25.9 °C, 5.1 m/s, 49.3 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraŽoržs Siksna: «Jelgava dod enerģiju»
Žoržs Siksna: «Jelgava dod enerģiju»
15/11/2009

«Tikai nesauciet mani par zvaigzni, latviešiem tas nepiestāv. Esmu pazīstams dziedātājs, kurš dara savu darbu,» sarunu sāk dziedātājs Žoržs Siksna, kurš uz laiku no lielās skatuves bija pazudis, bet nu līdz ar piedalīšanos TV3 šovā «Koru kari 2», vadot Jelgavas kori, atkal iemantojis lielu popularitāti. Šoreiz saruna ar Ž.Siksnu – par jaunajiem māksliniekiem, šovu un kultūru.

Ritma Gaidamoviča

«Tikai nesauciet mani par zvaigzni, latviešiem tas
nepiestāv. Esmu pazīstams dziedātājs, kurš dara savu darbu,» sarunu
sāk dziedātājs Žoržs Siksna, kurš uz laiku no lielās skatuves bija
pazudis, bet nu līdz ar piedalīšanos TV3 šovā «Koru kari 2», vadot
Jelgavas kori, atkal iemantojis lielu popularitāti. Šoreiz saruna
ar Ž.Siksnu – par jaunajiem māksliniekiem, šovu un
kultūru.

«Nē, nē, nav tā, ka es kaut kur būtu pazudis, visu laiku dziedu,
tikai mazāk, un tā publicitāte nav tik liela. Uzstājos slēgtos
pasākumos. Kā pats smejos, pagājušajā vasarā neizgāju no Mārupes,
kur daudzām mammām bija jubilejas un viņas dāvanā saņēma manu
koncertu. Tā ir skaista dāvana, un es par to nekaunos, jo to
darījuši daudzi pasaules lielie mākslinieki. Pirms diviem gadiem
Pēterburgā vienam miljardierim pat Britnija Spīrsa sniedza
jubilejas koncertu,» akcentē Ž.Siksna, kurš šobrīd paralēli
koncertiem māca vairākus jaunos dziedātājus.

Mums ir instrumentālisti
«Estrādes dziedātāji Latvijā šobrīd ir problēma – mums nav
pedagogu, kuri gatavotu tieši šos dziedātājus. Ar dziedāšanu
nodarbojas klasiskie dziedātāji, kuriem nav lielas izpratnes par
to, kas ir estrādes mūzika. Nosauciet vienu latviešu dziedātāju,
kurš beidzis konservatoriju kā dziedātājs? Visi beiguši kaut ko
citu. Piemēram, Intars Busulis spēlējis trombonu, un tādu
instrumentālistu mums ir daudz. Te ir tā nelaime, ka populārajai
mūzikai un mikrofonam ne vienmēr patīk šīs skaļās un smagnējās
balsis, ko viņi iegūst mūsu akadēmijā. Tāpēc esmu ķēries pie
estrādes mūzikas mācīšanas un ceru izveidot arī savu vokālo
studiju. Jāatzīst, ka šobrīd Jelgavas korī no maniem 16
dziedātājiem vismaz seši varētu kļūt par labiem solistiem, bet ar
vienu noteikumu – ja nopietni strādās. Bez darba nekā nebūs. Īpaši
jāuzteic Anete un Ineta. Jau atlasē redzēju, ka viņas ir 
pietiekami spēcīgas, lai laistu uz skatuves,» spriež Ž.Siksna.

Atgriešanās ir patīkama
Pēc Jelgavas Mūzikas koledžas beigšanas Jelgavas kultūras nams
Ž.Siksnam bijusi pirmā darba vieta, kur orķestra birojā bijis
inspektors. «Esmu te dzimis un mācījies, tāpēc atgriešanās Jelgavā
vienmēr ir patīkama. Ja Ventspils ir pilsēta, kas iedvesmo, tad
Jelgava noteikti ir tā, kas dod enerģiju. No šīs pilsētas nāk tik
enerģiski cilvēki – politiķi, mācībspēki, mūziķi un citi. Jāatzīst
gan, ka neesmu iedziļinājies šobrīd Jelgavā notiekošajā, jo tikai
divas reizes nedēļā vakaros ieskrienu un naktī aizskrienu, bet tik
un tā šo enerģijas lādiņu saņemu,» atzīst mākslinieks. 

