18 °C, 3.1 m/s, 78.7 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraZinātniskajā bibliotēkā gleznotāja Jūlija Viļumaiņa simtgadei veltīta izstāde
Zinātniskajā bibliotēkā gleznotāja Jūlija Viļumaiņa simtgadei veltīta izstāde
29/10/2009

«Māksla, kurā ielikta sirds un dvēsele,» tā par gleznotāja Jūlija Viļumaiņa (1909-1981) simts gadu jubilejas gleznu izstādi, kas no pirmdienas, 2. novembra, būs skatāma Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā (JZB), teic Jelgavas Mākslinieku organizācijas vadītājs Māris Brancis.

Ritma Gaidamoviča

«Māksla, kurā ielikta sirds un dvēsele,» tā par
gleznotāja Jūlija Viļumaiņa (1909-1981) simts gadu jubilejas gleznu
izstādi, kas no pirmdienas, 2. novembra, būs skatāma Jelgavas
Zinātniskajā bibliotēkā (JZB), teic Jelgavas Mākslinieku
organizācijas vadītājs Māris Brancis.

Šī izstāde JZB telpās būs skatāma līdz pat novembra beigām.
M.Brancis informē, ka tā ir pirmā izcilā Vilhelma Purvīša skolnieka
darbu skate Jelgavā.

«Līdz ko iedomājamies Jūlija Viļumaiņa gleznas, tā acu priekšā
nostājas viņa klusās dabas ar zivīm, sēnēm, augļiem, maizi vai
šķiņķi. Visbiežāk pār tiem krīt maiga gaisma, kas sapludina
apkārtni ar lietām tā, ka, šķiet, piena krūze, bezmens, sīpolu
virtene izkūst telpā, visbiežāk senatnīgā klētī. Mākslinieks
gleznoja ar zemes krāsām – patumši brūnos, zaļos, zeltainos toņos.
Viņa darbos gandrīz vai taustāmi var sajust priekšmetu
materialitāti, pat to siltumu. Enerģiskais, pastozais otas raksts,
faktūras, skaidrās kompozīcijas rada zemnieciska raupjuma un
vitalitātes iespaidu, spēka un iekšējas viengabalainības efektu,»
tā M.Brancis.

Viņš piebilst, ka tāda J.Viļumaiņa glezniecība neradās uzreiz.
Kā labs piemērs ir izstādē redzamā 1933.gada vienkāršā lauku ainava
ar saulrietā koši iekrāsotajām koka saimniecības ēkām, zilajām
debesīm un zaļo pakalnu (starp citu daudzas no Jelgavā eksponētajām
gleznām bijušas skatāmas ļoti reti vai pat pirmo reizi tiek rādītas
skatītājiem, starp tām arī šis studiju gados Latvijas Mākslas
akadēmijā tapušais dabas skats). Mākslinieks gleznojis sparīgi un
enerģiski, nerūpējoties par detaļām. Galvenais bijis iegūt
dzīvespriecīgu noskaņu.

«Tomēr pie sava skatījuma un krāsu paletes jubilārs nonāca ļoti
ātri – jau kara gados. Pēc kara, sevišķi Staļina valdīšanas gados,
gan nācās gleznot gandrīz naturālistiski precīzi, taču arī tad viņa
Gruzufas vai kādas citas vietas ainavas izceļas ar izsmalcinātu
krāsu pielietojumu, pelēcīgi ietonēto noskaņu. Mākslinieks
gleznoja, kā prasīja, taču sirds pie svešiem dabas skatiem
nepiesējās. Līdz ko sākās brīvāki laiki viņš gleznoja tā un to, ko
vēlējās – slavenās klusās dabas,» stāsta M.Brancis.

«Izstādē aplūkojamie darbi vēsta, ka viņš tikpat silti un
sirsnīgi varēja gleznot vēžus uz senlaicīgā galda klētiņas
mijkrēslī kā necilās maijrozītes vai pujenes, kuras vēl ziedēs
pavisam īsu laiku. Ikvienā šādā darbā ir ielikta sirds un dvēsele.
Ar to Jūlija Viļumaiņa gleznas mūsu tautai ir tuvas un mīļas, ka
jubilārs ir spējis atklāt latviešu tautas garīgo pasauli, ētisko
attieksmi pret dabu un visu dzīvo pasaulē, kas salasāma starp
rindām mūsu dainās,» piebilst organizācijas vadītājs.

«Esmu pārliecināts, ka ikviens klasiskās mākslas cienītājs
Jūlija Viļumaiņa – šī varbūt paša latviskākā gleznotāja – jubilejas
izstādē Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā iegūs garīgu pacilājumu un
prieku,» aicinot uz izstādi, teic M.Brancis.

Foto: no JZB