Pilsētā

Pagājušonedēļ pilsētā izvietotās videonovērošanas kameras fiksējušas dažādus pārkāpumus, bet visvairāk tika pamanīta tieši alkohola lietošana sabiedriskās vietās. Konstatēti četri šādi gadījumi, turklāt viena kompānija ne tikai lietoja «grādīgos» dzērienus, bet arī lauza ceļazīmi Kronvalda un Lāčplēša ielas krustojumā. Visticamāk, viņiem nāksies segt ceļazīmes atjaunošanas izdevumus.

Vakar kafejnīcā «Hercogs» tautu meitas Jolanta un Laila kopā ar bērniem ieskandināja Līgo svētkus, klausoties Jāņu dziesmas, veidojot papīra puķu vainagus, lustējoties un uzgraužot veselīgos našķus.

Policijā vērsusies kāda 1992. gadā dzimusi jauniete, kurai sestdien Raiņa parkā bija uzbrukusi nepazīstama jauniete un nodarījusi miesas bojājumus – precīzāk, izrāvusi pieaudzētos matus, informē Valsts policijas Zemgales policijas pārvaldes Prevencijas nodaļas inspektore Diāna Purviņa, piebilstot, ka par notikušo uzsākts kriminālprocess.

Sestdienas rītā pašvaldības policija aizturējusi vairākus jauniešus, kas sabiedriskā vietā lietoja alkoholu. Divi no viņiem – nepilngadīgi, informē pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste-juriste Sandra Reksce.

Ar pozitīvu rezultātu noslēgusies kārtējā Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Jaunatnes Jelgavas nodaļas rīkotā labdarības akcija, kurā jelgavnieki tika aicināti atbalstīt četrus mēnešus veco Rebeku, kurai jāveic aknu transplantācija. Akcijas laikā savākti 3250 lati, tas nozīmē, ka ir savākta nepieciešamā summa, lai segtu transportēšanas un uzturēšanās izdevumus Hamburgā.

Šodien un rīt ir pēdējās dienas, kad iedzīvotāji, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nav piedalījušies tautas skaitīšanā, to vēl var izdarīt internetā vai Jelgavas pilsētas Tautas skaitīšanas vadīšanas un koordinēšanas centrā. Centrālā statistikas pārvalde līdz 31. maijam jau bija pārbaudījusi datus par 34 836 saskaitītajiem jelgavniekiem, bet šie dati katru dienu tiek papildināti, jo turpinās aizpildīto anketu pārbaude, tāpēc pagaidām vēl pat provizoriski nav iespējams pateikt, kāds varētu būt Jelgavā dzīvojošo skaits.

Paralēli ielu rekonstrukcijas darbiem pilsētā turpinās ūdenssaimniecības tīklu izbūve. Lai to veiktu kvalitatīvi, darbu zonā nepieciešams pazemināt gruntsūdens līmeni. Sūkņus divdesmit četras stundas diennaktī darbina ģeneratori, tādēļ atsevišķās vietās, īpaši naktīs, dzirdams troksnis. Darbu veicēji atvainojas iedzīvotājiem par sagādātajām neērtībām, taču uzsver: ņemot vērā augsto gruntsūdens līmeni Jelgavā, citādāk šos darbus nav iespējams veikt.

Latvijas Bīskapu konferences (LBK) pilnsapulcē par tās priekšsēdētāju ievēlēts Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs, liecina informācija Latvijas Romas katoļu baznīcas mājaslapā.

«Jau otro vasaru pa pilsētu pārvietojos ar riteni. Patiesībā – lai ieekonomētu līdzekļus, jo braukt ar mašīnu kļūst par dārgu. Ziemā un rudenī gan vairāk pārvietojos ar mašīnu, jo tas tomēr sanāk lētāk nekā braukt ar sabiedrisko transportu,» par saviem pārvietošanās paradumiem stāsta studente Ance Hincenberga, piebilstot, ka Jelgava kļūst velobraucējiem arvien atvērtāka un ielās patiešām parādās arvien vairāk riteņbraucēju.

Godinot Komunistiskā genocīda upurus, otrdien, 14. jūnijā, pulksten 14 Svētbirzē pie memoriāla «Ciešanu ceļš» notiks atceres brīdis. Bet pulksten 15 pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja tiks atklāta brīvdabas izstāde «Atcerēsimies…», kurā fotogrāfijās varēs skatīt Jelgavu pirms un pēc 1944. gada. 

Piedzīvojumiem un ekskursijām bagātas būs arī vasaras Bībeles skolas Jelgavas draudzēs. Pirmā – Romas katoļu katedrālē no 13. līdz 17. jūnijam, Baptistu draudzē «Seglu Ridža rančo» bērni varēs izzināt no 11. līdz 15. jūlijam, savukārt Svētās Annas katedrāles draudzē nometne notiks no 18. līdz 24. jūlijam.

Dažādās doktorantūras programmās LLU studē vairāk nekā 200 topošo zinātnieku, katru gadu doktorantūrā iestājas ap 50 cilvēku. Kā atzīst LLU Doktorantūras daļas vadītāja Ausma Markevica, pēdējos gados interese par doktora grāda iegūšanu palielinās – to veicina vēlme nostiprināt un veidot savu karjeru, būtisks stimuls ir arī iespēja iegūt stipendiju studijām doktorantūrā. «Līdz aprīlim stipendiju apmērs bija pat līdz 800 latiem studijām 3. un 4. kursā, savukārt 1. un 2. kursā – 600 lati mēnesī. Jāatzīst, ka šobrīd gan stipendijas apjoms ir nedaudz samazināts – 3. un 4. kursā tas ir 500 lati, bet 1. un 2. kursā – 350 lati mēnesī, taču tas tik un tā ir būtiski doktorantiem, kuri nopietni vēlas pievērsties studijām,» uzsver A.Markevica.