Divas dziesmas un – zvaigzne
Jautāts, ko pieredzējušais mākslinieks domā par šā brīža jaunajiem
Latvijas talantiem, Ž.Siksna atzīst, ka arī te ir problēmas.
«Latvijā nereti jaunos dziedātājus ar vienu divām dziesmām uztaisa
par lieliem māksliniekiem, taču pēc laika šis talants jau ir
pazudis. Šeit ir viegli kļūt populāram – vienā dienā «nomet»
meteorītu, un popularitāte garantēta, bet grūti ir šo atpazīstamību
saglabāt. Mans spriedums ir tāds – neesam liela zeme un mums nevar
būt simtiem zvaigžņu, tāpēc ir jācenšas jebkurā jomā parādīt labu
kvalitātes zīmi. Savulaik estrādes mūzikā mēs bijām vieni no
vadošajiem Padomju savienībā, arī mūsu komponisti bija līderos. Vēl
līdz šai dienai nav līdzvērtīgu mākslinieku,» uzskata Ž.Siksna,
piebilstot, ka tādu līmeni var panākt tikai ar ilgstošu darbu,
nevis zvaigznēm raksturīgo ātro uzlēkšanu un tikpat ātro
norietu.

Komponistu pārrāvums
«Redziet, tiem mūsu jaunajiem māksliniekiem nav dzinuļa un
konkurences. Viņi par ātru un par daudz tiek saslavēti un notic, ka
ir paši labākie. Dzied savu hitu, bet pēc diviem gadiem jau vairs
nav vajadzīgi. Paskatieties, cik daudz no jaunajiem jau ir
pazuduši! Brīnišķīgi, ka Eirovīzijā uzvarēja Marija Naumova, taču
diemžēl viņas dziesma neaizgāja Eiropā. Šogad uzvarēja norvēģu
puisis, un viņa dziesma skan visās Eiropas raidstacijās, jo tas
tiešām ir hits. Autors labi nostrādāja. Kāpēc mēs vēl joprojām
dziedam Raimonda Paula dziesmas, kas skanējušas ilgu laiku? Tie tik
tiešām ir hiti – skaists teksts, mūzika. Šobrīd trūkst ne tikai
dziedātāju, bet arī jauno komponistu. Ir Raimonds Pauls, Imants
Kalniņš, Aleksandrs Kublinskis, Uldis Stabulnieks, Gunārs
Freidenfelds un vēl daži, pēc kuriem nāk Zigmars Liepiņš, 
Jānis Lūsēns, bet šobrīd, manuprāt, ir komponistu pārrāvums,»
spriež mākslinieks.

Grib divus zaķus uzreiz
«Paši raksta un paši dzied – tas ir trakākais, kas mūzikā var būt.
Atvainojiet, vai tad Džuzepe Verdi, Džokomo Pučīni paši dziedāja
savās operās? Vai Emīls Dārziņš dziedāja, vai Raimonds Pauls dzied?
Tas ir pirmais rādītājs labam komponistam. Mums ir visatļautība. Un
tas sācies, ietekmējoties no krievu estrādes, jo honorārs tiek
saņemts dubultā. Lielāks honorārs pienākas dziesmu autoram, mazāks
– dziedātājam, bet jaunie grib dabūt divus zaķus ar vienu šāvienu.
Lai varētu būt virsotnē, dziesma jāuzraksta profesionālam
komponistam,» pārliecināts Ž.Siksna.

Kultūra – naudas pelnītāja
Viņš spriež, ka visatļautība šobrīd ir arī kultūrā kopumā.
«Saprotiet, ja kultūras ministri sāk celt koncertzāli uz Daugavas,
tad tas jau ir par daudz. Tā degradēties un paust tik absurdas
idejas jaunā valstī, kura vēl nav nostiprinājusies un nav naudas
uzkrājumu, lai īstenotu tādus projektus, ir par traku. Par to naudu
var savest kārtībā un sakārtot visas kultūras pilis un namus apkārt
Rīgai. Jā, labi, Gaismas pils iesākta, nauda ieguldīta, un tur neko
nevar darīt, bet nu necelsim koncertzāli! Kultūra, manuprāt, šobrīd
jau sāk kļūt par naudas pelnītāju, ne velti par kultūras ministra
krēslu sāka cīnīties tajos «treknajos» gados. Tas bija ienesīgs
amats, otrs aiz satiksmes ministra,» teic Ž.Siksna.

