Lai jau pamatskolas audzēkņos rosinātu interesi par inženierzinātnēm, Jelgavas 1. ģimnāzija no nākamā mācību gada 7. – 9. klašu skolēniem piedāvās profesionāli orientētas interešu izglītības nodarbības. «Skola dažādās nodarbībās ļaus iepazīt inženierzinātnes. Gribam laicīgi sagatavot audzēkņus, lai vidusskolā viņi nebītos no vārdiem «inženierzinātnes» un «informāciju tehnoloģijas»,» skaidro skolas direktores vietnieks Kaspars Antonevičs.
Ritma Gaidamoviča
Jelgavas 1. ģimnāzijā jau trīs gadus sadarbībā ar LLU tiek īstenota inženierzinātņu programma, kurā vidusskolēni apgūst speciālus priekšmetus, kas saistīti ar šo nozari. «Taču esam sapratuši, ka 10. klasē skolēnam to mācīt un viņu ieinteresēt jau ir par vēlu. 9. klasē, izdzirdot vārdu «inženieris», jaunietis nobīstas un nemaz nemēģina – viņam šķiet, ka tas ir pārāk sarežģīti, grūti,» skaidro direktores vietnieks.
Tāpēc 1. ģimnāzija nolēmusi skolēnus pie tehniskām lietām radināt jau agrāk, proti, 7. klasē, ieinteresējot viņus pakāpeniski. Iecere ir pamatskolas audzēkņiem piedāvāt divus virzienus.
«Kā obligātos priekšmetus mēs tos ieviest nevaram, tāpēc piedāvāsim dažādas interešu izglītības nodarbības pēc stundām. Viens bloks ir inženierzinātnes un informāciju tehnoloģijas, kurās būtu tādas nodarbības kā elementāra 3D projektēšana, kas attīstītu bērna telpisko domāšanu, un rasēšana jeb tehniskā grafika, lai jau 8. un 9. klasē varētu strādāt ar profesionālām programmām. Šobrīd vispārējās izglītības programmā paredzēts, ka skolā mājturībā ir jāmāca rasēšana desmit stundas, bet tas attiecas tikai uz zēniem. Daļa izglītības iestāžu to vispār neīsteno, taču mūsu skolā inženierzinātņu klasē mācās arī meitenes, kuras rasēšanu nav apguvušas, un tas nozīmē, ka ir jāsāk no nulles. Taču šajā gadījumā tam varētu sagatavoties jau pamatskolā,» skaidro K.Antonevičs.
Jau no nākamā mācību gada šeit skolēni varēs darboties «IT akadēmijā», kur, iepazīstot «Microsoft» programmas, noslēgumā varēs nokārtot eksāmenu un iegūt starptautiski atzītu sertifikātu. «Šobrīd Latvijā to praktizē tikai augstskolas, kas māca IT speciālistus, tiesa, viņiem ir daudz augstāks programmu līmenis, taču uzņēmums piedāvā arī vienkāršākas, kas būtu piemērotas skolēniem. Ieguvums – skolēns var kārtot eksāmenu, iegūt sertifikātu, kas apstiprina prasmi strādāt ar šādām programmām. Turklāt tas viss būs bez maksas. Ņemot vērā, ka mācības notiek angļu valodā, tā ir iespēja arī papildināt valodas zināšanas, turklāt būs arī ievads profesionālajā angļu valodā,» skaidro direktores vietnieks. Tāpat šajā sadaļā iekļauta nodarbība «Praktiskā digitālā pasaule», kurā varētu pa detaļām jaukt datorus, testēt programmas, iepazīt WEB lietas, apstrādāt fotogrāfijas un apgūt fotografēšanas pamatprincipus. «Šobrīd mēs lietojam datorus ar jau instalētām programmām, bet mums nav ne jausmas, kādi ir to plusi un mīnusi, vai ir alternatīvas. Bet te skolēns pats varētu pētīt, uzzināt,» tā K.Antonevičs. Tāpat iecerēts piedāvāt robotiku, kurā mācītu algoritmus, izmantojot spēli, kas ļauj programmēt, veidot loģiskas struktūras. Labākie skolēni tiktu mudināti piedalīties sacensībās. Piedāvāta tiks arī netradicionālā matemātika, kur skolēni uzdevumu pildīšanā izmantotu datorus.
Otrs bloks – mājturība un tehnoloģijas, kur jau vasarā tiks iekārtoti jauni kokapstrādes un metālapstrādes kabineti. 7. – 9. klašu audzēkņi tajos strādās praktiski. «Viens ir tas, ka sagatavosim sev zinošākus vidusskolēnus, bet, ja jaunietis pēc 9. klases dosies uz profesionālo skolu, arī tās būs ieguvējas,» uzsver K.Antonevičs.
«Jau vairākus gadus valstī runā par to, ka mums ir ekonomistu, advokātu un juristu pārprodukcija un ir nepieciešami inženieri. Šī, mūsuprāt, ir laba iespēja, izmantojot interešu izglītības nodarbības, radināt skolēnus pie inženierzinātnēm, lai tās iepazītu, izprastu un izvēlētos apgūt arī turpmāk,» tā direktores vietnieks. Viņš atklāj, ka, uzdodot jautājumu, vai vēlies kļūt par inženieri, 12. klases audzēkņiem, kuri tagad mācās inženierzinātņu klasē, 11. klases sākumā retais apgalvoja «jā». «Taču tagad, kad caur dažādiem priekšmetiem viņi ar to saskārušies, vairāk nekā puse apgalvo, ka nākotnē izvēlēsies studēt inženierzinātnes,» tā K.Antonevičs, piebilstot, ka arī tie, kuri izvēlas citu virzienu, norādījuši – gūtās zināšanas paplašina redzesloku.
Foto: Ivars Veiliņš
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 % 
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 %