foto: Raitis Supe