Krīze atnāca laikā
«Jā, nesen notika akcija «Es par kultūru», kurā vākti paraksti, lai
nesamazinātu naudu kultūrai. Taču pasakiet man, kur tad ir tās
problēmas kultūrā? Vai operu taisām ciet, Latvijas Nacionālo
teātri, Dailes teātri? Vai likvidējam Latvijas Nacionālo simfonisko
orķestri? Nē! Finansējumu šobrīd samazina visiem. Man šķiet, ka
vispirms jādomā par vecajiem cilvēkiem. Par tām tantēm un onkuļiem,
kuriem ir 80 un 90 gadi. Kāpēc mēs viņiem ņemam nost 15 vai 16
latus? No kā tad lai viņi iztiek? Naudas nepietiek tikai tiem
lielajiem, absurdajiem projektiem,» strikts savā nostājā ir
Ž.Siksna, piebilstot, ka, par laimi, krīze atpakaļ nolaiž arī
nesamērīgās mākslinieku cenas. «Tās summas tiešām aizgāja tik tālu,
ka gandrīz vai vieglāk bija uzaicināt kādu pazīstamu zvaigzni no
Rietumiem. Nu, nebija tās summas adekvātas un tādējādi viņi apzaga
gan sevi, gan klausītāju. Krīze atnāca īstajā laikā, lai saliktu
visu pa plauktiņiem. Nevar noliegt, ka šī brīža ekonomiskā
situācija ietekmēs mūs visus, taču mums ir jāspēj stāvēt tam pāri,»
tā Ž.Siksna. 

Austrumu tikumi
«Katrā gadījumā mākslai nav robežu un līdz ar to tā ir skaista, jo
mākslinieks var veidoties visa mūža garumā. Tas ir mākslinieku
pluss – mēs esam nedaudz ķerti, bet labā nozīmē, mums ir uz ko
tiekties, nevis kā visiem tiem multimiljonāriem. Viņi savus
miljonus ir sapelnījuši, bet kur viņi Latvijā tos tērēs? Esi
multimiljonārs, bet tev jābrauc pa tiem švakajiem Latvijas ceļiem,
jāstaigā pa tām pašām ielām. Kāda jēga būt miljonāram? Tad jau visu
laiku jādzīvo ārzemēs. Tas ir tas latviešu nesamērīgums, mēs esam
pieņēmuši Austrumu tikumus, kas nav ziemeļu tautām raksturīgi –
nenormālākā grābšanas kāre, kas beigās tāpat nekur nenoved,» tā
Ž.Siksna.

Nevajag iet vieglāko ceļu
Lai arī Ž.Siksna nekad nav skatījies šovus un seriālus, viņš tomēr
piekritis piedalīties šovā «Koru kari 2» un vadīt Jelgavas kori.
Tādējādi viņš vēlas īstenot ideju – uzcelt pieminekli savai kolēģei
Norai Bumbierei. «Noriņa ir mana novadniece, mēs esam dzīvojuši
vienā mājā. Vēlāk ar Noru strādātājām kopā radio un daudz
koncertējām. Tā bija liela draudzība, kuras vārdā es gribētu
īstenot ideju par pieminekli viņai. Kaut arī es piedalos «Koru
karos», par šoviem savas domas nemainīšu – tie nav latviešiem
piederīgi. Nevar skatīties no Amerikas un iet vieglāko ceļu. Mums
Latvijā ir tik daudz labu pašdarbības koru, kas varēja sacensties,
dziedot «dzīvajā». Domāju, ka pašdarbības koru cīņa būtu bijusi
daudz saistošāka skatītājiem. Jā, mazāk lēkātu un cilpas mestu,
taču galvenais jau ir mūzika,» spriež Ž.Siksna.
Tieši Jelgavas kora vadītājs bija tas, kurš šova tiešajā ēterā
paziņoja – kori dzied ar fonogrammu. Ž.Siksna par to teic: «Diemžēl
organizatori neteica, pateicu es. Daļa balsotāju nemaz nesaprata
manis teikto. Es ātri runāju, līdz ar to cilvēki ne vienmēr visu
saprot. Jā, es mēdzu būt ass. Man jau uzvārds tāds – Siksna,» ar
smaidu piebilst Ž.Siksna. Viņš gan pats saka, ka asums latviešiem
nav raksturīgs, jo mēs parasti visu priekšā klanāmies, taču tas
esot jābeidz. «Igauņi un lietuvieši pa mūsu valsti dzīvo kā pa
savām mājām. Man kļūst skumji, staigājot pa Rīgu vai Jelgavu. Tur
«Maxima», tur «Iki» – abos veikalos galvenokārt lietuviešu preces,
aizeju uz televīziju, šovs pieder lietuviešiem, ostā stāv igauņu
kuģi. Aizbraucu uz Lietuvu, bet tur nav nekā no latviešiem! Kad
jautāju, vai latviešiem ir iespēja nopirkt zemi un uzcelt māju
Kauņā vai Viļņā, viņi smejas. Man patika, ka «nolika uz ragiem»
lietuviešu aviokompāniju. Tā ir pareiza kaimiņu būšana – jāpanāk,
lai ciena arī mūs,» tā Ž.Siksna.